https://sputniknewslv.com/20210820/zaharova-pastastija-pie-ka-novedusi-nato-speku-klatbutne-baltijas-valstis-18080055.html
Zaharova pastāstīja, pie kā novedusi NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs
Zaharova pastāstīja, pie kā novedusi NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs
Sputnik Latvija
Baltijas valstis tik centīgi uztur mītu par Krievijas iebrukuma risku, ka NATO vairs nefiksē reālos draudus. 20.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-20T08:57+0300
2021-08-20T08:57+0300
2021-08-20T08:57+0300
baltijā
baltijā
nato
marija zaharova
ārlietu ministrija
draudi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/03/16953398_0:0:3109:1750_1920x0_80_0_0_7f1c165a57e8aaf836794e0ea29f3d9e.jpg
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs pēc rotācijas principa ir izvērtusies par pastāvīgu dislokāciju, pie tam alianses spēku mācības austruu flangā notiek pat pandēmijas laikā, un tas ir vismaz nepārdomāts lēmums, konstatēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova."Tā saucamā rotācijas klātbūtne Baltijā un Polijā patiesībā nozīmē četru NATO bataljona grupu pastāvīgu dislokāciju, ko kopumā iespējams pielīdzināt pastiprinātai motorizēto kājnieku brigādei ar smago tehniku," Zaharovas paziņojumu brīfingā citēja RIA Novosti.Pat pandēmijas fonā alianse organizē mācības austrumu flangā, tostarp arī saskaņā ar scenāriju, kas paredz konfrontāciju ar "pielīdzināmu pretinieku" – diplomāte norādīja, ka tādējādi apzīmēta Krievija.Vienlaikus NATO vadība turpina attīstīt propagandiskās tēzes par nepieciešamību savaldīt Maskavu ar spēku, atzīmēja Zaharova."Kā tagad redzam, NATO nefiskē reālos draudus un sāk nodarboties ar tiem pēc vispasaules kolapsa. Vai zināt, kāpēc? Atbilde ir vienkārša. Tāpēc, ka viņi ilgus laikus pievērsa lielāko uzmanību tam, lai viņu auditorija un viņu valstu pilsoņi pievērstos it kā galvenajiem draudiem – Krievijai, turklāt veltīja šiem nolūkiem milzu resursus," viņa teica.NATO austrumu flangāNo Baltijas valstu puses regulāri skan nepierādīti izteikumi par iedomātu Krievijas agresīvu izturēšanos. Ar šo ieganstu un pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma NATO dislocēja reģionā četrus daudznacionālos bataljonos, kopā – līdz piecus tūkstošus karavīru. Pie tam, atzīmēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, mācību laikā NATO karavīru un militārās tehnikas skaits pie Krievijas robežām vairākkārt pieaug.Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš norādīja, ka alianses vadībai lieliski zināms: Maskava nelolo nekādus agresīvus plānus nevienā pasaules reģionā, taču, aizbildinoties ar iedomāto Krievijas agresiju, NATO nepārtrauki savelk spēkus pie Krievijas robežām. Šoigu uzsvēra, ka rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijai, tāpēc Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes pasākumus rupēs par nacionālo drošību.
https://sputniknewslv.com/20210626/neredzets-krievijai-naidigs-noskanojums-nato-atsakas-no-dialoga-ar-klf-17334496.html
https://sputniknewslv.com/20210608/krievijas-am-nosauca-noteikumu-valsts-dialogam-ar-nato--17067984.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, nato, marija zaharova , ārlietu ministrija, draudi
baltijā, nato, marija zaharova , ārlietu ministrija, draudi
Zaharova pastāstīja, pie kā novedusi NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs
Baltijas valstis tik centīgi uztur mītu par Krievijas iebrukuma risku, ka NATO vairs nefiksē reālos draudus.
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs pēc rotācijas principa ir izvērtusies par pastāvīgu dislokāciju, pie tam alianses spēku mācības austruu flangā notiek pat pandēmijas laikā, un tas ir vismaz nepārdomāts lēmums, konstatēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
"Tā saucamā rotācijas klātbūtne Baltijā un Polijā patiesībā nozīmē četru NATO bataljona grupu pastāvīgu dislokāciju, ko kopumā iespējams pielīdzināt pastiprinātai motorizēto kājnieku brigādei ar smago tehniku," Zaharovas paziņojumu brīfingā citēja
RIA Novosti.
Pat pandēmijas fonā alianse organizē mācības austrumu flangā, tostarp arī saskaņā ar scenāriju, kas paredz konfrontāciju ar "pielīdzināmu pretinieku" – diplomāte norādīja, ka tādējādi apzīmēta Krievija.
"Tādus manevrus mēs uzskatām par provokatīviem, bet tagadējos apstākļos – vismaz par tuvredzīgiem. Balstijas valstis bieži vien izrādās starp Krievijai naidīgās līnijas galvenajiem atbalstītājiem un centīgi uztur mītu par kaut kādu Krievijas iebrukuma iespēju," viņa uzsvēra.
Vienlaikus NATO vadība turpina attīstīt propagandiskās tēzes par nepieciešamību savaldīt Maskavu ar spēku, atzīmēja Zaharova.
"Kā tagad redzam, NATO nefiskē reālos draudus un sāk nodarboties ar tiem pēc vispasaules kolapsa. Vai zināt, kāpēc? Atbilde ir vienkārša. Tāpēc, ka viņi ilgus laikus pievērsa lielāko uzmanību tam, lai viņu auditorija un viņu valstu pilsoņi pievērstos it kā galvenajiem draudiem – Krievijai, turklāt veltīja šiem nolūkiem milzu resursus," viņa teica.
No Baltijas valstu puses regulāri skan nepierādīti izteikumi par iedomātu Krievijas agresīvu izturēšanos. Ar šo ieganstu un pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma NATO dislocēja reģionā četrus daudznacionālos bataljonos, kopā – līdz piecus tūkstošus karavīru. Pie tam, atzīmēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, mācību laikā NATO karavīru un militārās tehnikas skaits pie Krievijas robežām vairākkārt pieaug.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš norādīja, ka alianses vadībai lieliski zināms: Maskava nelolo nekādus agresīvus plānus nevienā pasaules reģionā, taču, aizbildinoties ar iedomāto Krievijas agresiju, NATO nepārtrauki savelk spēkus pie Krievijas robežām. Šoigu uzsvēra, ka rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijai, tāpēc Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes pasākumus rupēs par nacionālo drošību.
