https://sputniknewslv.com/20210715/taliban-2021-gada--grupejums-vai-valsts-17598898.html
"Taliban" 2021. gadā – grupējums vai valsts?
"Taliban" 2021. gadā – grupējums vai valsts?
Sputnik Latvija
"Jaunie talibi" – tie vairs nav 90. gadu fanātiskie studenti, tās ir labi ekipētas profesionāļu vienības ar milzīgu pieredzi. Paskatīsimies, kas noticis ar... 15.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-15T17:50+0300
2021-07-15T17:50+0300
2021-07-15T17:50+0300
viedoklis
afganistāna
taliban
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/0d/17563398_0:0:3165:1780_1920x0_80_0_0_2ffbef95bd0a5be2870596fb848a8656.jpg
Militāri reliģiskā kustība "Taliban"* piespieda ASV vadīto koalīciju pilnībā izvest kontingentu no Afganistānas. Šodien talibi cenšas sagrābt varu valsti – turpina asiņainas cīņas ar valdības spēkiem un kontrolē lielāko daļu provinču. Vienlaikus teroristiskā organizācija pūlas kļūt leģitīma starptautiskajā arēnā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.No 8. jūlija talibu delegācija piedalījās pārrunās Maskavā. Vienlaikus KDLO operatīvā grupa ģenerālpulkveža Anatolija Sidorova vadībā sākusi izlūkošanu (iepazīst apvidu pirms iespējamās kaujas) uz Tadžikistānas un Afganistānas robežas, bet Krievijas ĀM norādīja, ka Krievijas 201. armijas bāzei Tadžikistānā ir viss nepieciešamais, lai apņēmīgi rīkotos situācijas eskalācijas gadījumā. 9. jūlijā Piemaskavā aizturēja ārvalstnieku – ISIS* kaujinieku, kurš plānoja teroraktu. Paradoksāli, tomēr šie notikumi ir cieši saistīti."Taliban" delegācija ar šeihu Šahabudinu Delavaru vadībā ieradās Maskavā, lai apspriestu situāciju Afganistānā. Krievija pauda bažas par situācijas eskalāciju republikas ziemeļos. 8. jūlijā kustības oficiālais pārstāvis Mohamads Sohails Šahins informēja, ka talibi neļaus izmantot Afganistānas teritoriju soļiem, kas vērsti pret Krieviju un kaimiņvalstīm. Talibi apņemas nepārkāpt Centrālāzijas valstu robežas un garantē ārvalstu diplomātisko misiju drošību Afganistānas teritorijā.Vienlaikus ārvalstu kontingenta izvešana ir gandrīz noslēgta, Afganistānā palikuši apmēram 600 amerikāņu jūras kājnieki, kuri apsargā ASV vēstniecību Kabulā. ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka patlaban radikālā kustība "Taliban" ir spēcīgāka no militārā viedokļa nekā jebkad no 2001. gada (acīmredzot, tāds ir Pentagona karadarbības 20 gadu rezultāts). Kustības miera pārrunas ar valdību Kabulā (to paredz ASV un "Taliban" vienošanās, noslēgta 2020. gada 29. februārī Dohā) pēdējā laikā nav pieņemts atsaukt atmiņā.Talibi kontrolē apmēram 70% Afganistānas teritorijas, arī visus pierobežas ziemeļu rajonus, nesen iegāja Kandagarā – otrajā lielākajā pilsētā valstī. Pēc koalīcijas aiziešanas kustības uzvara ir tuva un neizbēgama, tas sola kaimiņvalstīm jaunu turbulences pavērsienu, neskatoties uz talibu politiskā ofisa "labajiem nodomiem".Situācija pierobežāKDLO Apvienotā štāba operatīvā grupa ģenerālpulkveža Anatolija Sidorova vadībā ieradusies Tadžikistānā un no helikoptera un uz zemes vērtē situāciju atsevišķos iecirkņos uz robežas ar Afganistānu (vairāk nekā 900 km no tās kontrolē talibi). Īpaša uzmanība veltīta robežsardzes vienībai "Kalaihumba" – rajonam, kurā visbiežāk fiksēta Afganistānas valdības armijas karavīru pāreja uz Tadžikistānas pusi.KDLO preses dienests pastāstīja aģentūrai Sputnik, ka ģenerālpulkvedis Anatolijs Sidorovs augstu novērtēja Tadžikistānas Robežsardzes spēku vienību gatavību parūpēties par drošību uz robežas. Operatīvā grupa gatavo ierosinājumus kopīgiem pasākumiem KDLO formātā. Pie tam Maskava var izmantot 201. armijas bāzes spēkus, lai nepieļautu agresīvas darbības pret sabiedrotajiem.KDLO pasākumi ir atbilstoši draudiem. Neskatories uz miermīlīgajiem ārpolitiskajiem izteikumiem, "Taliban" nesarauj attiecības ar ISIS un "Al Kaidu"*. Afganistānas teritorijā pastāv "trīspusēja savienība" (vai simbioze), kas apdraud Centrālās un Dienvidāzijas valstis. Talibu aktivitāte ziemeļu provincēs – gan Tadžikistānas, Uzbekistānas un Turkmenistānas robežām – rada auglīgu augsni trim desmitiem citu teroristisku grupējumu Afganistānā, un tās savā darbībā (ekspansijā) nekādas robežas neatzīst. Jāpiebilst, ka dažādos Krievijas reģionos regulāri tiek neitralizēti ISIS kaujinieki.Talibi Maskavā paziņoja, ka viņu mērķis nav "vara pār visu teritoriju" un viņi gatavi dialoga ceļā radīt "neatkarīgu un brīvu islāma valsts sistēmu". Pie tam "Taliban" uzskata vēlēšanas par bezjēdzīgām un atbalsta spēcīgu un stabilu "tīru islāma valdību", kuras pamatos ir liktas teologu zināšanas. Talibi uzsver, ka nekādu citu sistēmu viņi nepieņems."Taliban" pieturas pie radikālā islāma un vēlas pārvērst visu Afganistānu par emirātu un stingru reliģisko principu pamata, ieskaitot obligātos – bārdu vīriešiem, parandžu sievietēm, skolas vienīgi zēniem, ekstremitāšu nociršanu par nenozīmīgiem talibu likumu pārkāpumiem, nāves sodu – par rupjiem pārkāpumiem, nerunājot jau par laicīgā radio, televīzijas, kino un teātru pilnīgu aizliegumu.Atceros, kad biju komandējumā Afganistānā, trausla sieviete – pedagoģe – Kabulā stāstīja, kā 1996. gadā, kad talibi nāca pie varas, viņi iebruka universitātē un nežēlīgi piekāva viņu un viņās kolēģus, vienkārši par krievu valodas mācīšanu. Diezin vai kaujinieki beigs cīņas, kad atkal ieņems Kabulu, sāks art, celt, nodarboties ar labo. Ceturtdaļgadsimtu talibi liek lietā automātus un sen aizmirsuši citus argumentus strīdos ar līdzpilsoņiem. Neapšaubāmi, skarbā (viduslaiku stila) vara liks atdzimt "Al Kaidai" ar visām tās bāzēm un treniņu nometnēm. Arī konkurējošā ISIS struktūra paplašinās ietekmi Afganistānā, kas piesaistīs jaunus teroristus no dažādām valstīm.Jebkāds ar "Taliban" noslēgts miera līgums vai "neuzbrukšanas pakts" nevienam negarantē drošbu, drīzāk gan otrādi – sola lielas problēmas. Austrumi ir un paliek Austrumi. Lai labāk izprastu Afganistānas tagadni un prognozētu nākotni, vajadzēs ieskatīties "studentu" organizācijas pagātnē.Rietumi padevušies, Austrumi nevienu neņem gūstāPavisam nesen "Taliban" kontrolēja mazliet vairāk nekā pusi Afganistānas teritorijas ar apmēram 15 miljoniem iedzīvotāju. Šajās provincēs oficiālās valdības pārstāvji uzturējās pilsētās, bet teritorija aiz "cietokšņu sienām" piederēja talibiem un viņu sabiedrotajiem. "Savā" zemē kaujinieki veidoja pseidovalstiskas struktūras, sprieda ātru tiesu, iekasēja nodokļus. Talibu kontrolētām firmām bija piekļuve Rietumu naudai, kas atvēlēta Afganistānas rekonstrukcijai. Vērā ņemamus līdzekļus ienes opija magoņu plantācijas Gilmendas provincē, kur kaujinieki jau pirms diviem gadiem kontrolēja apmēram 80% teritorijas. Opija izejvielas nes talibiem vairāk nekā 60% ienākumu. Atgādināšu: pēc 2010. gada "Taliban" atļāva lauka komandieriem ražot un pārdot heroīnu. Iekasēto naudu tērēja ieročiem un kareivju uzturēšanai. Humanitāro jomu atstāja Kabulas ziņā.Karadarbība un terorakti valsts teritorijā bija nepārprotami "sezonāla" parādība. Ārvalstu kontingenta izvešana 2021. gada pavasarī iedvesmoja talibus, sākās smagas kaujas lielākajā daļā provinču – kaukjinieki pūlējās likvidēt valdības spēkus. Par sadarbību ar amerikāņiem līdzpilsoņus soda ar nāvi (arī šajā ziņā "Taliban" no ISIS neko daudz neatšķiras)."Jaunie talibi" nav 90. gadu fanātiskie studenti, tās ir labi ekipētas profesionāļu vienības ar milzīgu pieredzi. Par desmitiem miljonu dolāru iepirkts mūsdienīgs bruņojums, naktsredzes iekārtas, artilērijas lāzera tēmēšanas sistēmas, vieglie mīnmetēji. Tiek algoti ārvalstu militārie instruktori. Talibu rīcībā ir vismaz 16 specializētās treniņu bāzes Afganistānas teritorijā – regulārām mācībām un treniņiem. Tagad viņiem ir pašiem sava dronu ražotne. Kustība spēj organizēt sarežģītas operācijas pret armijas daļām, ko atbalsta smagā bruņutehnika un trieciena aviācija. Radīta pārvaldes vertikāle, centralizēta militārā vadība, virsnieku kadru un tehnisko speciālistu sagatavošanas sistēma un vienota loģistika.NATO izlūkdienests atzīmē: "Stratēģijas un taktikas analīze, rūpīga plānošana un pilnveidošana, tātad – saprātīgs štāba darbs "Taliban" ir ierasta un masveidīga parādība." Tā ir profesionāla armija. Ne velti daudzi pagasti jūnijā un jūlijā nonāca talibu rokās jau pēc pārrunām – valdības spēki vienkārši nevēlas karot. Tāpat kā amerikāņi, kur steigā pameta aviobāzē "Bagram" 30 tankus, 50 bruņumašīnas un vairāk nekā 800 citus transporta līdzekļus.Autoritatīvā vācu avīze "Die Zeit" atzīmēja: "20 gadus pēc kara sākuma Afganistānā Rietumi ar ASV priekšgalā ir padevušies". Tomēr šajā punktā Afganistānas stāsts nebeidzas. Uzvara vienmēr iedvesmo uz jauniem varoņdarbiem. Nevienam nav zināms, kur talibi apstāsies.Ziemeļu virziens var izrādīties labvēlīgākais "Islāma emirāra" ekspansijai. "Taliban" līderi nosprauž "iespēju koridoru", mēģina dod ārpolitiskus padomus Tadžikistānas un Kirgizstānas vadībai, norāda savu pozīciju Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktā Dienvidkaukāzā. Ar laiku "Taliban" var atrasts lielu skaitu piekritēju Uzbekistānā, Tadžikistānā un citās Centrālāzijas valstīs.90. gadu otrajā pusē talibus Afganistānas ziemeļos apturēja uzbeka Rašida Dustuma un tadžika Ahamada Šaha Masuda vienības ar Taškentas un Dušanbe atbalstu, tomēr tagad tādu līderu un personību, kas varētu saliedēt tautu nav. Dustums jau ir sirmgalvis, ievainots un ārstējas ārzemēs. Kara radikālos scenāriju analizē KDLO valstu, Irānas, Pakistānas, Ķīnas speciālisti.Tomēr atgriezīsimies Kandagarā. Oficiālā versija liecina, ka šeit 1994. gadā bijušais modžaheds, mulla Mohamads Omārs sapulcējis nelielu gupu – radikāli noskaņotus islāma studentus, "Allaha mācekļus" – un veda viņus cīņā ar islāma attīsrīšanu un dievam tīkamas varas nodibināšanu valsts teritorijā. Divus gadus vēlāk talibi ieņēma Kabulu. Daudzi eksperti uzskata, ka "antimodžahedu" kustības straujā augšupeja ir Pakistānas specdienestu nopelns. Arī vēlāk Pakistānas valdība gadu desmitiem apgādāja talibus ar ieročiem, naudu sarūpēja Saūda Arābija. Tām bija sava interese – Afganistānas novājināšana un savas ietekmes palielināšana, kā arī dividendes Centrālāzijas pēcpadomju valstīs.Šodien stratēģiskos un politiskos lēmumus pieņem "Taliban" konsultatīvā padome – 18 cilvēki (ministri, diplomāti, gubernatori, komandieri un reliģiskie darbinieki). Par taktiku un tās īstenošanu atbild militārā, kultūras, finanšu, izglītības komisijas, kā arī izlūkošanas komisija, ĀM, IeM un tiesu komisija. "Taliban" kustības ārējā vadība padara aizvien neskaidrāku konflikta tālāko gaitu.
https://sputniknewslv.com/20210714/misija-nav-izpildita-lai-jau-dzo-baidens-mazga-rokas-nevainiba-17575209.html
https://sputniknewslv.com/20210714/par-ko-taliban-parvertis-afganistanu-un-ka-tagad-dzivo-civilie-17575104.html
https://sputniknewslv.com/20210713/taliban-pasludinaja-afganistanai-spriedumu-kas-gaida-valsti-ja-kabula-zaudes-17559192.html
https://sputniknewslv.com/20210708/lavrovs-informeja-par-situacijas-strauju-pasliktinasanos-afganistana-17497576.html
https://sputniknewslv.com/20210629/amerikani-aiziet-pasaule-driz-nodrebes-kas-sacies-afganistana-17381191.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
afganistāna, taliban
"Taliban" 2021. gadā – grupējums vai valsts?
"Jaunie talibi" – tie vairs nav 90. gadu fanātiskie studenti, tās ir labi ekipētas profesionāļu vienības ar milzīgu pieredzi. Paskatīsimies, kas noticis ar "Taliban"* 30 gadu laikā.
Militāri reliģiskā kustība "Taliban"* piespieda ASV vadīto koalīciju pilnībā izvest kontingentu no Afganistānas. Šodien talibi cenšas sagrābt varu valsti – turpina asiņainas cīņas ar valdības spēkiem un kontrolē lielāko daļu provinču. Vienlaikus teroristiskā organizācija pūlas kļūt leģitīma starptautiskajā arēnā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
No 8. jūlija talibu delegācija piedalījās pārrunās Maskavā. Vienlaikus KDLO operatīvā grupa ģenerālpulkveža Anatolija Sidorova vadībā sākusi izlūkošanu (iepazīst apvidu pirms iespējamās kaujas) uz Tadžikistānas un Afganistānas robežas, bet Krievijas ĀM norādīja, ka Krievijas 201. armijas bāzei Tadžikistānā ir viss nepieciešamais, lai apņēmīgi rīkotos situācijas eskalācijas gadījumā. 9. jūlijā Piemaskavā aizturēja ārvalstnieku – ISIS* kaujinieku, kurš plānoja teroraktu. Paradoksāli, tomēr šie notikumi ir cieši saistīti.
"Taliban" delegācija ar šeihu Šahabudinu Delavaru vadībā ieradās Maskavā, lai apspriestu situāciju Afganistānā. Krievija pauda bažas par situācijas eskalāciju republikas ziemeļos. 8. jūlijā kustības oficiālais pārstāvis Mohamads Sohails Šahins informēja, ka talibi neļaus izmantot Afganistānas teritoriju soļiem, kas vērsti pret Krieviju un kaimiņvalstīm. Talibi apņemas nepārkāpt Centrālāzijas valstu robežas un garantē ārvalstu diplomātisko misiju drošību Afganistānas teritorijā.
Vienlaikus ārvalstu kontingenta izvešana ir gandrīz noslēgta, Afganistānā palikuši apmēram 600 amerikāņu jūras kājnieki, kuri apsargā ASV vēstniecību Kabulā. ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka patlaban radikālā kustība "Taliban" ir spēcīgāka no militārā viedokļa nekā jebkad no 2001. gada (acīmredzot, tāds ir Pentagona karadarbības 20 gadu rezultāts). Kustības miera pārrunas ar valdību Kabulā (to paredz ASV un "Taliban" vienošanās, noslēgta 2020. gada 29. februārī Dohā) pēdējā laikā nav pieņemts atsaukt atmiņā.
Talibi kontrolē apmēram 70% Afganistānas teritorijas, arī visus pierobežas ziemeļu rajonus, nesen iegāja Kandagarā – otrajā lielākajā pilsētā valstī. Pēc koalīcijas aiziešanas kustības uzvara ir tuva un neizbēgama, tas sola kaimiņvalstīm jaunu turbulences pavērsienu, neskatoties uz talibu politiskā ofisa "labajiem nodomiem".
KDLO Apvienotā štāba operatīvā grupa ģenerālpulkveža Anatolija Sidorova vadībā ieradusies Tadžikistānā un no helikoptera un uz zemes vērtē situāciju atsevišķos iecirkņos uz robežas ar Afganistānu (vairāk nekā 900 km no tās kontrolē talibi). Īpaša uzmanība veltīta robežsardzes vienībai "Kalaihumba" – rajonam, kurā visbiežāk fiksēta Afganistānas valdības armijas karavīru pāreja uz Tadžikistānas pusi.
KDLO preses dienests pastāstīja aģentūrai Sputnik, ka ģenerālpulkvedis Anatolijs Sidorovs augstu novērtēja Tadžikistānas Robežsardzes spēku vienību gatavību parūpēties par drošību uz robežas. Operatīvā grupa gatavo ierosinājumus kopīgiem pasākumiem KDLO formātā. Pie tam Maskava var izmantot 201. armijas bāzes spēkus, lai nepieļautu agresīvas darbības pret sabiedrotajiem.
KDLO pasākumi ir atbilstoši draudiem. Neskatories uz miermīlīgajiem ārpolitiskajiem izteikumiem, "Taliban" nesarauj attiecības ar ISIS un "Al Kaidu"*. Afganistānas teritorijā pastāv "trīspusēja savienība" (vai simbioze), kas apdraud Centrālās un Dienvidāzijas valstis. Talibu aktivitāte ziemeļu provincēs – gan Tadžikistānas, Uzbekistānas un Turkmenistānas robežām – rada auglīgu augsni trim desmitiem citu teroristisku grupējumu Afganistānā, un tās savā darbībā (ekspansijā) nekādas robežas neatzīst. Jāpiebilst, ka dažādos Krievijas reģionos regulāri tiek neitralizēti ISIS kaujinieki.
Talibi Maskavā paziņoja, ka viņu mērķis nav "vara pār visu teritoriju" un viņi gatavi dialoga ceļā radīt "neatkarīgu un brīvu islāma valsts sistēmu". Pie tam "Taliban" uzskata vēlēšanas par bezjēdzīgām un atbalsta spēcīgu un stabilu "tīru islāma valdību", kuras pamatos ir liktas teologu zināšanas. Talibi uzsver, ka nekādu citu sistēmu viņi nepieņems.
"Taliban" pieturas pie radikālā islāma un vēlas pārvērst visu Afganistānu par emirātu un stingru reliģisko principu pamata, ieskaitot obligātos – bārdu vīriešiem, parandžu sievietēm, skolas vienīgi zēniem, ekstremitāšu nociršanu par nenozīmīgiem talibu likumu pārkāpumiem, nāves sodu – par rupjiem pārkāpumiem, nerunājot jau par laicīgā radio, televīzijas, kino un teātru pilnīgu aizliegumu.
Atceros, kad biju komandējumā Afganistānā, trausla sieviete – pedagoģe – Kabulā stāstīja, kā 1996. gadā, kad talibi nāca pie varas, viņi iebruka universitātē un nežēlīgi piekāva viņu un viņās kolēģus, vienkārši par krievu valodas mācīšanu. Diezin vai kaujinieki beigs cīņas, kad atkal ieņems Kabulu, sāks art, celt, nodarboties ar labo. Ceturtdaļgadsimtu talibi liek lietā automātus un sen aizmirsuši citus argumentus strīdos ar līdzpilsoņiem. Neapšaubāmi, skarbā (viduslaiku stila) vara liks atdzimt "Al Kaidai" ar visām tās bāzēm un treniņu nometnēm. Arī konkurējošā ISIS struktūra paplašinās ietekmi Afganistānā, kas piesaistīs jaunus teroristus no dažādām valstīm.
Jebkāds ar "Taliban" noslēgts miera līgums vai "neuzbrukšanas pakts" nevienam negarantē drošbu, drīzāk gan otrādi – sola lielas problēmas. Austrumi ir un paliek Austrumi. Lai labāk izprastu Afganistānas tagadni un prognozētu nākotni, vajadzēs ieskatīties "studentu" organizācijas pagātnē.
Rietumi padevušies, Austrumi nevienu neņem gūstā
Pavisam nesen "Taliban" kontrolēja mazliet vairāk nekā pusi Afganistānas teritorijas ar apmēram 15 miljoniem iedzīvotāju. Šajās provincēs oficiālās valdības pārstāvji uzturējās pilsētās, bet teritorija aiz "cietokšņu sienām" piederēja talibiem un viņu sabiedrotajiem. "Savā" zemē kaujinieki veidoja pseidovalstiskas struktūras, sprieda ātru tiesu, iekasēja nodokļus. Talibu kontrolētām firmām bija piekļuve Rietumu naudai, kas atvēlēta Afganistānas rekonstrukcijai. Vērā ņemamus līdzekļus ienes opija magoņu plantācijas Gilmendas provincē, kur kaujinieki jau pirms diviem gadiem kontrolēja apmēram 80% teritorijas. Opija izejvielas nes talibiem vairāk nekā 60% ienākumu. Atgādināšu: pēc 2010. gada "Taliban" atļāva lauka komandieriem ražot un pārdot heroīnu. Iekasēto naudu tērēja ieročiem un kareivju uzturēšanai. Humanitāro jomu atstāja Kabulas ziņā.
Karadarbība un terorakti valsts teritorijā bija nepārprotami "sezonāla" parādība. Ārvalstu kontingenta izvešana 2021. gada pavasarī iedvesmoja talibus, sākās smagas kaujas lielākajā daļā provinču – kaukjinieki pūlējās likvidēt valdības spēkus. Par sadarbību ar amerikāņiem līdzpilsoņus soda ar nāvi (arī šajā ziņā "Taliban" no ISIS neko daudz neatšķiras).
"Jaunie talibi" nav 90. gadu fanātiskie studenti, tās ir labi ekipētas profesionāļu vienības ar milzīgu pieredzi. Par desmitiem miljonu dolāru iepirkts mūsdienīgs bruņojums, naktsredzes iekārtas, artilērijas lāzera tēmēšanas sistēmas, vieglie mīnmetēji. Tiek algoti ārvalstu militārie instruktori. Talibu rīcībā ir vismaz 16 specializētās treniņu bāzes Afganistānas teritorijā – regulārām mācībām un treniņiem. Tagad viņiem ir pašiem sava dronu ražotne. Kustība spēj organizēt sarežģītas operācijas pret armijas daļām, ko atbalsta smagā bruņutehnika un trieciena aviācija. Radīta pārvaldes vertikāle, centralizēta militārā vadība, virsnieku kadru un tehnisko speciālistu sagatavošanas sistēma un vienota loģistika.
NATO izlūkdienests atzīmē: "Stratēģijas un taktikas analīze, rūpīga plānošana un pilnveidošana, tātad – saprātīgs štāba darbs "Taliban" ir ierasta un masveidīga parādība." Tā ir profesionāla armija. Ne velti daudzi pagasti jūnijā un jūlijā nonāca talibu rokās jau pēc pārrunām – valdības spēki vienkārši nevēlas karot. Tāpat kā amerikāņi, kur steigā pameta aviobāzē "Bagram" 30 tankus, 50 bruņumašīnas un vairāk nekā 800 citus transporta līdzekļus.
Autoritatīvā vācu avīze "Die Zeit" atzīmēja: "20 gadus pēc kara sākuma Afganistānā Rietumi ar ASV priekšgalā ir padevušies". Tomēr šajā punktā Afganistānas stāsts nebeidzas. Uzvara vienmēr iedvesmo uz jauniem varoņdarbiem. Nevienam nav zināms, kur talibi apstāsies.
Ziemeļu virziens var izrādīties labvēlīgākais "Islāma emirāra" ekspansijai. "Taliban" līderi nosprauž "iespēju koridoru", mēģina dod ārpolitiskus padomus Tadžikistānas un Kirgizstānas vadībai, norāda savu pozīciju Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktā Dienvidkaukāzā. Ar laiku "Taliban" var atrasts lielu skaitu piekritēju Uzbekistānā, Tadžikistānā un citās Centrālāzijas valstīs.
90. gadu otrajā pusē talibus Afganistānas ziemeļos apturēja uzbeka Rašida Dustuma un tadžika Ahamada Šaha Masuda vienības ar Taškentas un Dušanbe atbalstu, tomēr tagad tādu līderu un personību, kas varētu saliedēt tautu nav. Dustums jau ir sirmgalvis, ievainots un ārstējas ārzemēs. Kara radikālos scenāriju analizē KDLO valstu, Irānas, Pakistānas, Ķīnas speciālisti.
Tomēr atgriezīsimies Kandagarā. Oficiālā versija liecina, ka šeit 1994. gadā bijušais modžaheds, mulla Mohamads Omārs sapulcējis nelielu gupu – radikāli noskaņotus islāma studentus, "Allaha mācekļus" – un veda viņus cīņā ar islāma attīsrīšanu un dievam tīkamas varas nodibināšanu valsts teritorijā. Divus gadus vēlāk talibi ieņēma Kabulu. Daudzi eksperti uzskata, ka "antimodžahedu" kustības straujā augšupeja ir Pakistānas specdienestu nopelns. Arī vēlāk Pakistānas valdība gadu desmitiem apgādāja talibus ar ieročiem, naudu sarūpēja Saūda Arābija. Tām bija sava interese – Afganistānas novājināšana un savas ietekmes palielināšana, kā arī dividendes Centrālāzijas pēcpadomju valstīs.
Šodien stratēģiskos un politiskos lēmumus pieņem "Taliban" konsultatīvā padome – 18 cilvēki (ministri, diplomāti, gubernatori, komandieri un reliģiskie darbinieki). Par taktiku un tās īstenošanu atbild militārā, kultūras, finanšu, izglītības komisijas, kā arī izlūkošanas komisija, ĀM, IeM un tiesu komisija. "Taliban" kustības ārējā vadība padara aizvien neskaidrāku konflikta tālāko gaitu.
