https://sputniknewslv.com/20210501/Kreiserus-vajadzes-norakstit-ASV-izlemusas-par-kara-izdevumiem-15600529.html
"Kreiserus vajadzēs norakstīt": ASV izlēmušas par kara izdevumiem
"Kreiserus vajadzēs norakstīt": ASV izlēmušas par kara izdevumiem
Sputnik Latvija
ASV Jūras spēku pastiprināšana, Klusā okeāna militarizācija, konfrontācija ar lielvalstīm un jaunas militārās tehnoloģijas – Džo Baidena administrācija... 01.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-01T11:35+0300
2021-05-01T11:35+0300
2021-05-01T09:47+0300
viedoklis
asv
bruņotie spēki
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/1b/15575700_0:102:1308:838_1920x0_80_0_0_f4780db48c3144516e47f02a3b42acfd.jpg
Kopā nacionālās drošības vajadzībām Baltais nams plāno gada laikā iztērēt 753 miljardus dolāru. 715 no tiem saņems Pentagons. Par to, kam domāti līdzekļi, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs. Savaldīt ĶīnuLai arī budžeta projekts pagaidām ir provizorisks, kļūst skaidrs, ka Baidens kopumā turpina Donalda Trampa līniju – stiprina bruņotos spēkus.Pieprasījuma teksts liecina, ka ASV galvenais politiskais pretinieks ir Ķīna. Dokumentā pievērsta uzmanība nepieciešamībai stiprināt amerikāņu militāro klātbūtni pie ĶTR robežām. Martā Indijas un Klusā okeāna (INDOPACOM) spēku komandieris Filips Deividsons paziņoja, ka šiem nolūkiem vajadzīgi vismaz 27 miljardi dolāru. Reģionā vajadzēs izvērst PGA sistēmas, izlūkošanas centrus, uzstādīt raķetes, radarus, organizēt mācības ar sabiedrotajiem.Kļūst skaidrs, ka budžeta līdzekļus veltīs Klusā okeāna rietumu daļas tālākai militarizācijai. Pentagons ne vienu vien reizi paudis nodomu dislocēt liela darbības rādiusa raķešu bruņojumu tā saucamajā pirmajā salu ķēdē, kas ietver Filipīnas, Koreju un Japānu. Ķīnas robežām tuvākā ASV armijas bāze atrodas Guamā, divu tūkstošu kilometru attālumā – tas ir pārlieku tālu.Tiesa, pēc Pentagona pārstāvju vārdiem, amerikāņu sabiedrotie reģionā pagaidām nekaist vēlmē izvērst pie sevis ārvalstu trieciena kompleksus. ASV atzīst, ka bes draudzīgu valstu palīdzības Ķīnu apturēt neizdosies."Nav ne mazāko šaubu, mums ir jāpastiprina militārā klātbūtne Indijas un Klusā okeāna reģionā, - uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Ķīna ir galvenais izaicinājums, jo cenšas mainīt pasaules kārtību. Pekina rīkojas aizvien pārliecinošāk un pieliek lielas pūles, lai ierobežotu mums piekļuvi savām robežām. Patlaban revidējam – kas mums ir Klusajā okeānā. Novērtējam bruņoto spēku skaitu, bruņojumu, iespējas, loģistiku, infrastruktūru, attiecības ar sabiedrotajiem. Pēc tam tiks pieņemti visi nepieciešamie lēmumi militārās būvniecības jomā reģionā."Flotes attīstībaBudžetā prioritāte tiks atdota jūras kara spēkiem, pārsvarā – kuģu būvei. Finansējumu saņems perspektīvo stratēģisko un daudzfunkcionālo zemūdeņu programmas un jūras bezekipāžas platformas, ko amerikāņu flote plāno pielietot masveidā. Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs pazinoja, ka kuģubūvi ministrs kontrolējot īpaši. Līdzsvarota un spēcīga flote ir pamats spēku projicēšanai gan šodien, gan nākotnē.JKS vadība ir gatava pakāpeniski atteikties no "Ticonderoga" tipa raķešu kreiseriem. ASV flotē ir 22 tādi kuģi, tiem jau ir 35 gadi – maksimālais vecums. Tos modernizēt neplāno. Aizvietos ar "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem no sērijas Flight III. Pirmais – "Jack Lucas" stāsies ierindā līdz 2023. gadam.Eksperti atzīmēja, ka mūsdienu eskadras kuģi militāro iespēju ziņā atbilst 80.-90. gadu kreiseriem. Jā "Arleigh Burke" piekāpjas "Ticonderoga" raķešu zalves spēka ziņā, taču to apkalpošana izmaksā daudz mazāk. Pie tam uz III sērijas eskadras kuģiem pietiks vietas GKS un PGA komandpunktiem, kuru funkcijas tagad pilda kreiseri.Iepriekš Jūras spēki konstatēja, ka "Ticonderoga" modernizācijas potenciāls faktiski ir izsmelts, un to liktenis nākotnes bruņotajos konfliktos ir viens – kļūt par "peldošajiem arsenāliem", kas saņem norādes par mērķiem no citām, mūsdienīgākām platformām.Jauna pieeja Vērā ņemami līdzekļi tiks piešķirti hiperskaņas kompleksiem, liela darbības rādiusa spārnotajām raķetēm, bezvadu liela ātruma kontroles sistēmām, digitālajam cīņas laukam, tālšāvējai artilērijai un reaktīvajām zalves uguns sistēmām, karavīru individuālajam ekipējumam, bezpilota lidaparātiem. Īpašu uzmanību Pentagons veltīs hiperskaņas attīstībai. Viņi atzīst, ka ASV šajā jomā nopietni atpalikušas no Krievijas un Ķīnas.Amerikāņi izstrādā vairākas hiperskaņas raķetes: Operational Fires sauszemes spēkiem, Long Range Hypersonic Weapon Jūras spēkiem, Hypersonic Air-breathing Weapon Concept un Air-Launched Rapid Response Weapon – Gaisa spēkiem. Pēdējās sērijveida ražošanu bija plānots sākt nākamgad, taču neseno neveiksmīgo izmēģinājumu dēļ šie termiņi, iespējams, tiks atlikti. Pagaidām Vašingtonai nav nevienas sērijveida hiperskaņas raķetes.Budžetā ieguldīti solīdi līdzekļi daudzdomēnu operācijām (Multi-Domain Operations) un digitālajam cīņas laukam. Piemēram, amerikāņi plāno nodrošināt ātru informācijas apmaiņu starp visu veidu bruņotajiem spēkiem. Izlūku vads pretinieka aizmugurē varēs reālā laika režīmā saņemt datus par apvidu no satelīta, atrast mērķi, patstāvīgi nodot koordinātas zemūdenei ar spārnotajām raķetēm, aviācijas bāzes kuģim vai lidmašīnām.Jaunā koncepcija tiek īstenota uz esošās pamata, kas paredz armijas, aviācijas un flotes kopīgu darbu. Tomēr triādi papildinās operācijas kosmosā un kibertelpā. Iepriekš abas šīs vides netika uzskatītas par kaujas lauku.Aktīvi ieguldot līdzekļus mūsdienu tehnoloģijās un kaujas koncepcijā, amerikāņi nepiemirst, ka galvenais drošības garants ir kodolvairogs. Turpinās starpkontinentālo ballistisko raķešu Ground Based Strategic Deterrent (GBSD) programmas, kam jānomaina aukstā kara veterāni – Minuteman III.Pērn koncerns Northrop Grumman šiem nolūkiem saņēma vairāk nekā 13 miljardus dolāru. Acīmredzot, perspektīvās SBR ir Vašingtonas atbilde uz Krievijas jauno stratēģisko bruņojumu. Arī šajā ziņā ASV no Krievijas atpaliek.
https://sputniknewslv.com/20210427/Jasarupe-zarki-ASV-verte-liela-kara-cenu-15582216.html
https://sputniknewslv.com/20210418/NATO-roku-darbs-kas-sacies-pie-Krievijas-robezam-15523845.html
https://sputniknewslv.com/20210416/Gaidam-tehniku-augusta-amerikani-gatavojas-izsesties-Arktika-15518006.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
asv, bruņotie spēki
"Kreiserus vajadzēs norakstīt": ASV izlēmušas par kara izdevumiem
ASV Jūras spēku pastiprināšana, Klusā okeāna militarizācija, konfrontācija ar lielvalstīm un jaunas militārās tehnoloģijas – Džo Baidena administrācija pieprasījusi Kongresam aizsardzības budžetu.
Kopā nacionālās drošības vajadzībām Baltais nams plāno gada laikā iztērēt 753 miljardus dolāru. 715 no tiem saņems Pentagons. Par to, kam domāti līdzekļi, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs. Lai arī budžeta projekts pagaidām ir provizorisks, kļūst skaidrs, ka Baidens kopumā turpina Donalda Trampa līniju – stiprina bruņotos spēkus.
Pieprasījuma teksts liecina, ka ASV galvenais politiskais pretinieks ir Ķīna. Dokumentā pievērsta uzmanība nepieciešamībai stiprināt amerikāņu militāro klātbūtni pie ĶTR robežām. Martā Indijas un Klusā okeāna (INDOPACOM) spēku komandieris Filips Deividsons paziņoja, ka šiem nolūkiem vajadzīgi vismaz 27 miljardi dolāru. Reģionā vajadzēs izvērst PGA sistēmas, izlūkošanas centrus, uzstādīt raķetes, radarus, organizēt mācības ar sabiedrotajiem.
Kļūst skaidrs, ka budžeta līdzekļus veltīs Klusā okeāna rietumu daļas tālākai militarizācijai. Pentagons ne vienu vien reizi paudis nodomu dislocēt liela darbības rādiusa raķešu bruņojumu tā saucamajā pirmajā salu ķēdē, kas ietver Filipīnas, Koreju un Japānu. Ķīnas robežām tuvākā ASV armijas bāze atrodas Guamā, divu tūkstošu kilometru attālumā – tas ir pārlieku tālu.
Tiesa, pēc Pentagona pārstāvju vārdiem, amerikāņu sabiedrotie reģionā pagaidām nekaist vēlmē izvērst pie sevis ārvalstu trieciena kompleksus. ASV atzīst, ka bes draudzīgu valstu palīdzības Ķīnu apturēt neizdosies.
"Nav ne mazāko šaubu, mums ir jāpastiprina militārā klātbūtne Indijas un Klusā okeāna reģionā, - uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Ķīna ir galvenais izaicinājums, jo cenšas mainīt pasaules kārtību. Pekina rīkojas aizvien pārliecinošāk un pieliek lielas pūles, lai ierobežotu mums piekļuvi savām robežām. Patlaban revidējam – kas mums ir Klusajā okeānā. Novērtējam bruņoto spēku skaitu, bruņojumu, iespējas, loģistiku, infrastruktūru, attiecības ar sabiedrotajiem. Pēc tam tiks pieņemti visi nepieciešamie lēmumi militārās būvniecības jomā reģionā."
Budžetā prioritāte tiks atdota jūras kara spēkiem, pārsvarā – kuģu būvei. Finansējumu saņems perspektīvo stratēģisko un daudzfunkcionālo zemūdeņu programmas un jūras bezekipāžas platformas, ko amerikāņu flote plāno pielietot masveidā. Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs pazinoja, ka kuģubūvi ministrs kontrolējot īpaši. Līdzsvarota un spēcīga flote ir pamats spēku projicēšanai gan šodien, gan nākotnē.
