Politika

"Plikā Latvija vēl apsaukājas": bijušais ārlietu ministrs par politiku attiecībās ar KF

© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns
Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns - Sputnik Latvija, 1920, 29.07.2021
Visus neatkarības gadus pēc PSRS sabrukuma Rīgas politika attiecībās ar Krieviju mainījusies tikai uz slikto pusi.
RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uzskata, ka Baltijas valsts izturēšanās pret Krieviju aprakstāma kā "plikas pakaļas demonstrācija un apsaukāšanās".
"Gados, kad Jeļcins ieradies Tallinā pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā un aicināja krievu karavīrus nešaut baltiešus, - tas ir viens stāsts. Toreiz mums ar Krieviju bija "medus mēnesis". Pēc tam Latvija pieņēma Pilsonības likumu, kas sadalīja valsts iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos, un tas situāciju atvēsināja," Jurkāns teica sarunā ar RIA Novosti.
Viņš atzīmēja korelāciju starp Maskavas un Vašingtonas, kā arī Maskavas un Rīgas attiecību līmeni: atkušņa brīžos starp Krieviju un ASV, arī Rīgas dialogs ar Krieviju kļuva draudzīgāks.
"Putins palīdzēja Bušam pēc 11. septembra teroraktiem. Taču Rietumi Krieviju tik un tā nepieņēma, NATO sāka paplašināties, lai arī pēc Vācijas apvienošanās Gorbačovam apsolīja, ka tas nenotiks. Pēc tam 2007. gadā Minhenē Putins teica savu runu un lika saprast, ka mēs nedzīvosim vienpolārā pasaulē, - lūk, tad sākās problēmas," atgādināja diplomāts.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas attiecības ar Krieviju kopumā pastāvīgi pasliktinājās.
"Uz šī ierauga top Latvijas ārpolitika. Agrāk mēs pagriezām Krievijai muguru, bet tagad stāvam pret to ar muguru, rādām pliku pakaļu un piedevām vēl apsaukājamies," noslēdza Jurkāns.
Pēc PSRS sabrukuma un Latvijas iestāšanās ES un NATO valdība cenšas attālināties no kopīgās pagātnes un pataisa Maskavu par "agresoru". Iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži vien neatbilst demokrātijas principiem, politiķu izteikumi atklāti demonstrē rusofobiju, apsūdz Krieviju par propagandu, tiek ierobežota mediju darbība, sastādīti Krievijas pilsoņu melnie saraksti, kam aizliegts iebraukt valstī, tiek vajāti tiesībsargi.
Янис Юрканс - Sputnik Latvija, 1920, 15.07.2020
Jurkāns iesaka Latvijai atteikties no jauna Krievijai nedraudzīga soļa
Arī krievu valoda saskaras ar spiedienu. Saskaņā ar Latvijas Izglītības ministrijas programmu, līdz 2021. gadam visām mazākumtautību skolām jāpāriet pie mācībām latviešu valodā.
Vienlaikus valstī saglabājas nepilsonības institūts. Nepilsoņi ir bijušie PSRS pilsoņi, kas pēc valsts neatkarības pasludināšanas palikuši Latvijā, taču viņu senči nav dzīvojuši Latvijā līdz 194. gadam. Lielā daļa nepilsoņu ir krievvalodīgie. Nepilsoņi ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, taču viņu tiesības ir ierobežotas. Patlaban Latvijā ir apmēram 250 tūkstoši nepilsoņu.
Krievija dažādos starptautiskajos formātos, arī EDSO, piesaista uzmanību krievvalodīgo stāvoklim gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs. Krievijas Ārlietu ministrija aicina Baltijas valstis likvidēt kaunpilno nepilsonības institūtu un pārtraukt uzbrukumus krievu valodai izglītības jomā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала