https://sputniknewslv.com/20210731/advokats-lieks-ka-latvijas-tiesas-tagad-izskata-finansu-lietas-17796079.html
"Advokāts lieks": kā Latvijas tiesas tagad izskata finanšu lietas
"Advokāts lieks": kā Latvijas tiesas tagad izskata finanšu lietas
Sputnik Latvija
Tiesvedība lietās par apsūdzībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā turpina pārsteigt pat advokātus — pierādīt klienta nevainību tagad ir gandrīz... 31.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-31T11:49+0300
2021-07-31T11:49+0300
2021-07-31T11:49+0300
latvijā
latvija
tiesa
nauda
finanses
tiesībsargs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/1e/17790895_0:67:1280:787_1920x0_80_0_0_1222ead65256d3291eef009e1f43ab19.jpg
RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Juristi un advokāti jau vairāk nekā gadu sit trauksmi — Latvijas tiesu sistēma nespēj "sagremot" finanšu sistēmas tīrīšanas sekas, kuras rezultātā kontos tika iesaldēti simtiem miljardu eiro."Vainīguma prezumpcijas" princips noved pie tā, ka klientiem pašiem jāpierāda sava nevainība, bet viņiem neļauj to darīt pat tiesā. Bankas sektora tīrīšana no nevēlamiem aktīviem noveda pie haosa, kas, šķiet, tagad draud sagraut tiesu sistēmu.Nesen Twitter izvērstās interesanta diskusija juristu starpā, kuri bija iesaistīti šādu lietu izskatīšanā."Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesa atsakās nopratināt lieciniekus un izprasīt rakstveida pierādījumus, liedz uzdot jautājumus izmeklētājam un prokuroram. Nekas no tā visa neesot paredzēts Kriminālprocesa likumā. Diemžēl tādas mums ir tiesiskuma garantijas AML (Anti money laundering/naudas atmazgāšanas novēršana — red. piez.) jomā. Skarbi," pasūdzējās Twitter advokāts Sandis Bērtaitis.Kolēģi atbalstīja publikācijas autora izbrīnu un pat atzina, ka jau varētu runāt par krīzi tiesu sistēmā."Šādu rīcību nevar un nevajag atstāt bez reakcijas un pieņemt kā pašsaprotamu. KPL 629.p.4.d. tiek interpretēta sašaurināti, pretēji Tiesību principiem un pat Direktīvas 2014/42/ES 8.p.1.pnkt.Izmanto KPL 55.p.4.d.pēdējā teikumā teikto," dod kolēģim padomu pazīstamais Latvijas advokāts Saulvedis Vārpiņš."Žēl tiesneša/-es, jo viņa/viņas skatījums uz savu darba pienākumu pildīšanu ir deformēts. Ja arī pierādīšanas pienākums AML jomā ir pārlikts uz personu, tas neatņem tai tiesības uz pierādīšanu, neatceļ nevienu no Tiesību principiem. Tas būtu jāzin, jāievēro, vai no tiesu sistēmas jāaiziet," piebilda Vārpiņš savā Twitter lapā."Piekrītu, ka tas ir nepamatoti sašaurināts likuma tulkojums. Ja privātpersonai ir uzlikts pierādīšanas pienākums, tad jādod iespējas šo pienākumu izpildīt. Izmeklēšana ir vākusi pierādījumus vairākus gadus, bet mantas īpašniekam liedz pat elementāras procesuālās tiesības," atzīmē Bertaitis."Uzraksti ģenerālprokuroram, ka tas liecina par krīzi tiesu sistēmā," dod kolēģim padomu vēl viens pazīstamais advokāts Olavs Cers."Ir redzēti visādi "brīnumi", bet šis izklausās jau pārāk skumji. Diemžēl Process par noziedzīgu mantu nereti tiek uzskatīts par formālu padarīšanu, un tas ir nepieņemami," piebilst Juridisko zinātņu doktore Sigita Martinsone."Negribas spiest "like"," raksta Jānis Pūce."Varbūt jāmēģina skatīties uz to no pozitīvās puses - process iet raitāk uz priekšu!" sarkastiski atbild Bertaitis."Advokāts lieks. Troiku tiesiskums. (Arī tur var saskatīt ko pozitīvu - varbūt kāds procents tiešām bija sodāms, t.i. vismaz kāds vainīgais saņēma sodu)" piebilst advokāts Jānis Tiesnieks.Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, tiesa, nauda, finanses, tiesībsargs
latvija, tiesa, nauda, finanses, tiesībsargs
"Advokāts lieks": kā Latvijas tiesas tagad izskata finanšu lietas
Tiesvedība lietās par apsūdzībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā turpina pārsteigt pat advokātus — pierādīt klienta nevainību tagad ir gandrīz neiespējami.
RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Juristi un advokāti jau vairāk nekā gadu sit trauksmi — Latvijas tiesu sistēma nespēj "sagremot" finanšu sistēmas tīrīšanas sekas, kuras rezultātā kontos tika iesaldēti simtiem miljardu eiro.
"Vainīguma prezumpcijas" princips noved pie tā, ka klientiem pašiem jāpierāda sava nevainība, bet viņiem neļauj to darīt pat tiesā. Bankas sektora tīrīšana no nevēlamiem aktīviem noveda pie haosa, kas, šķiet, tagad draud sagraut tiesu sistēmu.
Nesen Twitter izvērstās interesanta diskusija juristu starpā, kuri bija iesaistīti šādu lietu izskatīšanā.
"Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesa atsakās nopratināt lieciniekus un izprasīt rakstveida pierādījumus, liedz uzdot jautājumus izmeklētājam un prokuroram. Nekas no tā visa neesot paredzēts Kriminālprocesa likumā. Diemžēl tādas mums ir tiesiskuma garantijas AML (Anti money laundering/naudas atmazgāšanas novēršana — red. piez.) jomā. Skarbi," pasūdzējās Twitter advokāts Sandis Bērtaitis.
Kolēģi atbalstīja publikācijas autora izbrīnu un pat atzina, ka jau varētu runāt par krīzi tiesu sistēmā.
"Šādu rīcību nevar un nevajag atstāt bez reakcijas un pieņemt kā pašsaprotamu. KPL 629.p.4.d. tiek interpretēta sašaurināti, pretēji Tiesību principiem un pat Direktīvas 2014/42/ES 8.p.1.pnkt.Izmanto KPL 55.p.4.d.pēdējā teikumā teikto," dod kolēģim padomu pazīstamais Latvijas advokāts Saulvedis Vārpiņš.
"Žēl tiesneša/-es, jo viņa/viņas skatījums uz savu darba pienākumu pildīšanu ir deformēts. Ja arī pierādīšanas pienākums AML jomā ir pārlikts uz personu, tas neatņem tai tiesības uz pierādīšanu, neatceļ nevienu no Tiesību principiem. Tas būtu jāzin, jāievēro, vai no tiesu sistēmas jāaiziet," piebilda Vārpiņš savā Twitter lapā.
"Piekrītu, ka tas ir nepamatoti sašaurināts likuma tulkojums. Ja privātpersonai ir uzlikts pierādīšanas pienākums, tad jādod iespējas šo pienākumu izpildīt. Izmeklēšana ir vākusi pierādījumus vairākus gadus, bet mantas īpašniekam liedz pat elementāras procesuālās tiesības," atzīmē Bertaitis.
"Uzraksti ģenerālprokuroram, ka tas liecina par krīzi tiesu sistēmā," dod kolēģim padomu vēl viens pazīstamais advokāts Olavs Cers.
"Ir redzēti visādi "brīnumi", bet šis izklausās jau pārāk skumji. Diemžēl Process par noziedzīgu mantu nereti tiek uzskatīts par formālu padarīšanu, un tas ir nepieņemami," piebilst Juridisko zinātņu doktore Sigita Martinsone.
"Negribas spiest "like"," raksta Jānis Pūce.
"Varbūt jāmēģina skatīties uz to no pozitīvās puses - process iet raitāk uz priekšu!" sarkastiski atbild Bertaitis.
"Advokāts lieks. Troiku tiesiskums. (Arī tur var saskatīt ko pozitīvu - varbūt kāds procents tiešām bija sodāms, t.i. vismaz kāds vainīgais saņēma sodu)" piebilst advokāts Jānis Tiesnieks.
Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un
pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.
Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.
