https://sputniknewslv.com/20210820/nevajadzeja-ieslegt-rusofobiju-zaharova-atbildeja-uz-borela-izteikumiem-par-afganistanu-18087036.html
Nevajadzēja "ieslēgt" rusofobiju: Zaharova atbildēja uz Borela izteikumiem par Afganistānu
Nevajadzēja "ieslēgt" rusofobiju: Zaharova atbildēja uz Borela izteikumiem par Afganistānu
Sputnik Latvija
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova stingri atbildēja ES augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam par iespējām normalizēt... 20.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-20T18:51+0300
2021-08-20T18:51+0300
2021-08-20T18:51+0300
politika
marija zaharova
ārlietu ministrija
afganistāna
eiropas savienība
pasaule
rusofobija
žuzeps borels
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/0f/15513885_0:185:3032:1891_1920x0_80_0_0_c8fccdf6ee97517a9eca8d96d2eb51ec.jpg
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. ES augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam vajadzēja parūpēties par situāciju Afganistānā, pirms ASV vadītā koalīcija steigšus pameta valsti, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Borela izteikumus par nepieciešamību sākt dialogu ar jauno valdību Afganistānā migrācijas krīzes draudu dēļ, vēsta Sputnik Meedia."Es gribētu vienkārši pievērst uzmanību tam, ka pārrunas par migrācijas kolapsa novēršanu vajadzēja sākt pirms migrācijas kolapsa sākuma. Tā parasti gadās," Zaharovas teikto citēja RIA Novosti.ĀM oficiālā pārstāve pauda šaubas par to, vai iepriekš Brisele nevarēja iedomāties, pie kā var novest Rietumu koalīcijas spēku izvešana no Afganistāna: "Viņi nevarēja neaptvert, pie kā novedīs situācija.""Šīm pārrunām vajadzēja ritēt jau vairākus mēnešus. Vēl vairāk, bija jābūt plānam ekstremālas, neparedzētas situācijas attīstības gadījumam. Kur tas viss ir? Es jums atbildēšu: viņi bija aizņemti, lamājot Krieviju, bija aizņemti, meklējot un izdomājot kaut kādus mītiskus Krievijas draudus," konstatēja Zaharova.Iepriekš Zaharova pauda savu viedokli par Rietumu "solidaritāti" savā Telegram kanālā."Spriežot pēc situācijas Afganistānā (starp citu, tieši tāpat kā ar pretošanos pandēmijai), kolektīvie Rietumi spēj demonstrēt bēdīgi slaveno "solidaritāti" tikai divos gadījumos: 1. Pret Krieviju, kad vajag ieslēgt rusofobiju. 2. Vārdos," uzrakstīja Zaharova.18. augustā ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels aicināja steidzami veidot sakarus ar jauno Afganistānas valdību, "lai kāda tā būtu"."Tas jāizdara pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no humānās karastrofas, kā arī migrācijas krīzes," viņš paziņoja preses konferencē pēc apspriedes par Afganistānas jautājumu ar ES dalībvalstu ministriem.Borels norādīja, ka situācijas normalizācijas labad jāveido dialogs arī ar citām valstīm – Krieviju, Ķīnu, Pakistānu, Irānu, Indiju un Turciju.Žuzeps Borels konstatēja, ka divus gadu desmitus ilgie ASV un to sabiedroto mēģinājumi demokratizēt Afganistānu nesuši visnotaļ pieticīgu rezultātu, tomēr atteicās atzīt, ka ASV, ES un NATO ir atbildības par notiekošo – viņš aizbildinājās, ka pie visa vainīga "valsts un drošības spēku nestabilitāte Afganistānā".Humānā krīze Afganistānā sākās tūlīt pēc Rietumu militārās misijas noslēguma. Tā saasinājās 15.-16. augustā, kad vairākās pasaules valstīs aizliegtais teroristiskais grupējums "Taliban" pārņēma savās rokās Kabulu un paziņoja, ka uzņemas visas varas pilnvaras. Prezidents Ašrafs Gani bēdzis no valsts.Valstis, kas piedalījās militārajā operācijā Afganistānā vēl aizvien nevēlas atzīt atbildību par notiekošo, aprobežojoties ar nožēlu un gatavību uzņemt afgāņus, kuri sadarbojās ar viņu militārajām misijām.
https://sputniknewslv.com/20210816/soks-un-sausmas-pasaule-ieraudzijusi-savu-likteni-afganistana-18021725.html
https://sputniknewslv.com/20210816/afganistana-soigu-un-baidens-aicina-cinities-tikai-dazada-stila-18012621.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
marija zaharova , ārlietu ministrija, afganistāna, eiropas savienība, pasaule, rusofobija, žuzeps borels
marija zaharova , ārlietu ministrija, afganistāna, eiropas savienība, pasaule, rusofobija, žuzeps borels
Nevajadzēja "ieslēgt" rusofobiju: Zaharova atbildēja uz Borela izteikumiem par Afganistānu
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova stingri atbildēja ES augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam par iespējām normalizēt situāciju Afganistānā.
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. ES augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam vajadzēja parūpēties par situāciju Afganistānā, pirms ASV vadītā koalīcija steigšus pameta valsti, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Borela izteikumus par nepieciešamību sākt dialogu ar jauno valdību Afganistānā migrācijas krīzes draudu dēļ, vēsta
Sputnik Meedia.
"Es gribētu vienkārši pievērst uzmanību tam, ka pārrunas par migrācijas kolapsa novēršanu vajadzēja sākt pirms migrācijas kolapsa sākuma. Tā parasti gadās," Zaharovas teikto citēja RIA Novosti.
ĀM oficiālā pārstāve pauda šaubas par to, vai iepriekš Brisele nevarēja iedomāties, pie kā var novest Rietumu koalīcijas spēku izvešana no Afganistāna: "Viņi nevarēja neaptvert, pie kā novedīs situācija."
"Šīm pārrunām vajadzēja ritēt jau vairākus mēnešus. Vēl vairāk, bija jābūt plānam ekstremālas, neparedzētas situācijas attīstības gadījumam. Kur tas viss ir? Es jums atbildēšu: viņi bija aizņemti, lamājot Krieviju, bija aizņemti, meklējot un izdomājot kaut kādus mītiskus Krievijas draudus," konstatēja Zaharova.
Iepriekš Zaharova pauda savu viedokli par Rietumu "solidaritāti" savā Telegram kanālā.
"Spriežot pēc situācijas Afganistānā (starp citu, tieši tāpat kā ar pretošanos pandēmijai), kolektīvie Rietumi spēj demonstrēt bēdīgi slaveno "solidaritāti" tikai divos gadījumos: 1. Pret Krieviju, kad vajag ieslēgt rusofobiju. 2. Vārdos," uzrakstīja Zaharova.
18. augustā ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels aicināja steidzami veidot sakarus ar jauno Afganistānas valdību, "lai kāda tā būtu".
"Tas jāizdara pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no humānās karastrofas, kā arī migrācijas krīzes," viņš paziņoja preses konferencē pēc apspriedes par Afganistānas jautājumu ar ES dalībvalstu ministriem.
Borels norādīja, ka situācijas normalizācijas labad jāveido dialogs arī ar citām valstīm – Krieviju, Ķīnu, Pakistānu, Irānu, Indiju un Turciju.
Žuzeps Borels konstatēja, ka divus gadu desmitus ilgie ASV un to sabiedroto mēģinājumi demokratizēt Afganistānu nesuši visnotaļ pieticīgu rezultātu, tomēr atteicās atzīt, ka ASV, ES un NATO ir atbildības par notiekošo – viņš aizbildinājās, ka pie visa vainīga "valsts un drošības spēku nestabilitāte Afganistānā".
Humānā krīze Afganistānā sākās tūlīt pēc Rietumu militārās misijas noslēguma. Tā saasinājās 15.-16. augustā, kad vairākās pasaules valstīs aizliegtais teroristiskais grupējums "Taliban" pārņēma savās rokās Kabulu un paziņoja, ka uzņemas visas varas pilnvaras. Prezidents Ašrafs Gani bēdzis no valsts.
Valstis, kas piedalījās militārajā operācijā Afganistānā vēl aizvien nevēlas atzīt atbildību par notiekošo, aprobežojoties ar nožēlu un gatavību uzņemt afgāņus, kuri sadarbojās ar viņu militārajām misijām.