JKS vadība ir gatava pakāpeniski atteikties no "Ticonderoga" tipa raķešu kreiseriem. ASV flotē ir 22 tādi kuģi, tiem jau ir 35 gadi – maksimālais vecums. Tos modernizēt neplāno. Aizvietos ar "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem no sērijas Flight III. Pirmais – "Jack Lucas" stāsies ierindā līdz 2023. gadam.
Eksperti atzīmēja, ka mūsdienu eskadras kuģi militāro iespēju ziņā atbilst 80.-90. gadu kreiseriem. Jā "Arleigh Burke" piekāpjas "Ticonderoga" raķešu zalves spēka ziņā, taču to apkalpošana izmaksā daudz mazāk. Pie tam uz III sērijas eskadras kuģiem pietiks vietas GKS un PGA komandpunktiem, kuru funkcijas tagad pilda kreiseri.
Iepriekš Jūras spēki konstatēja, ka "Ticonderoga" modernizācijas potenciāls faktiski ir izsmelts, un to liktenis nākotnes bruņotajos konfliktos ir viens – kļūt par "peldošajiem arsenāliem", kas saņem norādes par mērķiem no citām, mūsdienīgākām platformām.
Vērā ņemami līdzekļi tiks piešķirti hiperskaņas kompleksiem, liela darbības rādiusa spārnotajām raķetēm, bezvadu liela ātruma kontroles sistēmām, digitālajam cīņas laukam, tālšāvējai artilērijai un reaktīvajām zalves uguns sistēmām, karavīru individuālajam ekipējumam, bezpilota lidaparātiem. Īpašu uzmanību Pentagons veltīs hiperskaņas attīstībai. Viņi atzīst, ka ASV šajā jomā nopietni atpalikušas no Krievijas un Ķīnas.
Amerikāņi izstrādā vairākas hiperskaņas raķetes: Operational Fires sauszemes spēkiem, Long Range Hypersonic Weapon Jūras spēkiem, Hypersonic Air-breathing Weapon Concept un Air-Launched Rapid Response Weapon – Gaisa spēkiem. Pēdējās sērijveida ražošanu bija plānots sākt nākamgad, taču neseno neveiksmīgo izmēģinājumu dēļ šie termiņi, iespējams, tiks atlikti. Pagaidām Vašingtonai nav nevienas sērijveida hiperskaņas raķetes.
Budžetā ieguldīti solīdi līdzekļi daudzdomēnu operācijām (Multi-Domain Operations) un digitālajam cīņas laukam. Piemēram, amerikāņi plāno nodrošināt ātru informācijas apmaiņu starp visu veidu bruņotajiem spēkiem. Izlūku vads pretinieka aizmugurē varēs reālā laika režīmā saņemt datus par apvidu no satelīta, atrast mērķi, patstāvīgi nodot koordinātas zemūdenei ar spārnotajām raķetēm, aviācijas bāzes kuģim vai lidmašīnām.
Jaunā koncepcija tiek īstenota uz esošās pamata, kas paredz armijas, aviācijas un flotes kopīgu darbu. Tomēr triādi papildinās operācijas kosmosā un kibertelpā. Iepriekš abas šīs vides netika uzskatītas par kaujas lauku.
Aktīvi ieguldot līdzekļus mūsdienu tehnoloģijās un kaujas koncepcijā, amerikāņi nepiemirst, ka galvenais drošības garants ir kodolvairogs. Turpinās starpkontinentālo ballistisko raķešu Ground Based Strategic Deterrent (GBSD) programmas, kam jānomaina aukstā kara veterāni – Minuteman III.
Pērn koncerns Northrop Grumman šiem nolūkiem saņēma vairāk nekā 13 miljardus dolāru. Acīmredzot, perspektīvās SBR ir Vašingtonas atbilde uz Krievijas jauno stratēģisko bruņojumu. Arī šajā ziņā ASV no Krievijas atpaliek.
