Politika

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie mediju bankasВизит президента РФ В. Путина в Турцию
Визит президента РФ В. Путина в Турцию - Sputnik Latvija, 1920, 15.05.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.
RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.
"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.
Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.
Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.
Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.
Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.
Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.
Более тысячи ракет и десятки погибших: что происходит в Израиле и Палестине - Sputnik Latvija, 1920, 14.05.2021
Video
Vairāk nekā tūkstotis raķešu un desmitiem bojāgājušo: kas notiek Izraēlā un Palestīnā
Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.
Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.
Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.
Ziņu lente
0