Foto

Zeme ir mainījusies: kā mūsu planēta izskatās no gaisa

Ekologi no visas sirds aicina padomāt, kāda ir cilvēku attieksme pret mūsu kopējām mājām - Zemi.
Protams, 22. aprīlī mēs svinam Zemes dienu, taču ar vienu pašu dienu gadā ir par maz, lai glābtu planētas trauslo ekosistēmu no cilvēku graujošās darbības. Tāpēc ANO ir iedibinājusi virkni ekoloģijas svētku.
Šajās dienās notiek zinātniskas konferences, izstādes, cilvēki uzkopj teritoriju, stāda kokus. Šāds darbs dāvā iespēju tuvāk iepazīties ar sarežģītajiem uzdevumiem, kas jārisina cilvēcei planētas glabšanas dēļ.
Vācu fotogrāfu Tomu Hāgenu interesē cilvēces attieksme pret dabu, tas, kā cilvēku darbība ietekmē vidi. Viņš ceļo pa visu pasauli un fotografē kūstošos ledājus, izsīkušās upes, pamestas zemes. Aerofotogrāfija palīdz labāk izjust, cik nopietna ir problēma.
© Foto : Tom HegenAbstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums
Abstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums - Sputnik Latvija
1/14
Abstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums
© Foto : Tom HegenJūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni
Jūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni - Sputnik Latvija
2/14
Jūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni
© Foto : Tom HegenLīdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas
Līdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas - Sputnik Latvija
3/14
Līdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas
© Foto : Tom HegenKarjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu
Karjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu - Sputnik Latvija
4/14
Karjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu
© Foto : Tom HegenPasaules okeāna līmeņa celšanās kļūs par vienu no lielākajām ekoloģiskajām problēmām šajā gadsimtā. Tikai Grenlandes ledus seka vien satur pietiekami daudz ūdens, lai paceltu pasaules okeāna līmeni vairāk nekā par 7 metriem
Pasaules okeāna līmeņa celšanās kļūs par vienu no lielākajām ekoloģiskajām problēmām šajā gadsimtā. Tikai Grenlandes ledus seka vien satur pietiekami daudz ūdens, lai paceltu pasaules okeāna līmeni vairāk nekā par 7 metriem - Sputnik Latvija
5/14
Pasaules okeāna līmeņa celšanās kļūs par vienu no lielākajām ekoloģiskajām problēmām šajā gadsimtā. Tikai Grenlandes ledus seka vien satur pietiekami daudz ūdens, lai paceltu pasaules okeāna līmeni vairāk nekā par 7 metriem
© Foto : Tom HegenAutoceļš starp sniegotiem laukiem
Autoceļš starp sniegotiem laukiem - Sputnik Latvija
6/14
Autoceļš starp sniegotiem laukiem
© Foto : Tom HegenSāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.
Sāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.  - Sputnik Latvija
7/14
Sāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.
© Foto : Tom HegenDaudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām
Daudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām - Sputnik Latvija
8/14
Daudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām
© Foto : Tom HegenMarmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs
Marmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs - Sputnik Latvija
9/14
Marmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs
© Foto : Tom HegenMelnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā
Melnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā - Sputnik Latvija
10/14
Melnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā
© Foto : Tom HegenArktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem
Arktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem - Sputnik Latvija
11/14
Arktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem
© Foto : Tom HegenAisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem
Aisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem - Sputnik Latvija
12/14
Aisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem
© Foto : Tom HegenSāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai
Sāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai - Sputnik Latvija
13/14
Sāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai
© Foto : Tom HegenBrūnogļu ieguve Vācijā
Brūnogļu ieguve Vācijā - Sputnik Latvija
14/14
Brūnogļu ieguve Vācijā
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала