https://sputniknewslv.com/20210504/Aizklapet-Ameriku-ciet-Kapec-ASV-nolaiz-dzelzs-priekskaru-15611852.html
Aizklapēt Ameriku ciet. Kāpēc ASV nolaiž dzelzs priekškaru
Aizklapēt Ameriku ciet. Kāpēc ASV nolaiž dzelzs priekškaru
Sputnik Latvija
ASV vēstniecība pārtraukusi vīzu izsniegšanu Krievijā. Tātad tā simboliski nolaidusi dzelzs priekškaru starp abām valstīm. Daudziem tas atgādināja aukstā kara... 04.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-04T16:15+0300
2021-05-04T16:15+0300
2021-06-04T12:35+0300
viedoklis
agresija
džo baidens
asv
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/921/56/9215659_0:160:3073:1889_1920x0_80_0_0_096bddf99f63f172ec3769ada6451ac4.jpg
Padomju Savienībā bija grūti saņemt atļauju izbraukšanai uz Ameriku no PSRS, bet tagad, gluži pretēji, iebraukšanu slēguši paši amerikāņu. Veci un nelabi laiki, raksta Pjotrs Akopovs portālā RIA Novosti. "Kapitālisti uzskata, ka komunisms nevar konkurēt ar kapitāla pasauli. Taču kapitālistiem uzvaru gūt neizdosies, nākotne pieder mums. Komunisms uzvarēs. Un nākotne pieder komunismam... Nekas nevar pārspēt musu iespējas. Kopā mēs varēsim paveikt visu, ko vēlamies."Nē, tā nav PSKP CK ģenerālsekretāra biedra Brežņeva uzruna partijas XXVI kongresā. Tas ir mazliet pamainīts citāts no prezidenta Džo Baidena runas ASV Kongresā aizvadītajā nedēļā. Jā, savā ikgadējā uzrunā parlamentam ASV prezidents nerunāja par komunismu un kapitāllismu, viņš runāja par autokrātiju un demokrātiju. Tomēr būtība no tā nemainās – runa ir par divu sistēmu sāncensību. Un pats galvenais – par vienas sistēmas vadoņu satriecošo pārliecību par savu vēsturisko taisnību. Iepriekš minētajā citātā vārdu "autokrātija" es vienkārši nomainīju pret "kapitālisms", bet "demokrātiju"- pret "komunismu". Kāpēc ne otrādi? Šķiet, būtu loģiskāk nomainīt otrādi: amerikāņi pašlaik par autokrātiju dēvē Krieviju un Ķīnu, tos, ko agrāk sauca par komunistiem (un Ķīna nemaz nav atteikusies no marksisma-ļeņinisma), bet sevi joprojām uzskata par kapitālistiem un demokrātiem.Protams, Baidens aizstāvēja demokrātiju un Ameriku (viņa izpratnē tie ir sinonīmi – pat vairāk nekā "komunisms" un PSRS padomju cilvēkiem): "Autokrāti uzskata, ka demokrātija XXI gadsimtā nevar sacensties ar autokrātiju... Autokrātiem neuzvarēt, nākotne pieder mums. Amerika uzvarēs. Un nākotne pieder Amerikai."Kāpēc tad vajadzētu ASV prezidentu saukt par cīnītāju ar demokrātiju un kapitālismu, kāpēc mainīt vietām ideālus? Vienkārši tāpēc, lai uzsvērtu, ka Brežņevu un Baidenu apvieno ideoloģiskā matrica, patētiska pārliecība par saviem priekšstatiem, lai arī viss jau ir pareģots, nosvērts un nomērīts. Amerika ir dabūjusi bruku.Nē, PSRS 1981. gadā nemaz nebija lemta nāvei 10 gadus vēlāk – bija iespējams īstenot vajadzīgās reformas prātīgi un sekmīgi, ne tā, kā Gorbačova laikā. Tomēr PSRS vajadzēja mainīties.ASV 2021. gadā arī nav lemtas bojāejai desmit gadus vēlāk – sistēmas krīzi var pastiept garumā, piebremzēt, daži pat tic, ka tā ir pārvarama. Tomēr ASV tagad ir daudz spēcīgākas materiāli nekā PSRS toreiz, un atrodas daudz smagākā stāvoklī – tās spiež piesienas divas problēmas, ko tās nevēlas pat atzīt, kur nu vēl risināt.Pasaules līdera nasta, pareizāk sakot, vēl ļaunāk – globālā patvaldoņa statusa pretenzijas. Lai kāds bija PSRS spēks un ambīcijas, neviens no tās vadītājiem pēc Ļeņina (arī viņš nedomāja nacionālās kategorijās) uz pasaules virskundzību. Un elites spītīgā nevēlēšanās atteikties no mesiānisma ideologijas, pārliecības par savu morālo pārākumu un tiesībām ganīt tautas. Tas viss notiek laikā, kad viņu pašu tauta aizvien mazāk tic savas valsts globālajai misijai un pašai valstij – zaudē ticību pašmāju elitei.Liela daļa elites atsakās mainīt abas cieši saistītās pozīcijas – šī iemesla dēļ krīze Amerikā aizvien padziļinās, jo tā nespēj adekvāto novērtēt ne sevi pašu, ne mainīgo pasauli. Tādu iespēju nedod "izraudzītās tautas" ideoloģija "Kalna pilsētā". Protams, nav runa par visu eliti – atcerieties, kā Donalds Tramps centās mainīt ASV, lai aizvestu no nāvīgās trajektorijas. Tomēr globāliski noskaņotā elite atņēma viņam varu, lai turpinātu vest amerikāņu tautu pretī gaišajai nākotnei.Arī tas ir Baidens, - iegalvo līdzpilsoņiem, ka viņi saliedēsies un aizstāvēs ASV līdera pozīcijas pasaulē XXI gadsimtā. Taču saliedētības nav, un Vašingtona nemaz nevēlas līdera vietu, tai vajadzīga hegemonija, lai ka viņi to sauktu. Tas, ka pasaule noraida amerikaņu pretenzijas, pēc Baidena pārliecības, tikai liecina, ka cilvēce vienkārši neapjēdz savu gaišo nākotni – kā tad var būt pret demokrātiju un tās atvasinājumu – globalizāciju? Tās ir tikai īslaicīgas grūtības progresa ceļā, tā ir aizejošās kārtības dabiska pretestība, autoktātiskās varas pretestība visās tajās Krievijās un Ķīnās. Tas nekas, demokrātiskā liberālisma mācība ir visspēcīga, jo pareiza – apmēram ar tādām mantrām sevi mierina amerikāņu elite. Tā nevēlas atzīt acīmredzamo: Amerika ir cietusi sakāvi.Nē, protams, ideoloģiskā vārdošana nekādi nemazina pašas nežēlīgākās un ciniskākās metodes cīņā par savu stāvokli pasaulē, Vašingtona nebūt nepārtrauc trenēt muskuļus. Tikai nekādi steorīdi vairs nemainīs objektīvo situāciju: ar katru gadu ASV aizvien vairāk šļuks lejup. Jo skaļāk viņi pie tam kliegs par savām tiesībām uz globālo kontroli un pretinieku savaldīšanu, jo ātrāk ritēs process.Arī tagad Baidens skaidro: lai arī Ķīna ir noskaņota kļūt par nozīmīgāko un ietekmīgāko lielvalsti pasaulē, viņš licis saprast Sji Dziņpinam, ka augstu vērtē konkurenci un nevēlas konfliktus. Vai tas nomierinās Ķīnas priekšsēdētāju? Protams, ne, jo "vēl es prezidentam Sji teicu, ka mēs saglabāsim spēcīgu militāro klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā, tāpat kā ar NATO Eiropā. Taču ne tāpēc, lai sāktu konfliktu, bet gan lai to novērstu". Kā nu ne: tieši tā ķīniešiem vēl trūka līdz pilnīgai izpratnei par amerikāņu stratēģiju – gan Eiropā, gan NATO. Tātad Ķīnu valdīs tikpat agresīvi un nikni kā Krieviju, cita starpā mēģinās izspēlēt Taivānas kārti, gluži tāpat kā Ukrainu. Tā ir konkurence amerikāņu stilā – mēs spēlējam jūsu interešu zonā, duļķojam ūdeni, provocējam jūs, lai jūs domātu tikai par aizsardzību.Kāda būs Ķīnas atbilde? Pekina vienkārši turpinās audzēt bruņojumu, īpašu uzmanību pievēršot Jūras kara flotes attīstībai, lai fiziski pārspētu amerikaņus arī šajā jomā. Autokrāti vai demokrāti? Aviācijas bāzes kuģi Taivānas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā – lūk, kam ir nozīme. Amerika būs spiesta aiziet arī no Ķīnas ietekmes zonas – ar burvju vārdiem par savu visvarenību, vai bez tiem. Tāpat kā no Krievijas interešu sfēras. Jautājums ir tikai viens – par kādu cenu.Pārliecība par savu izcilību, protams, ir amerikaņu elites iedzimta īpašība. Slikti tikai, ja atslēdzas pašsaglabāšanās instinkti. Skaidrs, ka ASV ir sava izturības rezerve, tomēr mēģināt mobilizēt amerikāņus ar vārdiem par demokrātiju, kam viņi paši vairs netic un šausmenēm par bijušo "sarkano", par autokrātiem pārdēvēto nestajiem draudiem un izaicinājumu – tā ir stratēģija, kas nes sakāvi. Tādos apstākļos "likmi pret Ameriku" izdarīs aizvien biežāk. Visā pasaulē.
https://sputniknewslv.com/20210115/Eksperts-sniedza-prognozi-par-Baidena-politiku-pecpadomju-valstis-15018987.html
https://sputniknewslv.com/20210115/Vai-saskeltas-ASV-radis-lielakus-draudus-arpasaulei-14999958.html
https://sputniknewslv.com/20210327/Rietumu-revolucionara-situacija-ASV-nevar-Eiropa-nevelas-15404668.html
https://sputniknewslv.com/20181231/Amerikanu-hegemonijas-pasaules-kartiba-mirst-krieviju-uzvaret-neizdosies-10504516.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/921/56/9215659_171:0:2902:2048_1920x0_80_0_0_3d05bbb1dea97ad82bfb051ddd2535d7.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
agresija, džo baidens , asv
agresija, džo baidens , asv
Aizklapēt Ameriku ciet. Kāpēc ASV nolaiž dzelzs priekškaru
16:15 04.05.2021 (atjaunots: 12:35 04.06.2021) ASV vēstniecība pārtraukusi vīzu izsniegšanu Krievijā. Tātad tā simboliski nolaidusi dzelzs priekškaru starp abām valstīm. Daudziem tas atgādināja aukstā kara gadus.
Padomju Savienībā bija grūti saņemt atļauju izbraukšanai uz Ameriku no PSRS, bet tagad, gluži pretēji, iebraukšanu slēguši paši amerikāņu. Veci un nelabi laiki, raksta Pjotrs Akopovs portālā RIA Novosti. "Kapitālisti uzskata, ka komunisms nevar konkurēt ar kapitāla pasauli. Taču kapitālistiem uzvaru gūt neizdosies, nākotne pieder mums. Komunisms uzvarēs. Un nākotne pieder komunismam... Nekas nevar pārspēt musu iespējas. Kopā mēs varēsim paveikt visu, ko vēlamies."
Nē, tā nav PSKP CK ģenerālsekretāra biedra Brežņeva uzruna partijas XXVI kongresā. Tas ir mazliet pamainīts citāts no prezidenta Džo Baidena runas ASV Kongresā aizvadītajā nedēļā. Jā, savā ikgadējā uzrunā parlamentam ASV prezidents nerunāja par komunismu un kapitāllismu, viņš runāja par autokrātiju un demokrātiju. Tomēr būtība no tā nemainās – runa ir par divu sistēmu sāncensību. Un pats galvenais – par vienas sistēmas vadoņu satriecošo pārliecību par savu vēsturisko taisnību. Iepriekš minētajā citātā vārdu "autokrātija" es vienkārši nomainīju pret "kapitālisms", bet "demokrātiju"- pret "komunismu". Kāpēc ne otrādi? Šķiet, būtu loģiskāk nomainīt otrādi: amerikāņi pašlaik par autokrātiju dēvē Krieviju un Ķīnu, tos, ko agrāk sauca par komunistiem (un Ķīna nemaz nav atteikusies no marksisma-ļeņinisma), bet sevi joprojām uzskata par kapitālistiem un demokrātiem.
Protams, Baidens aizstāvēja demokrātiju un Ameriku (viņa izpratnē tie ir sinonīmi – pat vairāk nekā "komunisms" un PSRS padomju cilvēkiem): "Autokrāti uzskata, ka demokrātija XXI gadsimtā nevar sacensties ar autokrātiju... Autokrātiem neuzvarēt, nākotne pieder mums. Amerika uzvarēs. Un nākotne pieder Amerikai."
Kāpēc tad vajadzētu ASV prezidentu saukt par cīnītāju ar demokrātiju un kapitālismu, kāpēc mainīt vietām ideālus? Vienkārši tāpēc, lai uzsvērtu, ka Brežņevu un Baidenu apvieno ideoloģiskā matrica, patētiska pārliecība par saviem priekšstatiem, lai arī viss jau ir pareģots, nosvērts un nomērīts. Amerika ir dabūjusi bruku.
Nē, PSRS 1981. gadā nemaz nebija lemta nāvei 10 gadus vēlāk – bija iespējams īstenot vajadzīgās reformas prātīgi un sekmīgi, ne tā, kā Gorbačova laikā. Tomēr PSRS vajadzēja mainīties.
ASV 2021. gadā arī nav lemtas bojāejai desmit gadus vēlāk – sistēmas krīzi var pastiept garumā, piebremzēt, daži pat tic, ka tā ir pārvarama. Tomēr ASV tagad ir daudz spēcīgākas materiāli nekā PSRS toreiz, un atrodas daudz smagākā stāvoklī – tās spiež piesienas divas problēmas, ko tās nevēlas pat atzīt, kur nu vēl risināt.
Pasaules līdera nasta, pareizāk sakot, vēl ļaunāk – globālā patvaldoņa statusa pretenzijas. Lai kāds bija PSRS spēks un ambīcijas, neviens no tās vadītājiem pēc Ļeņina (arī viņš nedomāja nacionālās kategorijās) uz pasaules virskundzību. Un elites spītīgā nevēlēšanās atteikties no mesiānisma ideologijas, pārliecības par savu morālo pārākumu un tiesībām ganīt tautas. Tas viss notiek laikā, kad viņu pašu tauta aizvien mazāk tic savas valsts globālajai misijai un pašai valstij – zaudē ticību pašmāju elitei.
Liela daļa elites atsakās mainīt abas cieši saistītās pozīcijas – šī iemesla dēļ krīze Amerikā aizvien padziļinās, jo tā nespēj adekvāto novērtēt ne sevi pašu, ne mainīgo pasauli. Tādu iespēju nedod "izraudzītās tautas" ideoloģija "Kalna pilsētā". Protams, nav runa par visu eliti – atcerieties, kā Donalds Tramps centās mainīt ASV, lai aizvestu no nāvīgās trajektorijas. Tomēr globāliski noskaņotā elite atņēma viņam varu, lai turpinātu vest amerikāņu tautu pretī gaišajai nākotnei.
"Amerika ir ideja, turklāt pati unikālākā vēsturē: mēs visi esam radīti līdztiesīgi. Mēs tādi esam un no šī principa atkāpties nevaram. Tā ir amerikāņu ideja... Brīdī, kad mūsu pretinieki domāja, ka mēs pašķirsimies un zaudēsim, mēs apvienojāmies. Mēs apvienojāmies. Ar gaismu un cerību mēs saņēmām jaunus spēkus, jaunu apņēmību, lai uzvarētu XXI gadsimta konkurenci... Visiem pasaules līderiem, ar ko šajos gados esmu ticies, vienmēr teicu: mekad nevar izdarīt likmi pret Ameriku, nekad. Un tā ir taisnība vēl aizvien."
Arī tas ir Baidens, - iegalvo līdzpilsoņiem, ka viņi saliedēsies un aizstāvēs ASV līdera pozīcijas pasaulē XXI gadsimtā. Taču saliedētības nav, un Vašingtona nemaz nevēlas līdera vietu, tai vajadzīga hegemonija, lai ka viņi to sauktu. Tas, ka pasaule noraida amerikaņu pretenzijas, pēc Baidena pārliecības, tikai liecina, ka cilvēce vienkārši neapjēdz savu gaišo nākotni – kā tad var būt pret demokrātiju un tās atvasinājumu – globalizāciju? Tās ir tikai īslaicīgas grūtības progresa ceļā, tā ir aizejošās kārtības dabiska pretestība, autoktātiskās varas pretestība visās tajās Krievijās un Ķīnās. Tas nekas, demokrātiskā liberālisma mācība ir visspēcīga, jo pareiza – apmēram ar tādām mantrām sevi mierina amerikāņu elite. Tā nevēlas atzīt acīmredzamo: Amerika ir cietusi sakāvi.
Nē, protams, ideoloģiskā vārdošana nekādi nemazina pašas nežēlīgākās un ciniskākās metodes cīņā par savu stāvokli pasaulē, Vašingtona nebūt nepārtrauc trenēt muskuļus. Tikai nekādi steorīdi vairs nemainīs objektīvo situāciju: ar katru gadu ASV aizvien vairāk šļuks lejup. Jo skaļāk viņi pie tam kliegs par savām tiesībām uz globālo kontroli un pretinieku savaldīšanu, jo ātrāk ritēs process.
Arī tagad Baidens skaidro: lai arī Ķīna ir noskaņota kļūt par nozīmīgāko un ietekmīgāko lielvalsti pasaulē, viņš licis saprast Sji Dziņpinam, ka augstu vērtē konkurenci un nevēlas konfliktus. Vai tas nomierinās Ķīnas priekšsēdētāju? Protams, ne, jo "vēl es prezidentam Sji teicu, ka mēs saglabāsim spēcīgu militāro klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā, tāpat kā ar NATO Eiropā. Taču ne tāpēc, lai sāktu konfliktu, bet gan lai to novērstu". Kā nu ne: tieši tā ķīniešiem vēl trūka līdz pilnīgai izpratnei par amerikāņu stratēģiju – gan Eiropā, gan NATO. Tātad Ķīnu valdīs tikpat agresīvi un nikni kā Krieviju, cita starpā mēģinās izspēlēt Taivānas kārti, gluži tāpat kā Ukrainu. Tā ir konkurence amerikāņu stilā – mēs spēlējam jūsu interešu zonā, duļķojam ūdeni, provocējam jūs, lai jūs domātu tikai par aizsardzību.
Kāda būs Ķīnas atbilde? Pekina vienkārši turpinās audzēt bruņojumu, īpašu uzmanību pievēršot Jūras kara flotes attīstībai, lai fiziski pārspētu amerikaņus arī šajā jomā. Autokrāti vai demokrāti? Aviācijas bāzes kuģi Taivānas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā – lūk, kam ir nozīme. Amerika būs spiesta aiziet arī no Ķīnas ietekmes zonas – ar burvju vārdiem par savu visvarenību, vai bez tiem. Tāpat kā no Krievijas interešu sfēras. Jautājums ir tikai viens – par kādu cenu.
Pārliecība par savu izcilību, protams, ir amerikaņu elites iedzimta īpašība. Slikti tikai, ja atslēdzas pašsaglabāšanās instinkti. Skaidrs, ka ASV ir sava izturības rezerve, tomēr mēģināt mobilizēt amerikāņus ar vārdiem par demokrātiju, kam viņi paši vairs netic un šausmenēm par bijušo "sarkano", par autokrātiem pārdēvēto nestajiem draudiem un izaicinājumu – tā ir stratēģija, kas nes sakāvi. Tādos apstākļos "likmi pret Ameriku" izdarīs aizvien biežāk. Visā pasaulē.