Baltijā

Lietuvas prezidents nosauca PSRS par "agresoru" atbildei uz Putina rakstu

© REUTERS / Ints KalninsLietuvas prezidents Gitans Nausēda
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda  - Sputnik Latvija, 1920, 04.07.2021
Lietuvas prezidents nosauca PSRS par "agresoru" atbildei uz Putina rakstu
RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nosauca PSRS par "agresoru, nevis upuri", vēsta RIA Novosti.
Lietuvas valsts vadītājs sacerējis rakstu izdevumam "Die Zeit", atbildot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstu "Būt atklātiem, neskatoties uz pagātni", kas veltīts Lielā Tēvijas kara sākuma 80. gadadienai. Savā rakstā Nausēda no jauna atsauca atmiņā Molotova-Ribentropa paktu.
"Daudz vieglāk ir noliegt pagātni, nekā izlabot to, rakstīja Romas vēsturnieks Tits Līvijs. Tāpat pagātni var slēpt vai falsificēt. Taču tā ir nepareiza "atklātības" metode, ko ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevumā Die Zeit," Nausēda klāsta savā rakstā.
Politiķis apgalvoja, ka Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, Somijai un Polijai Otrais pasaules karš sācies nevis pirms 80 gadiem, bet gandrīz pirms 82 gadiem – 1939. gada 23. augustā, kad Kremlī parakstīts Vācijas un PSRS Neuzbrukšanas līgums līdz ar slepenajiem protokoliem par Eiropas sadalīšanu.
"Un tolaik PSRS bija agresors, nevis upuris. Tā ir pagātne, ko mēs nekad neļausim aizmirst," raksta Nausēda.
Iepriekš vācu izdevumā "Die Zeit" tika publicēts Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksts "Būt atklātiem, neskatoties uz pagātni", kas veltīts Lielā Tēvijas kara sākuma 80. gadadienai.
Krievijas līderis norādīja, ka Eiropas uzplaukums un drošība iespējami tikai ar visu valstu kopīgiem spēkiem, ieskaitot Krieviju, bet Krievija ir gatava radošai sadarbībai un atbalsta partnerattiecību atjaunošanu ar ES. Putins uzsvēra, ka Krievija gāja pa sadarbības ceļu ar Eiropu apvienotas Eiropas izveidas loģikas kontekstā, taču pārsvaru guvusi NATO paplašināšanās pieeja.
Политолог, кандидат исторических наук Михаил Смолин - Sputnik Latvija, 1920, 21.07.2020
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Karš, kas ilga 1418 dienas un naktis, noslēdzās 1945. gada 9. maijā ar fašistiskā bloka valstu sakāvi. Oficiālie dati liecina, ka tā aiznesusi 26,6 miljonu PSRS pilsoņu dzīvības. No viņiem vairāk nekā 8,7 miljoni krituši kauju laukos, 7,42 miljonus nacisti apzināti noslepkavoja okupētajās teritorijās, vairāk nekā 4,1 miljons gāja bojā okupācijas režīma apstākļu dēļ. Vēl 5,27 miljonus cilvēku aizveda katorgas darbos uz Vāciju un tās kaimiņvalstīm, kurās valdīja vācu okupācija. No viņiem dzimtenē atgriezās tikai puse – 2,65 miljoni. Vairāk nekā 450 tūkstoši emigrēja, 2,16 miljoni cilvēku gāja bojā gūstā.
PSRS nesa 40% no visiem cilvēku upuriem Otrā pasaules kara laikā. Aptuveni miljons padomju karavīru atdeva dzīvības, atbrīvojot Eiropas tautas. Valsts ārkārtas komisija vācu fašistisko iebrucēju ļaundarību fiksēšanai un izmeklēšanai secināja, ka okupanti pilnībā vai daļēji iznīcinājuši vairāk nekā 1,7 tūkstošus pilsētu un ciemu, vairāk nekā 70 tūkstošus ciemu un ciematu PSRS, tikai tiešais materiālais zaudējums valstij un iedzīvotājiem vien sastādīja 679 miljardus rubļu (1941. gada cenās).
Pēc PSRS sabrukuma Lietuvas varasiestādes tāpat regulāri vajā tos, kuri nepiekrīt Viļņas oficiālajai pozīcijai par "padomju okupāciju" un "lietuviešu apspiešanu", ko it kā organizējusi PSRS vadība. Baltijas republikas vadība īsteno rusofobu politiku un sabiedriski nosoda tos, kuri pozitīvi vērtē Lietuvas pagātni Padomju Savienībā, kā ari mūsdienu Krieviju.
Армен Гаспарян - Sputnik Latvija, 1920, 14.04.2019
Politika
Gasparjans: Lietuva ir sapinusies liecībās par PSRS "genocīdu"
Krievijas vadība ne vienu vien reizi norādījusi, ka dažas Eiropas valstis cenšas sagrozīt vēsturi un izteikumi par "okupāciju" ir vienkārši nepieņemami un nepamatoti. KF vadība norāda, ka Baltijas valstīm būtu jāpatur prātā Padomju Savienības ieguldījums Baltijas infrastruktūras, ekonomiskās un sociālās jomas attīstībā.
Iepriekš KF Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins ieteica Baltijas valstīm atvainoties Krievijai par to, ka pastāvīgi pūlas padarīt to vainīgu savās problēmās. Viņš atzīmēja, ka Krievija nav parādā Baltijas valstīm, bet gan tās – Krievijai, jo šīs republikas tika aizsargātas no ārējiem izaicinājumiem un draudiem, tajās tika izveidotas darba vietas, tika ieguldīti spēki un līdzekļi to attīstībā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала