Viedoklis

Limits ir izsmelts: ASV Finanšu ministrija ziņo par defolta draudiem

© AP Photo / Mark LennihanDolāri
Dolāri - Sputnik Latvija, 1920, 28.07.2021
Amerikāņu valsts parādam, kurš pandēmijas periodā pārsniedzis ekonomikas apmērus, vairs nav kurp augt: valdībā sākušās runas par defolta risku.
Lai izvairītos no katastrofas, Kongresam ir jāreaģē nekavējoties. Jāpalielina aizņēmuma griesti, citādi jau rudenī radīsies grūtības ar finansiālo saistību apkalpošanu. Kas notiks, ka kreditoriem modīsies šaubas par ASV spēju apmaksāt rēķinus? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Nataļja Dembinska.

Milzīgs parāds

Amerikāņi aktīvi audzē ārējos aizņēmums kopš 2008. gada krīzes laikiem. Obamas prezidentūras laikā parāds pieaugs par deviņiem triljoniem, Trampa laikā – par septiņiem. 2018. gadā bija sasniegti jau 78% no IKP. Pasaules Banka norādīja, ka tāds līmenis ir bīstams.
Prognozes rāda, ka ASV ekonomikas apmērus valsts parāds varētu pārsniegt tikai pēc desmit gadiem. Taču tas noticis daudz agrāk – pandēmijas dēļ un tautsaimniecības atbalstam nesto lielo izdevumu rezultātā. Neatkarīgi aprēķini rāda, ka 2020. gadā valdība iesūknējusi ekonomikā gandrīz deviņus triljonus dolāru. Rezultātā tagad parāds pārsniedz IKP.
Marta beigās – 28 triljoni dolāru, 101% IKP. Kaut kas tamlīdzīgs noticis tikai vienu reizi, uzreiz pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā – 106%. Bet parāds vēl piekaug. Tagad – 28,5 triljoni. Likums aizliedz aizņemties vairāk.

Maksimāls līmenis

Nav pirmā reize, kad ASV valsts parāds atduras pret griestiem. Kopš 2008. gada krīzes šo rādītāju pastāvīgi palielina.
2019. gadā Tramps parakstīja likumu, kas ļāva neierobežoti audzēt valsts parādu līdz 2021. gada 31. jūlijam. Pēc "X" dienas tas sastingst, tātad Finanšu ministrija nevarēs piesaistīt papildu līdzekļus, pārdodot obligācijas.
Taču bez tā Vašingtonai neiztikt. Par nesamērīgajiem "pandēmijas" izdevumiem ekonomikas atbalstam valsts samaksājusi ar rekordlielu caurumu budžetā.
Budžeta deficīts pārsvarā tiek segts, realizējot valsts obligācijas. 2020. finanšu gadā (tas noslēdzās 30. septembrī) deficīts audzis vairāk nekā trīskārt – līdz 3,1 triljonam dolāru. Kad tiks sarēķināti visi cīņai ar koronavīrusu veltītie pasākumi, iznāks četri miljoni.

Ārkārtas soļi

Tātad Vašingtonai ir divas iespējas: līdz 31. jūlijam pacelt valsts parāda griestus vai apturēt aizņēmumu limita darbību. Pretējā gadījumā, par ko ASV finanšu ministre Džanete Jellena brīdināja Kongresu, valsti gaida defolts, un ekonomikai tiks nodarīts nelabojams zaudējums.
Денежные купюры - Sputnik Latvija, 1920, 03.02.2021
Viedoklis
Pietiek ciest: Eiropas Savienība atsakās no dolāra
Finanšu ministrija būs spiesta veikt papildu ārkārtas pasākumus. Taču, uzsvēra Jellena, Valsts kases iespējas izmantot valsts ārkārtas finansējumu ir ierobežotas.
"Pastāv būtiska nenoteiktība vairāku faktoru dēļ, ieskaitot apgrūtinātas iespējas prognozēt maksājumus un valdības ienākumus par vairākiem nākamajiem mēnešiem," precizēja ministre.
Ja griesti netiks pacelti, spēja apkalpot parādus apgrūtināsies, tuvojoties jaunajam finanšu gadam, 1. oktobrim. Proti, tajā pašā dienā ASV Valsts kase būs spiesta ierobežot tēriņus par 150 miljardiem.
Faktiski finanšu ministre vēlas panākt rekordlielu valsts parāda pieaugumu, taču Kongresā par to vienprātības nav. Demokrāti uzskata, ka griesti ir jāpaceļ, bet republikāņi pieprasa, lai prezidents Baidens un valdība samazinātu izdevumus un spertu soļus milzīgā parāda mazināšanai.

Nekā laba nav

Domājams, maksimālā aizņēmuma līmenis atkal tiks pacelts. Savukārt ASV defolta scenāriju ekonomisti uzskata par "pasaules galu".
Города мира. Вашингтон - Sputnik Latvija, 1920, 26.01.2021
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
"Amerikāņi nekad nav pieļāvuši neko tamlīdzību. Tas būtu bīstams precedents," atzīmēja Maikls Feroli, JPMorgan galvenais ekonomists ASV lietās.
Pie tam paniku tirgū var radīt tikai defolta draudi vien. Ja nekas netiks mainīts, jau 30. jūlijā ASV Valsts kase nevarēs pārdot ne valsts vērtspapīrus, ne vietvaru papīrus, uz kuru rēķina tiek apkalpots parāds. 2011. gadā, kad Pārstāvju palāta atteicās pacelt aizņēmuma griestus un iestājās defolta draudi, starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor’s" pirmo reizi vēsturē pazemināja ASV suverēno kredītreitingu. Teju vai nesākās fondu tirgus sabrukums: S&P 500 indekss kritās piecas dienas no vietas, līdz likumdevēji noslēdza darījumu.
CNBC atzīmēja, ka šoreiz, šaubās par valsts iespēju nomaksāt parādus, kreditori var pieprasīt augstākus procentus. Tas savukārt radīs "domino efektu": sāks augt visas procentu likmes – no hipotekārajiem un autokredītiem līdz korporatīvajam parādam.
Tas stabilitāti nenesīs. "Pastiprināsies finanšu krīze, būs apdraudētas darba vietas un amerikāņu ietaupījumi, un tas notiks laikā, kad mēs vēl neesam atguvušies pēc pandēmijas," uzsvēra Jellena.
Kreditori aizvien biežāk apšauba ASV valdības maksātspēju. Iepriekš viens no vadošajiem amerikāņu finansistiem, fonda "Bridgewater Associates" dibinātājs miljardieris Rejs Dalio paskaidroja, ka trīskāršs – budžeta, tirdzniecības bilances un tekošo operāciju konta – deficīts drīz galīgi aizbiedēs ārvalstu investorus no valsts obligācijām. Tas provocēs to ienesīguma lavīnveidīgu pieaugumu un dolāra kritienu. Tas ir taisns ceļš pretī finanšu krīzei, kuras mērogi var pārspēt ne tikai 2008. gada satricinājumus, bet arī 30. gadu Lielo depresiju.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала