https://sputniknewslv.com/20210926/kosmisks-incidents-video-jupitera-ietriecies-nezinams-objekts-18572285.html
Kosmisks incidents video: Jupiterā ietriecies nezināms objekts
Kosmisks incidents video: Jupiterā ietriecies nezināms objekts
Sputnik Latvija
Labāka izpratne par notikušo palīdzēs modelēt dzīvības pastāvēšanas izredzes citās planētu sistēmās. 26.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-26T13:33+0300
2021-09-26T13:33+0300
2021-09-26T13:33+0300
video
multivide
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/16/18530464_0:0:1280:720_1920x0_80_0_0_4b9a7e5a32703d3fe64a03fcd43c38ee.jpg
Video ierakstā uzņemta Jupitera sadursme ar neidentificētu objektu. Par to stāsta izdevums ScienceAlert.Laikā, kad zinātnieki novēroja Jupitera pavadoņa Jo ēnu uz milzu planētas virsmas, astronomi ieraudzīja spilgtu uzliesmojumu, kas, domājams, radies pēc sadursmes.Uzņēmumus izdarījuši astronomi Heralds Paleske no Vācijas, Hosē Luiss Pereire no Brazīlijas un vairāki citi speciālisti.Šis notikums, iespējams, ir astotais pēc planētas sadursmes ar Šumeikeru komētu – Levi 9, kas notika 1994. gada jūlijā. Komēta sabruka Jupitera paisuma spēku rezultātā.Pagaidām zinātnieki nav noskaidrojuši, cik bieži planēta saduras ar kaut ko lielu un pietiekami ātru, lai radītu uzliesmojumu, kas redzams no Zemes. Pie tam valda uzskats, ka tas notiek visai bieži – apmēram 20-60 reizes gadā.Jupiters ir milzīgs, tā gravitācijas lauks paātrina meteorītus, radot lielāku skaitu enerģētisko parādību nekā izjūt Zemes iedzīvotāji.Pagaidām zinātniekiem nav zināms, kas tieši sadūries ar planētu, taču viņi ir pārliecināti, ka tas ir kaut kas "liels un/vai ātrs", stāsta Eiropas kosmosa aģentūra "ESA Operations" savā lapā Twitter.Labāka izpratne par notikušo palīdzēs modelēt dzīvības pastāvēšanas izredzes citās planētu sistēmās, kam ir (vai nav) gāzes giganti – planētas, ko pārsvarā veido ūdeņradis vai hēlijs.Iepriekš kļuva zināms, ka 2037. gadā no Zemes būs redzams supernovas Rekviēms uzliesmojums. Supernova, jeb pārnova ir zvaigznes eksplozija, parasti ļoti spoža un rada starojuma zibsni, kas bieži līdzinās veselas galaktikas kopējam spožumam. Īsā laikā pārnova var izstarot tik daudz enerģijas, cik Saule neizstaro visas savas dzīves laikā.
https://sputniknewslv.com/20200104/Daudzas-pasaules-lidzinas-musejai-Zinatnieki-mekle-atminejumu-kometas-13000477.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/16/18530464_75:0:1035:720_1920x0_80_0_0_e4a26c4170650944232c618e75f85a2b.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
multivide
Kosmisks incidents video: Jupiterā ietriecies nezināms objekts
Labāka izpratne par notikušo palīdzēs modelēt dzīvības pastāvēšanas izredzes citās planētu sistēmās.
Video ierakstā uzņemta Jupitera sadursme ar neidentificētu objektu. Par to stāsta izdevums
ScienceAlert.
Laikā, kad zinātnieki novēroja Jupitera pavadoņa Jo ēnu uz milzu planētas virsmas, astronomi ieraudzīja spilgtu uzliesmojumu, kas, domājams, radies pēc sadursmes.
Uzņēmumus izdarījuši astronomi Heralds Paleske no Vācijas, Hosē Luiss Pereire no Brazīlijas un vairāki citi speciālisti.
Šis notikums, iespējams, ir astotais pēc planētas sadursmes ar Šumeikeru komētu – Levi 9, kas notika 1994. gada jūlijā. Komēta sabruka Jupitera paisuma spēku rezultātā.
Pagaidām zinātnieki nav noskaidrojuši, cik bieži planēta saduras ar kaut ko lielu un pietiekami ātru, lai radītu uzliesmojumu, kas redzams no Zemes. Pie tam valda uzskats, ka tas notiek visai bieži – apmēram 20-60 reizes gadā.
Jupiters ir milzīgs, tā gravitācijas lauks paātrina meteorītus, radot lielāku skaitu enerģētisko parādību nekā izjūt Zemes iedzīvotāji.
Pagaidām zinātniekiem nav zināms, kas tieši sadūries ar planētu, taču viņi ir pārliecināti, ka tas ir kaut kas "liels un/vai ātrs", stāsta Eiropas kosmosa aģentūra "ESA Operations" savā lapā
Twitter.
Labāka izpratne par notikušo palīdzēs modelēt dzīvības pastāvēšanas izredzes citās planētu sistēmās, kam ir (vai nav) gāzes giganti – planētas, ko pārsvarā veido ūdeņradis vai hēlijs.
Iepriekš kļuva zināms, ka 2037. gadā no Zemes būs redzams supernovas Rekviēms uzliesmojums. Supernova, jeb pārnova ir zvaigznes eksplozija, parasti ļoti spoža un rada starojuma zibsni, kas bieži līdzinās veselas galaktikas kopējam spožumam. Īsā laikā pārnova var izstarot tik daudz enerģijas, cik Saule neizstaro visas savas dzīves laikā.