https://sputniknewslv.com/20210925/krievu-valodas-ierobezojumi-kaite-ekonomikai-uzskata-eksperti-18565566.html
Krievu valodas ierobežojumi kaitē ekonomikai, uzskata eksperti
Krievu valodas ierobežojumi kaitē ekonomikai, uzskata eksperti
Sputnik Latvija
Sputnik apkopoja informāciju par patieso attieksmi pret krievu valodu bijušās PSRS valstīs. 25.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-25T14:53+0300
2021-09-25T14:53+0300
2021-09-25T22:33+0300
pasaulē
psrs
krievu valoda
valoda
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1195/55/11955504_0:160:3073:1888_1920x0_80_0_0_1708d7d5c827edfe6cbf46751f233902.jpg
RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Kopš Padomju Savienības sabrukuma pagājuši 30 gadi, bet bijušajās republikās bieži raisās diskusijas: vai krievu valoda nekaitē nacionālās valodas attīstībai? 23. septembrī Kirgizstānas prezidents Sadirs Žaparovs pieļāva, ka pilnvērtīgas kirgīzu valodas funkcionēšanas mērķiem jāatceļ dokumentu apgrozība krievu valodā (patlaban lietvedība republikā tiek vesta divās valodās).Vienlaikus virkne pēcpadomju valstu secinājušas, ka krievu valoda ir svarīga to ekonomiskajai un tehniskajai attīstībai. Par to, kā mainās krievu valodas loma un attieksme pret to bijušās PSRS valstīs, stāsta Sputnik korespondents.Vienkāršie kirgīzi atbalsta krievu valoduLaikā, kad prezidents Žaparovs iesaka atteikties no krievu valodas oficiālajā lietvedībā, viena no vadošajām republikas universitātēm – Jeļcina vārdā nosauktā Kirgizstānas un Krievijas Slāvu universitāte strādā ar lozungu "Ar krievu valodu jūs iekarosiet pasauli!" Tās zinātnieki publicē pētījumus, kuru rezultāti apgalvo: lielākā daļa Kirgizstānas iedzīvotāju ieskatā krievu valoda vajadzīga valsts attīstībai."Mēs organizējām aptauju, - stāsta filoloģijas zinātņu doktors, profesors Mameds Tagajevs. – Aptaujājām 740 cilvēkus 30-60 gadu vecuma grupā, dzīvojošus valsts reģionos. Biškekas iedzīvotājus mēs neaptaujājām, te aktīvi tiek izmantota gan krievu, gan kirgīzu valoda."Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 99% respondenti uzskata: krievu valoda paver piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, palīdz profesionālajā karjerā un palielina konkurētspēku mūsdienu darba tirgū. Vēl vairāk, vēsturiski nācies tā, ka Kirgizstānas pilsoņiem krievu valoda kļuvusi par metodi saziņai ar ārpasauli, uzskata profesors Tagajevs."Krievu valoda Kirgizstānā saglabājis oficiālu statusu jaunajā Konstitūcijā, -viņš atgādināja. – Politisku notikumu priekšvakarā valsī laiku pa laikam parādās politiski paziņojumi par to, ka nepieciešams svītrot krievu valodu no sabiedriskās dzīves."Starp citu, šī gada 28. novembrī Kirgizstānā ieplānotas republikas Augstākās padomes ārkārtas vēlēšanas. Atbildot uz Sputnik jautājumu, vai iespējamās reformas dokumentācijas jomā ietekmēs krievu valodas statusu, Mameds Tagajevs uzsvēra: "Tagad katram pilsonim ir tiesības sastādīt iesniegumu krievu valodā, tās ir viņa konstitucionālās tiesības. Tāpēc, protams, lietvedības tulkošana kirgīzu valodā būtiski vājinās krievu valodas pozīcijas Kirgizstānā."Patlaban dokumentiem krievu valodā priekšroku dod 26% valsts iedzīvotāju. Nacionālās statistikas komitejas dati liecina, ka 2021. gadā no 6,6 miljoniem valsts iedzīvotāju 1,7 miljoni nav etniski kirgīzi."Pienācis laiks harmonizēt abu valodu attiecības," uzskata profesors Tagajevs. – Jāmazina kirgūzu un krievu valodu nerakstītā konfrontācija, jāpārliecinās, ka krievu valoda kirgīziem nav sveša, ka tā paver papildu iespējas gan atsevišķas personības, gan visas valsts attīstībai."Bet kā klājas kaimiņiemKaimiņos – Kazahstānā neviens neplāno ierobežot krievu valodas lomu, neskatoties uz incidentu ar valodas reidiem, ko organizēja aktīvists Kuats Ahmetovs. Gluži pretēji, pēc tam, kad Ahmetovs un viņa sekotāji sarīkoja kazahu valodas zināšanu parbaudes veikalos piecās pilsētās, Kazahstānas Ģenerālprokuratūra informēja, ka ierosināta krimināllieta – Ahmetovu apsūdz par nacionālā naida kurināšanu.Ahmetova rīcību nosodīja virkne republikas amatpersonu, prezidents Kasims Žomarts Tokajevs atgādināja, ka krievu valodai valstī ir starpnacionālās saziņas valodas statuss un likums liedz likt šķēršļus tās lietošanai.Likums paredz, ka krievu valodu var izmantot tāpat kā valsts valodu valsts iestādēs un lietvedībā. Pilsoņu vajāšana pēc valodas pazīmes tiek uzskatīta par viņu tiesību pārkāpumu."Krievijas un Kazahstānas robeža ir pati garākā pasaulē. Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām ANO valodām, tāpēc šajā jautājumā mums jābūt civilizētiem," paziņoja Tokajevs un atzīmēja, tieksme apgūt kazahu valodu vajadzīga "visiem, kas saista savu nākotni ar Kazahstānu", taču valsts ir gatava "pielikt punktu jebkurām radikālisma formām".Par krievu valodas nozīmi nesen izteicās arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš atgādināja, ka 340 skolās valstī mācības notiek krievu valodā. Krievu valodu attīsta arī Uzbekistāna, kur valdība uzņēmusies visus izdevumus, kas saistīti ar krievu valodas mācībām darba migrantiem. "Uzbekistānas Nodarbinātības ministrija sadarbojas ar Krievijas Tautu draudzības universitāti, - komentārā Sputnik konstatēja Sanktpēterbudas uzbeku nacionālās un kultūras autonomijas vadītājs Suratbeks Abdurahimovs. – Šī projekta ietvaros 700 krievu valodas pasniedzēji no Uzbekistānas paaugstinājuši kvalifikāciju un tagad var mācīt darba migrantus."Šis Uzbekistānas valdības solis liecina, cik svarīga ir krievu valoda valstij, pārliecināts Abdurahimovs."Runa nav tikai par attiecībām ar Krieviju, lai arī migrācijas līmenis šurp, protams, ir augsts, - viņš stāsta. – Tomēr ņemsim attiecības ar citām bijušās PSRS valstīm – kā ar viņām sarunāties? Krievu valoda – tā ir arī starptautiskās izglītības, zinātnes un lietišķo attiecību valoda.""Neviens neiebilst pret nacionālajām valodām"Krievu valoda ir svarīga tuvākajām kaimiņvalstīm, ņemot vērā tās konkurētspēju, uzskata filoloģijas zinātņu doktors, Puškina vārdā nosauktā Valsts krievu valodas institūta zinātniskais prorektors Mihails Osadčijs. Pēc viņa vārdiem, runājošo skaita ziņā krievu valoda ieņem 8. vietu pasaulē, turklāt to izmanto 15 starptautiskās organizācijas (salīdzinājumam: angļu valodu izmanto 23 organizācijas)."Daudzvalodība ir mūsdienu pasaules absolūta tendence, panākumu elements un priekšrocība konkurētspējai, - Osadčijs konstatēja intervijā Sputnik. – Bet, ja valsts mērķtiecīgi ierobežo savu iedzīvotāju izredzes uz daudzvalodību, tā pati sevi apzog: samazina biznesa kontaktus un principā neatbilst pilsoņu vajadzībām."Kā piemēru Mihails Osadčijs minēja Ukrainu."Patiesībā jebkura valoda ir vienkāršu vajadzību apmierināšanas līdzeklis: nodot un saņemt informāciju, saņemt kaut kādus sociālos pakalpojumus, - viņš paskaidroja. – Kāpēc Ukrainas pilsoņi vēlas apmeklēt izrādes vai skatīties filmas krievu valodā? Tāpēc, ka viņi ir tādi Krievijas fani? Nē, viņiem vienkārši tā ir ērtāk. Tā ir sadzīves trajektorija, kurā iejaucas valsts un saka: nē, jūsu valoda ir nevēlama."Pie tam dažu ukraiņu politiķu pārliecība par to, ka atteikšanās no krievu valodas kaitēs Krievijai, ir absolūti nepamatota, uzsvēra Osadčijs."Iekšējo situāciju Krievijā tas nekādi neietekmē, - viņš norādīja. – Taču Ukrainā rodas spriedze. Cilvēkiem nepatīk mākslīgi ierobežojumi. Turklāt ir svarīgi saprast – kad pieprasīta daudzvalodība, neviens nesaka: "Pabīdīsim malā valsts nacionālo valodu, lai krievu valoda dominētu." Runa vienkārši ir par vienlīdzību, un tas ir loģiski: kādam nākas mācīties valodu, un tas, kurš strādājis ar svešvalodu, zina, cik smagi tas ir. Bet jums te vienkārši dāvāta priekšrocība – jūs uzreiz zināt divas valodas, – bet paši no tās atsakāties."
https://sputniknewslv.com/20210905/sevcovs-kapec-krievija-maca-arzemniekus-un-ka-iestaties-krievijas-augstskola-tiessaiste-18301460.html
https://sputniknewslv.com/20210829/klupsanas-valoda-kurs-latvija-runa-krieviski-18209735.html
https://sputniknewslv.com/20210824/ukraina-pec-tris-gadu-desmitiem-izveles-problema-18139038.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
psrs, krievu valoda, valoda
psrs, krievu valoda, valoda
Krievu valodas ierobežojumi kaitē ekonomikai, uzskata eksperti
14:53 25.09.2021 (atjaunots: 22:33 25.09.2021) Sputnik apkopoja informāciju par patieso attieksmi pret krievu valodu bijušās PSRS valstīs.
RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Kopš Padomju Savienības sabrukuma pagājuši 30 gadi, bet bijušajās republikās bieži raisās diskusijas: vai krievu valoda nekaitē nacionālās valodas attīstībai? 23. septembrī Kirgizstānas prezidents Sadirs Žaparovs pieļāva, ka pilnvērtīgas kirgīzu valodas funkcionēšanas mērķiem jāatceļ dokumentu apgrozība krievu valodā (patlaban lietvedība republikā tiek vesta divās valodās).
Vienlaikus virkne pēcpadomju valstu secinājušas, ka krievu valoda ir svarīga to ekonomiskajai un tehniskajai attīstībai. Par to, kā mainās krievu valodas loma un attieksme pret to bijušās PSRS valstīs, stāsta Sputnik korespondents.
Vienkāršie kirgīzi atbalsta krievu valodu
Laikā, kad prezidents Žaparovs iesaka atteikties no krievu valodas oficiālajā lietvedībā, viena no vadošajām republikas universitātēm – Jeļcina vārdā nosauktā Kirgizstānas un Krievijas Slāvu universitāte strādā ar lozungu "Ar krievu valodu jūs iekarosiet pasauli!" Tās zinātnieki publicē pētījumus, kuru rezultāti apgalvo: lielākā daļa Kirgizstānas iedzīvotāju ieskatā krievu valoda vajadzīga valsts attīstībai.
"Mēs organizējām aptauju, - stāsta filoloģijas zinātņu doktors, profesors Mameds Tagajevs. – Aptaujājām 740 cilvēkus 30-60 gadu vecuma grupā, dzīvojošus valsts reģionos. Biškekas iedzīvotājus mēs neaptaujājām, te aktīvi tiek izmantota gan krievu, gan kirgīzu valoda."
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 99% respondenti uzskata: krievu valoda paver piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, palīdz profesionālajā karjerā un palielina konkurētspēku mūsdienu darba tirgū. Vēl vairāk, vēsturiski nācies tā, ka Kirgizstānas pilsoņiem krievu valoda kļuvusi par metodi saziņai ar ārpasauli, uzskata profesors Tagajevs.
"Krievu valoda Kirgizstānā saglabājis oficiālu statusu jaunajā Konstitūcijā, -viņš atgādināja. – Politisku notikumu priekšvakarā valsī laiku pa laikam parādās politiski paziņojumi par to, ka nepieciešams svītrot krievu valodu no sabiedriskās dzīves."
Starp citu, šī gada 28. novembrī Kirgizstānā ieplānotas republikas Augstākās padomes ārkārtas vēlēšanas. Atbildot uz Sputnik jautājumu, vai iespējamās reformas dokumentācijas jomā ietekmēs krievu valodas statusu, Mameds Tagajevs uzsvēra: "Tagad katram pilsonim ir tiesības sastādīt iesniegumu krievu valodā, tās ir viņa konstitucionālās tiesības. Tāpēc, protams, lietvedības tulkošana kirgīzu valodā būtiski vājinās krievu valodas pozīcijas Kirgizstānā."
Patlaban dokumentiem krievu valodā priekšroku dod 26% valsts iedzīvotāju. Nacionālās statistikas komitejas dati liecina, ka 2021. gadā no 6,6 miljoniem valsts iedzīvotāju 1,7 miljoni nav etniski kirgīzi.
"Pienācis laiks harmonizēt abu valodu attiecības," uzskata profesors Tagajevs. – Jāmazina kirgūzu un krievu valodu nerakstītā konfrontācija, jāpārliecinās, ka krievu valoda kirgīziem nav sveša, ka tā paver papildu iespējas gan atsevišķas personības, gan visas valsts attīstībai."
Kaimiņos – Kazahstānā neviens neplāno ierobežot krievu valodas lomu, neskatoties uz incidentu ar valodas reidiem, ko organizēja aktīvists Kuats Ahmetovs. Gluži pretēji, pēc tam, kad Ahmetovs un viņa sekotāji sarīkoja kazahu valodas zināšanu parbaudes veikalos piecās pilsētās, Kazahstānas Ģenerālprokuratūra informēja, ka ierosināta krimināllieta – Ahmetovu apsūdz par nacionālā naida kurināšanu.
Ahmetova rīcību nosodīja virkne republikas amatpersonu, prezidents Kasims Žomarts Tokajevs atgādināja, ka krievu valodai valstī ir starpnacionālās saziņas valodas statuss un likums liedz likt šķēršļus tās lietošanai.
Likums paredz, ka krievu valodu var izmantot tāpat kā valsts valodu valsts iestādēs un lietvedībā. Pilsoņu vajāšana pēc valodas pazīmes tiek uzskatīta par viņu tiesību pārkāpumu.
"Krievijas un Kazahstānas robeža ir pati garākā pasaulē. Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām ANO valodām, tāpēc šajā jautājumā mums jābūt civilizētiem," paziņoja Tokajevs un atzīmēja, tieksme apgūt kazahu valodu vajadzīga "visiem, kas saista savu nākotni ar Kazahstānu", taču valsts ir gatava "pielikt punktu jebkurām radikālisma formām".
Par krievu valodas nozīmi nesen izteicās arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš atgādināja, ka 340 skolās valstī mācības notiek krievu valodā. Krievu valodu attīsta arī Uzbekistāna, kur valdība uzņēmusies visus izdevumus, kas saistīti ar krievu valodas mācībām darba migrantiem. "Uzbekistānas Nodarbinātības ministrija sadarbojas ar Krievijas Tautu draudzības universitāti, - komentārā Sputnik konstatēja Sanktpēterbudas uzbeku nacionālās un kultūras autonomijas vadītājs Suratbeks Abdurahimovs. – Šī projekta ietvaros 700 krievu valodas pasniedzēji no Uzbekistānas paaugstinājuši kvalifikāciju un tagad var mācīt darba migrantus."
Šis Uzbekistānas valdības solis liecina, cik svarīga ir krievu valoda valstij, pārliecināts Abdurahimovs.
"Runa nav tikai par attiecībām ar Krieviju, lai arī migrācijas līmenis šurp, protams, ir augsts, - viņš stāsta. – Tomēr ņemsim attiecības ar citām bijušās PSRS valstīm – kā ar viņām sarunāties? Krievu valoda – tā ir arī starptautiskās izglītības, zinātnes un lietišķo attiecību valoda."
"Neviens neiebilst pret nacionālajām valodām"
Krievu valoda ir svarīga tuvākajām kaimiņvalstīm, ņemot vērā tās konkurētspēju, uzskata filoloģijas zinātņu doktors, Puškina vārdā nosauktā Valsts krievu valodas institūta zinātniskais prorektors Mihails Osadčijs. Pēc viņa vārdiem, runājošo skaita ziņā krievu valoda ieņem 8. vietu pasaulē, turklāt to izmanto 15 starptautiskās organizācijas (salīdzinājumam: angļu valodu izmanto 23 organizācijas).
"Daudzvalodība ir mūsdienu pasaules absolūta tendence, panākumu elements un priekšrocība konkurētspējai, - Osadčijs konstatēja intervijā Sputnik. – Bet, ja valsts mērķtiecīgi ierobežo savu iedzīvotāju izredzes uz daudzvalodību, tā pati sevi apzog: samazina biznesa kontaktus un principā neatbilst pilsoņu vajadzībām."
Kā piemēru Mihails Osadčijs minēja Ukrainu.
"Patiesībā jebkura valoda ir vienkāršu vajadzību apmierināšanas līdzeklis: nodot un saņemt informāciju, saņemt kaut kādus sociālos pakalpojumus, - viņš paskaidroja. – Kāpēc Ukrainas pilsoņi vēlas apmeklēt izrādes vai skatīties filmas krievu valodā? Tāpēc, ka viņi ir tādi Krievijas fani? Nē, viņiem vienkārši tā ir ērtāk. Tā ir sadzīves trajektorija, kurā iejaucas valsts un saka: nē, jūsu valoda ir nevēlama."
Pie tam dažu ukraiņu politiķu pārliecība par to, ka atteikšanās no krievu valodas kaitēs Krievijai, ir absolūti nepamatota, uzsvēra Osadčijs.
"Iekšējo situāciju Krievijā tas nekādi neietekmē, - viņš norādīja. – Taču Ukrainā rodas spriedze. Cilvēkiem nepatīk mākslīgi ierobežojumi. Turklāt ir svarīgi saprast – kad pieprasīta daudzvalodība, neviens nesaka: "Pabīdīsim malā valsts nacionālo valodu, lai krievu valoda dominētu." Runa vienkārši ir par vienlīdzību, un tas ir loģiski: kādam nākas mācīties valodu, un tas, kurš strādājis ar svešvalodu, zina, cik smagi tas ir. Bet jums te vienkārši dāvāta priekšrocība – jūs uzreiz zināt divas valodas, – bet paši no tās atsakāties."
