https://sputniknewslv.com/20210909/ka-pratigi-sadalit-es-naudu-latvija-paradisies-152-jaunas-ierednu-vietas-18355914.html
Kā prātīgi sadalīt ES naudu: Latvijā parādīsies 152 jaunas ierēdņu vietas
Kā prātīgi sadalīt ES naudu: Latvijā parādīsies 152 jaunas ierēdņu vietas
Sputnik Latvija
Finanšu ministrija izstrādājusi ES Ekonomikas un finanšu padomes apstiprinātā Latvijas Atveseļošanas fonda izmantošanas plānu. 09.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-09T13:32+0300
2021-09-09T13:32+0300
2021-09-09T13:32+0300
latvijā
latvijā
finansēšana
jānis reirs
ierēdņi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/866/95/8669545_0:0:1400:788_1920x0_80_0_0_c849c84e3cfe6fc35d924c579684aa71.jpg
RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Plus 600 miljoni jaunu nodokļu – tādu Finanšu ministrija redz fiskālo efektu, ko nesīs pasākumi tautsaimniecībā periodā līdz 2027. gadam. Starp Latvijas attīstības industriālās politikas darbības galvenajiem virzieniem nosprausts cilvēku kapitāls, inovācijas, biznesa vide un eksporta spējas, finansiālā pieejamība un infrastruktūra, stāsta BВ.lv.Protams, daļu līdzekļu nāksies atvēlēt kontrolei. Būs vajadzīga aktīva ierēdņu dalība: Ministru kabinetam vajadzētu radīt efektīvu, pārskatāmu un finansiālās pārvaldes pareizajiem principiem atbilstošu Eiropas Atveseļošanas fonda budžeta programmas īstenošanas kontroles kārtību.Kontrolieru uzdevumi nebūs viegli – dalībvalstij jānodrošina, lai Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas gaitā tiktu ievēroti visi ES un nacionālie tiesiskie akti, arī komercdarbības atbalsta kontroles jomā...Neklāsies viegliAtklāti sakot, iespiesties Briseles normatīvu adatas actiņā Latvijai būs grūtāk nekā bēdīgi slavenajam kamielim. Tikai nesen valsti satricināja celtniecības karteļa skandāls, bet nu jau vajadzīga speciāla informācijas tehnoloģiju sistēma, kurā uzkrāsies visi dati.Finanšu ministrijas pieticīgās aplēses liecina, ka nāksies darīt 152 jaunas darba vietas, kas izmaksās 32,302 miljonus eiro! No tiem lauvas tiesa pienāksies Centrālā finanšu un līgumu aģentūras darbinieku papildu apmaksai – 14,57 miljoni eiro un 90 jaunas vietas. Administratīvie izdevumi prasīs apmēram 1,77% no Latvijas "atveseļošanas" finansējuma kopsummas 1,82 miljardu apmērā. Pie tam tos vajadzēs samaksāt valstij.Visām ministrijām plānots noteikt algas standartu ierēdni, kas kontrolē eironaudas tērēšanu – 23 j059 eiro gadā pēc nodokļu nomaksas.Vai atbilstat kritērijiem?Nebūt ne katrs pasākums ekonomikā izpelnīsies godu paņemt naudiņu no eiroplauktiņa. Domājams, ka pusgada laikā projektus sāks saskaņot.Prioritārā atlase paredzēta projektiem klimata aizsardzības un digitalizācijas jomā. Plānots, ka lielākais projektu skaits – apmēram 2300 pasākumi – sāks darbu 2023. gadā. Eirofondu apgūšana ilgs līdz 2027. gadam.Vārdu sakot, ES naudas krāns pavērsies laikus – tieši pirms 2022. gada Saeimas vēlēšanām. Kā vienmēr, galvenais lēmējs būs finanšu ministrs Jānis Reirs, tāpēc viņa partija "Jaunā Vienotība" varēs pretendēt uz ierēdniecības balsīm. Tā būs pirmais ekonomikas "atveseļošanas" beneficiārs. Galu galā, Finanšu ministrijas dokumentos nekas konkrēts nav teikts par reālajiem sektoriem, kam plānots piešķirt naudu.
https://sputniknewslv.com/20210818/dazi-sektori-sastings-palidzes-es-fondu-nauda-lb-vaditajs-par-jaunu-covid-19-vilni--18038227.html
https://sputniknewslv.com/20210908/gar-degunu-eiropas-savieniba-nevelas-dot-naudu-polijai-un-ungarijai-18340596.html
https://sputniknewslv.com/20210520/Latvija-atkal-sanems-finansialu-palidzibu-no-ES-Covid-19-apkarosanai-15694592.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, finansēšana, jānis reirs, ierēdņi
latvijā, finansēšana, jānis reirs, ierēdņi
Kā prātīgi sadalīt ES naudu: Latvijā parādīsies 152 jaunas ierēdņu vietas
Finanšu ministrija izstrādājusi ES Ekonomikas un finanšu padomes apstiprinātā Latvijas Atveseļošanas fonda izmantošanas plānu.
RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Plus 600 miljoni jaunu nodokļu – tādu Finanšu ministrija redz fiskālo efektu, ko nesīs pasākumi tautsaimniecībā periodā līdz 2027. gadam. Starp Latvijas attīstības industriālās politikas darbības galvenajiem virzieniem nosprausts cilvēku kapitāls, inovācijas, biznesa vide un eksporta spējas, finansiālā pieejamība un infrastruktūra, stāsta
BВ.lv.
Protams, daļu līdzekļu nāksies atvēlēt kontrolei. Būs vajadzīga aktīva ierēdņu dalība: Ministru kabinetam vajadzētu radīt efektīvu, pārskatāmu un finansiālās pārvaldes pareizajiem principiem atbilstošu Eiropas Atveseļošanas fonda budžeta programmas īstenošanas kontroles kārtību.
Kontrolieru uzdevumi nebūs viegli – dalībvalstij jānodrošina, lai Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas gaitā tiktu ievēroti visi ES un nacionālie tiesiskie akti, arī komercdarbības atbalsta kontroles jomā...
Atklāti sakot, iespiesties Briseles normatīvu adatas actiņā Latvijai būs grūtāk nekā bēdīgi slavenajam kamielim. Tikai nesen valsti satricināja celtniecības karteļa skandāls, bet nu jau vajadzīga speciāla informācijas tehnoloģiju sistēma, kurā uzkrāsies visi dati.
Finanšu ministrijas pieticīgās aplēses liecina, ka nāksies darīt 152 jaunas darba vietas, kas izmaksās 32,302 miljonus eiro! No tiem lauvas tiesa pienāksies Centrālā finanšu un līgumu aģentūras darbinieku papildu apmaksai – 14,57 miljoni eiro un 90 jaunas vietas. Administratīvie izdevumi prasīs apmēram 1,77% no Latvijas "atveseļošanas" finansējuma kopsummas 1,82 miljardu apmērā. Pie tam tos vajadzēs samaksāt valstij.
Visām ministrijām plānots noteikt algas standartu ierēdni, kas kontrolē eironaudas tērēšanu – 23 j059 eiro gadā pēc nodokļu nomaksas.
Vai atbilstat kritērijiem?
Nebūt ne katrs pasākums ekonomikā izpelnīsies godu paņemt naudiņu no eiroplauktiņa. Domājams, ka pusgada laikā projektus sāks saskaņot.
Prioritārā atlase paredzēta projektiem klimata aizsardzības un digitalizācijas jomā. Plānots, ka lielākais projektu skaits – apmēram 2300 pasākumi – sāks darbu 2023. gadā. Eirofondu apgūšana ilgs līdz 2027. gadam.
Vārdu sakot, ES naudas krāns pavērsies laikus – tieši pirms 2022. gada Saeimas vēlēšanām. Kā vienmēr, galvenais lēmējs būs finanšu ministrs Jānis Reirs, tāpēc viņa partija "Jaunā Vienotība" varēs pretendēt uz ierēdniecības balsīm. Tā būs pirmais ekonomikas "atveseļošanas" beneficiārs. Galu galā, Finanšu ministrijas dokumentos nekas konkrēts nav teikts par reālajiem sektoriem, kam plānots piešķirt naudu.
