https://sputniknewslv.com/20210818/igaunija-atklas-kartejo-pieminekli-mezabraliem-18037965.html
Igaunijā atklās kārtējo pieminekli "mežabrāļiem"
Igaunijā atklās kārtējo pieminekli "mežabrāļiem"
Sputnik Latvija
Memoriālā kompleksa "Igaunijas nams" teritorijā Moņistes pagastā atklās kārtējo "mežabrāļiem" veltīto pieminekli 18.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-18T12:53+0300
2021-08-18T12:53+0300
2021-08-18T12:53+0300
baltijā
igaunija
piemineklis
mežabrāļi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1112/99/11129986_0:22:1241:720_1920x0_80_0_0_fc7afa41c3ceb4ff3480b100b3ae1619.jpg
RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Bijušo "mežabrāļu" savienība atklās pieminekli Veru apriņķa Monistes pagastā, savukārt "Salauztās rudzupuķes biedrība" atklās soliņus par godu tiem, kuri karoja Moņistē, ziņo ERR.Tā ir koka skulptūru grupa, kurā attēloti trīs "mežabrāļi", viņi tur sievieti ar Igaunijas karogu rokās. Idejas pamatā ir "mežabrāļa" Hugo Sturma daiļrade.Skulptūra un soliņi tiks izvietoti memoriālā kompleksa "Igaunijas nams" teritorijā. Atklāšanas ceremonija notiks 22. augustā.Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka pērn Lūlupes ciemā Sāremā salā tika atklāts piemineklis vienam no vislabāk pazīstamajiem valsts "mežabrāļiem" un viņa komandai.Piemineklī iegravēts vienības "lidojošā nāve" komandiera Elmāra Ilpas vārds, kā arī Redezes Tomsones (vienīgā sieviete vienībā) un Fēliksa Vahtera Aleksandra Tūlinga vārdi – viņi gāja bojā kopā ar Ilpu vienības likvidācijas operācijā 1950. gadā.Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Igaunijas parlamenta spīkers Henns Pīluāss (EKRE), kurš nodēvēja "mežabrāļus" par brīvības cīnītājiem.Krievijas vēstniecība Tallinā sakarā ar to atgādināja, ka 2,5 gadu laikā vien Igaunijā (no 1944. gada oktobra līdz 1947. gada janvārim) "mežabrāļi" nogalināja 544 cilvēkus, no kuriem 456 bija civilpersonas. Viņus "mežabrāļi" nogalināja ar īpašu nežēlību, pirms nāves spīdzināja un mocīja.Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kas cīnījās pret padomju varu 40.-50. gados Baltijas valstu teritorijā un atbalstīja to valstiskās neatkarības atjaunošanu.Pārsvarā "mežabrāļi" aizgāja partizānos pēc Igaunijas atbrīvošanas no fašistiem 1944. gadā cerībā izvairīties no soda par vācu okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem: viņi piedalījās civiliedzīvotāju, arī ebreju masu slepkavībās. "Mežabrāļi" organizēja vienības cīņai pret komunistiem un terorizēja padomju dzīve lojālos mierīgos iedzīvotājus.
https://sputniknewslv.com/20210622/otra-pasaules-kara-miti-un-legendas-17274614.html
https://sputniknewslv.com/20200804/latvija-atrasts-mezabralu-bunkurs-ar-cekistu-granatas-ugunsgreka-pedam-14149536.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
igaunija, piemineklis, mežabrāļi
igaunija, piemineklis, mežabrāļi
Igaunijā atklās kārtējo pieminekli "mežabrāļiem"
Memoriālā kompleksa "Igaunijas nams" teritorijā Moņistes pagastā atklās kārtējo "mežabrāļiem" veltīto pieminekli
RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Bijušo "mežabrāļu" savienība atklās pieminekli Veru apriņķa Monistes pagastā, savukārt "Salauztās rudzupuķes biedrība" atklās soliņus par godu tiem, kuri karoja Moņistē, ziņo
ERR.
Tā ir koka skulptūru grupa, kurā attēloti trīs "mežabrāļi", viņi tur sievieti ar Igaunijas karogu rokās. Idejas pamatā ir "mežabrāļa" Hugo Sturma daiļrade.
Skulptūra un soliņi tiks izvietoti memoriālā kompleksa "Igaunijas nams" teritorijā. Atklāšanas ceremonija notiks 22. augustā.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka pērn Lūlupes ciemā Sāremā salā tika
atklāts piemineklis vienam no vislabāk pazīstamajiem valsts "mežabrāļiem" un viņa komandai.
Piemineklī iegravēts vienības "lidojošā nāve" komandiera Elmāra Ilpas vārds, kā arī Redezes Tomsones (vienīgā sieviete vienībā) un Fēliksa Vahtera Aleksandra Tūlinga vārdi – viņi gāja bojā kopā ar Ilpu vienības likvidācijas operācijā 1950. gadā.
Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Igaunijas parlamenta spīkers Henns Pīluāss (EKRE), kurš nodēvēja "mežabrāļus" par brīvības cīnītājiem.
Krievijas vēstniecība Tallinā sakarā ar to atgādināja, ka 2,5 gadu laikā vien Igaunijā (no 1944. gada oktobra līdz 1947. gada janvārim) "mežabrāļi" nogalināja 544 cilvēkus, no kuriem 456 bija civilpersonas. Viņus "mežabrāļi" nogalināja ar īpašu nežēlību, pirms nāves spīdzināja un mocīja.
Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kas cīnījās pret padomju varu 40.-50. gados Baltijas valstu teritorijā un atbalstīja to valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Pārsvarā "mežabrāļi" aizgāja partizānos pēc Igaunijas atbrīvošanas no fašistiem 1944. gadā cerībā izvairīties no soda par vācu okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem: viņi piedalījās civiliedzīvotāju, arī ebreju masu slepkavībās. "Mežabrāļi" organizēja vienības cīņai pret komunistiem un terorizēja padomju dzīve lojālos mierīgos iedzīvotājus.
