https://sputniknewslv.com/20210919/krievija-un-kina-mainijusas-aziju-tagad-amerika-to-zaude-18474694.html
Krievija un Ķīna mainījušas Āziju. Tagad Amerika to zaudē
Krievija un Ķīna mainījušas Āziju. Tagad Amerika to zaudē
Sputnik Latvija
Āzijas darīšanas un problēmas jārisina pašiem aziātiem, tostarp arī Krievijai kā Eirāzijas lielvalstij. Ārējiem spēkiem nav tiesību iejaukties kontinenta... 19.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-19T11:52+0300
2021-09-19T11:52+0300
2021-09-19T11:52+0300
viedoklis
pasaule
asv
nato
edso
ģeopolitika
šanhajas sadarbības organizācija
āzija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/208/47/2084736_0:371:3401:2284_1920x0_80_0_0_5444a15abc3644485d001f43e363e5e5.jpg
Tāds ir Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) galvenais mērķis. Organizācija tika dibināta pirms 20 gadiem. Aizvakar Dušanbē noslēdzas ŠSO valstu vadītāju samits, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ notika jauktā formātā: lielākā daļa viesu sapulcējās Tadžikistānas galvaspilsētā, bet Vladimirs Putins, Sji Dzjiņpins un Narēndra Modi piedalījās samitā attālināti, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.Pēc Savienoto Valstu aiziešanas no Afganistānas beidzas tiešas ārējas iejaukšanās laikmets reģiona lietās, un ŠSO uzņemas atbildību par tā drošību. Tas atbilst visu organizācijas dalībnieku interesēm, jo afgāņu tēma (un ārvalsts militārās klātbūtnes jautājums reģionā) ŠSO pastāvēšanas laikā bija viens no aktuālākajiem.ŠSO nebūt nebija dibināta atbildei uz Amerikas iebrukumu: to izveidoja 2001. gada jūnijā, lai gan patiesībā tās stāsts sākās jau 1996. gadā, kad tika izveidots "Šanhajas piecinieks", ko veidoja Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Tadžikistāna un Kirgizstāna. 2001. gadā "Piecinieks" pieauga līdz "Sešiniekam" (pievienojās Uzbekistāna), turpmākajos gados daudzās valstis izrādīja interesi par Krievijas un Ķīnas aliansi, taču tā nesteidzās paplašināties: dažas valstis ieguva novērotājvalsts statusu, citas kļuva par "dialoga partneriem".ŠSO paplašinājās tikai 2015. gadā, kad spriedze Austrumu un Rietumu attiecībās pārtapa tiešā konfrontācijā: tika uzsākta Indijas un Pakistānas uzņemšanas procedūra, un pēc diviem gadiem "Sešinieks" kļuva par "Astotnieku". Bet tagad pārvērtīsies par "Deviņnieku": sāksies Irānas uzņemšanas procedūra.Nav šaubu, ka reiz ŠSO kļūs par "Desmitnieku" — tai pievienosies Afganistāna.Šoreiz gan Afganistāna nebija pārstāvēta samitā Dušanbē: proamerikāņu valdība kritusi, bet jauno, talibu valdību (viņi paši apliecina, ka tā ir pagaidu vara un tajā ir arī "Taliban"* kustības pārstāvji), ŠSO valstis pagaidām nav atzinušas. Taču var droši teikt, ka jau tuvākajā nākotnē to atzīs lielākā daļa kaimiņvalstu (bet tās visas ir ŠSO dalībvalstis, izņemot Turkmenistānu), un tieši ŠSO būs vadošā loma gan politikas izstrādē attiecībās ar Afganistānu, gan jauno afgāņu varas iestāžu dialogā ar citām pasaules valstīm.Ar laiku Afganistāna, kas tagad ir ŠSO novērotājvalsts, var kļūt un tai arī jākļūst par alianses pilnvērtīgu dalībnieci – galvenā šķēršļa — ārzemju okupācijas – vairs nav. Savukārt talibi jau vairākkārt ziņojuši, ka neapdraudēs kaimiņvalstu drošību, tāpēc tagad svarīgi ir pārliecināties, ka Afganistānā neatsāksies pilsoņu karš. Un ne tikai pārliecināties, bet arī neļaut ārējiem spēkiem to sakurināt. Uz nekārtībām Afganistānā var likt likmi tikai spēlētāji no Rietumiem, jo neviena valsts, kas robežojas ar Afganistānu, nav ieinteresēta vēl vienā karā. Gluži otrādi — tās piedalīsies valsts atjaunošanā, cerot uz izdevīgiem kontraktiem, kā arī uz savu pozīciju stiprināšanu.Jā, šīs pozīcijas un intereses bieži vien nesakrīt, reizēm pat ir pretrunā (piemēram, Pakistānai un Indijai attiecībās ar Afganistānu), bet tieši to saskaņošanai un kompromisa atrašanai ir nepieciešama ŠSO. Lai gan organizācija nav militārais bloks, to neapšaubāmi var nosaukt par ģeopolitisku Panāzijas aliansi. Pēc Irānas iestāšanās organizācija stiepjas no Arābu pasaules robežas līdz Tālajiem Austrumiem, tajā ietilpst divas trešdaļas Āzijas un tās teritorijā dzīvo teju puse Zemes iedzīvotāju.Tikai divi nozīmīgi Āzijas reģioni neietilpst ŠSO, bet atrodas tās tuvumā: Arābu pasaule (tostarp Ziemeļāfrika) un ASEAN apvienotā Dienvidaustrumāzija. Arī ar tām ŠSO veido attiecības: uz novērotājvalsts statusu pretendē Vjetnama un virkne arābu valstu: Sīrija, Ēģipte, Katara un Saūda Arābija. Trīm pēdējām Dušanbes samitā tika piešķirts dialoga partnera statuss, starp citu, šīs statuss jau ir tādai svarīgai Āzijas valstij, kā Turcija.Skaidrs, ka, dalībnieku skaitam palielinoties, pastāv risks pārvērtīsies par Āzijas EDSO analogu, proti, par formālu organizāciju. Taču lieta ir tāda, ka ŠSO netiecas nedz pēc teritoriālās ekspansijas, nedz pēc pārtapšanas NATO, proti, militārajā aliansē (kurai patiesībā ir globāli mērķi). ŠSO ir suverēnu valstu ģeopolitiskā dialoga formāts, kas veltīts interešu saskaņošanai un konfliktu atrisināšanai reģionā Āzijas valstu spēkiem.Lai cik lielas būtu pretrunas, gandrīz vienmēr var atrast abpusēji izdevīgu lēmumu vai veidu, kā izvairīties no konfrontācijas atsevišķu dalībvalstu starpā, īpaši, ja neļaut ārējiem spēkiem provocēt konfliktus un savtīgi izmantot esošās pretišķības. Piemēram, tagad to cenšas panākt Amerikas Savienotās Valstis ar Indiju, aktīvi iesaistot to QUAD četriniekā (Četru pušu — ASV, Japānas, Austrālijas un Indijas — dialogs par drošības jautājumiem), kas ir izteikti pret Ķīnu vērsts samits. Var cerēt, ka ASV darbību rezultāts Afganistānā acīmredzami demonstrēs Indijai (kas atbalstīja Gani un atteicās no dialoga ar talibiem), cik bīstama mēdz būt sadarbība ar amerikāņiem reģionālo problēmu risināšanai. Deli baidās no Pakistānas? Taču pietiek paskatīties, kā izmainījušās Islamabadas ģeopolitiskās prioritātes šajā gadsimtā: ja Afganistānas kara sākumā Savienotās Valstis varēja uzskatīt to par sabiedroto valsti, tad tagad nekas nav palicis no kādreizējas pakistāniešu uzticības jeņķiem.ŠSO pirmie divdesmit gadi bija tikai liela ceļa sākums - tagad, līdz ar Atlantijas laikmeta izbeigšanos, tai jāuzņemas vēl lielāka atbildība ne vien par Āzijas bet arī visas pasaules likteni.*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums
https://sputniknewslv.com/20210915/krievijas-arlietu-ministrs-komenteja-asv-iejauksanos-velesanas--18435812.html
https://sputniknewslv.com/20210908/mes-nedrikstam-viniem-atlaut-rietumi-megina-piekrapt-krieviju-un-kinu-18339738.html
https://sputniknewslv.com/20210814/pats-galvenais-kaimins-piedava-krievijai-jaunu-attiecibu-limeni-17994809.html
https://sputniknewslv.com/20210804/krievija-piedavajusi-rietumiem-lielu-darijumu-interneta-17842670.html
https://sputniknewslv.com/20161120/Turcija-Erdogans-iestasanas-ES-Sanhajas-Sadarbibas-Organizacija-3247321.html
āzija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
pasaule, asv, nato, edso, ģeopolitika, šanhajas sadarbības organizācija, āzija
pasaule, asv, nato, edso, ģeopolitika, šanhajas sadarbības organizācija, āzija
Krievija un Ķīna mainījušas Āziju. Tagad Amerika to zaudē
Āzijas darīšanas un problēmas jārisina pašiem aziātiem, tostarp arī Krievijai kā Eirāzijas lielvalstij. Ārējiem spēkiem nav tiesību iejaukties kontinenta lietās, un visi reģiona strīdīgie jautājumi valstīm jārisinā savā starpā, novēršot Rietumu mēģinājumus tās sanaidot.
Tāds ir Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) galvenais mērķis. Organizācija tika dibināta pirms 20 gadiem. Aizvakar Dušanbē noslēdzas ŠSO valstu vadītāju samits, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ notika jauktā formātā: lielākā daļa viesu sapulcējās Tadžikistānas galvaspilsētā, bet Vladimirs Putins, Sji Dzjiņpins un Narēndra Modi piedalījās samitā attālināti, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs. Pēc Savienoto Valstu aiziešanas no Afganistānas beidzas tiešas ārējas iejaukšanās laikmets reģiona lietās, un ŠSO uzņemas atbildību par tā drošību. Tas atbilst visu organizācijas dalībnieku interesēm, jo afgāņu tēma (un ārvalsts militārās klātbūtnes jautājums reģionā) ŠSO pastāvēšanas laikā bija viens no aktuālākajiem.
15 Septembris 2021, 17:24
ŠSO nebūt nebija dibināta atbildei uz Amerikas iebrukumu: to izveidoja 2001. gada jūnijā, lai gan patiesībā tās stāsts sākās jau 1996. gadā, kad tika izveidots "Šanhajas piecinieks", ko veidoja Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Tadžikistāna un Kirgizstāna. 2001. gadā "Piecinieks" pieauga līdz "Sešiniekam" (pievienojās Uzbekistāna), turpmākajos gados daudzās valstis izrādīja interesi par Krievijas un Ķīnas aliansi, taču tā nesteidzās paplašināties: dažas valstis ieguva novērotājvalsts statusu, citas kļuva par "dialoga partneriem".
ŠSO paplašinājās tikai 2015. gadā, kad spriedze Austrumu un Rietumu attiecībās pārtapa tiešā konfrontācijā: tika uzsākta Indijas un Pakistānas uzņemšanas procedūra, un pēc diviem gadiem "Sešinieks" kļuva par "Astotnieku". Bet tagad pārvērtīsies par "Deviņnieku": sāksies Irānas uzņemšanas procedūra.
Nav šaubu, ka reiz ŠSO kļūs par "Desmitnieku" — tai pievienosies Afganistāna.
Šoreiz gan Afganistāna nebija pārstāvēta samitā Dušanbē: proamerikāņu valdība kritusi, bet jauno, talibu valdību (viņi paši apliecina, ka tā ir pagaidu vara un tajā ir arī "Taliban"* kustības pārstāvji), ŠSO valstis pagaidām nav atzinušas. Taču var droši teikt, ka jau tuvākajā nākotnē to atzīs lielākā daļa kaimiņvalstu (bet tās visas ir ŠSO dalībvalstis, izņemot Turkmenistānu), un tieši ŠSO būs vadošā loma gan politikas izstrādē attiecībās ar Afganistānu, gan jauno afgāņu varas iestāžu dialogā ar citām pasaules valstīm.
Ar laiku Afganistāna, kas tagad ir ŠSO novērotājvalsts, var kļūt un tai arī jākļūst par alianses pilnvērtīgu dalībnieci – galvenā šķēršļa — ārzemju okupācijas – vairs nav. Savukārt talibi jau vairākkārt ziņojuši, ka neapdraudēs kaimiņvalstu drošību, tāpēc tagad svarīgi ir pārliecināties, ka Afganistānā neatsāksies pilsoņu karš. Un ne tikai pārliecināties, bet arī neļaut ārējiem spēkiem to sakurināt. Uz nekārtībām Afganistānā var likt likmi tikai spēlētāji no Rietumiem, jo neviena valsts, kas robežojas ar Afganistānu, nav ieinteresēta vēl vienā karā. Gluži otrādi — tās piedalīsies valsts atjaunošanā, cerot uz izdevīgiem kontraktiem, kā arī uz savu pozīciju stiprināšanu.
Jā, šīs pozīcijas un intereses bieži vien nesakrīt, reizēm pat ir pretrunā (piemēram, Pakistānai un Indijai attiecībās ar Afganistānu), bet tieši to saskaņošanai un kompromisa atrašanai ir nepieciešama ŠSO. Lai gan organizācija nav militārais bloks, to neapšaubāmi var nosaukt par ģeopolitisku Panāzijas aliansi. Pēc Irānas iestāšanās organizācija stiepjas no Arābu pasaules robežas līdz Tālajiem Austrumiem, tajā ietilpst divas trešdaļas Āzijas un tās teritorijā dzīvo teju puse Zemes iedzīvotāju.
Tikai divi nozīmīgi Āzijas reģioni neietilpst ŠSO, bet atrodas tās tuvumā: Arābu pasaule (tostarp Ziemeļāfrika) un ASEAN apvienotā Dienvidaustrumāzija. Arī ar tām ŠSO veido attiecības: uz novērotājvalsts statusu pretendē Vjetnama un virkne arābu valstu: Sīrija, Ēģipte, Katara un Saūda Arābija. Trīm pēdējām Dušanbes samitā tika piešķirts dialoga partnera statuss, starp citu, šīs statuss jau ir tādai svarīgai Āzijas valstij, kā Turcija.
Skaidrs, ka, dalībnieku skaitam palielinoties, pastāv risks pārvērtīsies par Āzijas EDSO analogu, proti, par formālu organizāciju. Taču lieta ir tāda, ka ŠSO netiecas nedz pēc teritoriālās ekspansijas, nedz pēc pārtapšanas NATO, proti, militārajā aliansē (kurai patiesībā ir globāli mērķi). ŠSO ir suverēnu valstu ģeopolitiskā dialoga formāts, kas veltīts interešu saskaņošanai un konfliktu atrisināšanai reģionā Āzijas valstu spēkiem.
Lai cik lielas būtu pretrunas, gandrīz vienmēr var atrast abpusēji izdevīgu lēmumu vai veidu, kā izvairīties no konfrontācijas atsevišķu dalībvalstu starpā, īpaši, ja neļaut ārējiem spēkiem provocēt konfliktus un savtīgi izmantot esošās pretišķības. Piemēram, tagad to cenšas panākt Amerikas Savienotās Valstis ar Indiju, aktīvi iesaistot to QUAD četriniekā (Četru pušu — ASV, Japānas, Austrālijas un Indijas — dialogs par drošības jautājumiem), kas ir izteikti pret Ķīnu vērsts samits. Var cerēt, ka ASV darbību rezultāts Afganistānā acīmredzami demonstrēs Indijai (kas atbalstīja Gani un atteicās no dialoga ar talibiem), cik bīstama mēdz būt sadarbība ar amerikāņiem reģionālo problēmu risināšanai. Deli baidās no Pakistānas? Taču pietiek paskatīties, kā izmainījušās Islamabadas ģeopolitiskās prioritātes šajā gadsimtā: ja Afganistānas kara sākumā Savienotās Valstis varēja uzskatīt to par sabiedroto valsti, tad tagad nekas nav palicis no kādreizējas pakistāniešu uzticības jeņķiem.
ŠSO pirmie divdesmit gadi bija tikai liela ceļa sākums - tagad, līdz ar Atlantijas laikmeta izbeigšanos, tai jāuzņemas vēl lielāka atbildība ne vien par Āzijas bet arī visas pasaules likteni.
*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums
