Kāpēc Krievija stingri atbildēja uz britu eskadras kuģa provokāciju?

© Министерство обороны РФ / Pāriet pie fotobankasИнцидент с британским эсминцем Defender в Черном море
Инцидент с британским эсминцем Defender в Черном море - Sputnik Latvija, 1920, 26.06.2021
Britu eskadras kuģa "Defender" tīšā provokācija 23. jūnijā Krimas pussalas krastu rajonā daudziem ekipāžas locekļiem varēja kļūt par pēdējo misiju.
Krievijai nav vajadzīga konfrontācija ar NATO, tomēr valsts ir pastāvīgi gatava aizsargāt savas robežas un likvidēt agresoru, lai kāds būtu tā karogs. Tāpēc Lielbritānijas eskadras kuģa "Defender" tīšā provokācija 23. jūnijā Krimas pussalas krastu rajonā daudziem ekipāžas locekļiem varēja kļūt par pēdējo misiju. Krievijas aviācijas bumbas valsts robežas pārkāpēja kursā liek saprast, cik viegli ievainojami ir NATO jūras kara spēki konfrontācijā ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku.
23. jūnija priekšpusdienā Lielbritānijas eskadras kuģis "HMS Defender" pārkāpa Krievijas robežu Krimas pussalas rajonā, lai arī iepriekš Krievijas Federācija vēlreiz ieviesa šajā Melnās jūras zonā ierobežojumus ieplānoto raķešu mācību dēļ. Jebkuram kuģim bija bīstami atrasties kuģošanai slēgtajās zonās.
Britu eskadras kuģis Defender - Sputnik Latvija, 1920, 23.06.2021
Krievijā
Krievijas kuģis un bumbvedējs padzina NATO kuģi pēc robežas pārkāpšanas Melnajā jūrā
Eskadras kuģis "Defender" par trim kilometriem iegāja valsts iekšējos ūdeņos Fiolenta raga rajonā. Pārkāpēji ignorēja atkārtotus brīdinājumus pa radio, tāpēc Krievijas FDD robežsardzes apsardzes kuģis atklāja brīdinājuma uguni, Melnās jūras flotes frontes bumbvedējs Su-24M brīdinājumam nometa bumbas britu eskadras kuģa kustības kursā (četras 250 kg aviobumbas). Tikai pēc tam, pl. 12:23 "Defender" pameta Krievijas teritoriju, pārdzīvojumu dēļ pagriežoties uz Persijas līča pusi.
Krievijas Aizsardzības ministrija salika punktus uz "i" – publicēja incidenta video ierakstu, kurā redzams, kā pārkāpējs tiek padzīts no KF teritoriālajiem ūdeņiem. Kremlis šo epizodi uzskata par Lielbritānijas JKS apzinātu un sagatavotu provokaciju. Apvienotās Karalistes AM oficiālā versija par to, ka "kuģis miermīlīgi pārvietojies Ukrainas teritoriālajos ūdeņos" nav uzmanības vērta. Pat BBC korespondenta publikācija no "Defender" klāja apstiprina: kuģis pilnā kaujas gatavībā tīši un provokatīvi pārkāpa KF robežu 12 jūdžu attālumā no Krimas krastiem. Kāpēc, kā labad britu ekipāža tā riskēja?

Vēsturiska misija

Raķešu eskadras kuģis "HMS Defender" iegāja Melnajā jūrā 14. jūnijā, noenkurojās Odesas ostā Ukrainā, un trīs dienas vēlāk uz tā klāja tika parakstīts memorands par jūras partnerības projektiem tuvākajiem pieciem gadiem starp Lielbritānijas rūpniecības konsorciju un Ukrainas JKS. Londona un Kijeva pauda nodomu īstenot vienotu Krievijas "savaldīšanas" politiku, kopīgi būvēt kara kuģus un JKS bāzes Ukrainas piekrastē. 23. jūnija incidents apliecināja, ka "savaldīšanas" varianti ir ārkārtīgi primitīvi un bīstami, galvenokārt – Krievijai naidīgās "koncesijas" dalībniekiem.
США провели ротацию подразделений по подготовке военнослужащих Украины - Sputnik Latvija, 1920, 11.05.2021
Viedoklis
"Nevar ne sagaidīt": ko NATO armijas darīs ar Ukrainu
Vēl viens provokācijas iemesls – britu eskadras kuģis "iesildīja" ASV un Ukrainas jūras kara mācības "Sea Breeze 2021", kas noritēs no 28. jūnija līdz 10. jūlijam. Tajās piedalīsies vēl 30 valstis, 32 kuģi, 40 lidmašīnas, 5 tūkstoši kareivju, ieskaitot 18 speciālo operāciju komandas. Diemžēl šajos Krievijai naidīgajos manevros kārtējo reizi piedalās šķietami neitrālā Moldova, ka Krievija gādīgi piegādā vakcīnu koronavīrusa profilaksei.
Dienu iepriekš, 22. jūnijā Krievija ieteica Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem atteikties no plašajiem un agresīvajiem manevriem "Sea Breeze", kas palielina nejaušu incidentu riskus Melnajā jūrā. Šķiet, "partneri" atkal ignorējuši Maskavas labo gribu. Pēc pirmā sižeta – apšaudes un uzlidojuma Menās jūras reģionā tuvāko divu nedēļu laikā, ļoti ticams, gaidāmas jaunas provokācijas.
Ne velti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs 24. jūnijā teica: "Mēs varam apelēt pie veselā saprāta, pieprasīt starptautisko tiesību ievērošanu. Ja tas nelīdz, varam nomest bumbas ne tikai pa kursu, bet arī mērķī, ja kolēģi nesaprot." Ne gluži diplomātiski, toties precīzi, jo Krievijas robežu neaizskaramība ir absolūts imperatīvs.
Большой десантный корабль Королёв - Sputnik Latvija, 1920, 21.04.2021
Viedoklis
Kāpēc Krievija savelk Melnajā jūrā kuģus no Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes
Incidents Fiolenta raga rajonā Krimā atgādināja situāciju ar amerikāņu eskadras kuģi "John McCain", kurš pārkāpa Krievijas robežu Pētera Lielā līcī netālu no Vladivostokas 2020. gada rudenī. Kuģis nomainīja kursu, kad to piedraudēja taranēt Krievijas lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov". Pēc tam KF AM saņēma tiesības atklāt artilērijas uguni un īstenot avācijas triecienu valsts robežas pārkāpēja kursā. Ja atsevišķas valstis nepiekrīt Krievijas robežu aprisēm, tās nekļūst "caurspīdīgas" NATO.

Destabilizācijas organizācija

Mācības "Sea Breeze 2021" notiks Melnās jūras ziemeļrietumu daļā un vairākos Ukrainas reģionos. Manevri iziet ārpus Ukrainas akvatorijas robežām. Plānota jūras desanta izsēdinašana, NATO speciālo operāciju spēku darbības kopā ar sauszemes spēkiem armijas poligonos Hersonas un Nikolajevas apgabalos – netālu no Krievijas Krimas.
Sauszemes štābi nodarbosies ar spēku un līdzekļu pārvietošanu uz operāciju rajoniem, organizēs un sadarbībā ar jūras desantu īstenos uzbrukumu jūras virzienā. Saskaņā ar scenāriju spēku koalīcijas grupējums tiks izmantots "krīzes situācijas stabilizācijai", ko radījusi kaut kādu Ukrainai "nelikumīgu" bruņoto vienību darbības, kam "kaimiņvalsts vadība nodrošina vispusīgu atbalstu". Šeit manāms agresijas vektors Kijevas nekontrolēto Donbasa teritoriju virzienā.
Iespējams, koalīcija mēģinās atkārtot 2018. gada parauga "Kerčas pārrāvumu", un operācija nesīs pazemojošu rezultātu tās organizatoriem.
Krievijas Aizsardzības ministrija vērīgi seko "Sea Breeze 2021" organizēšanas darbiem un ir gatava operatīvi reaģēt atbilstoši apstākļiem Krievijas drošības interesēs.
Pagaidām NATO nevēlas riskēt, piešķirot Ukrainai dalības soļu plānu, un vēlas izmantot tās armiju un teritoriju, nepārkāpjot Krievijas novilktās "sarkanās līnijas". Alianse īsteno virkni "pelēko" integrācijas programmu. Piemēram, poligonā pie Mariupoles 60 instruktori no Lielbritānijas un Dānijas apmāca 500 ukraiņu karavīrus snaipera un sapieru darbam. Donbasa iedzīvotāji uz savas ādas izjūt "partneru" rūpes par ukraiņu tautas drošību.
Planētas otrā malā Krievijas Klusā okeāna flote pirmo reizi jaunākajā vēsturē organizējusi plašas mācības Klusā okeāna centrālajā daļā – Havaju virzienā, ko uzskata par ASV nenogremdējamo aviācijas bāzes kuģi. Manevros piedalījās aptuveni divdesmit raķešu kuģi un zemūdenes, lidmašīnas un helikopteri. Sekmīgi un demonstratīvi tika izspēlēta nosacītā pretinieka aviācijas bāzes trieciena grupas likvidācija. Krievijas JKF spēj organizēt domājamam pretiniekam hiperskaņas vai kodoltermisko "brīzi" jebkurā Pasaules okeāna vietā.
Maskavas Starptautiskās drošības konferencē Krievijas prezidents Vladimirs Putins, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs izteica "trīskāršu" brīdinājumu "partneriem" par augsto kara risku. Ģenerālštāba priekšnieks atgādināja: "Krievijas Federācija patur tiesības pielietot kodolieročus atbildei uz kodolieroču vai cita veida masu iznīcības ieroču pielietošanu pret to vai tās sabiedrotajiem, kā arī agresijas apstākļos pret Krievijas Federāciju ar konvencionālo ieroču pielietojumu situācijā, ja apdraudēta valsts pastāvēšana."
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала