https://sputniknewslv.com/20210429/Militarizacijas-dolari-kadas-ir-militaro-izdevumu-tendences-pasaule-15585296.html
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Sputnik Latvija
SIPRI pārskatā Krievija ierindojusies ceturtajā vietā pasaulē aizsardzības budžeta apjoma ziņā un pārliecinoši ieņem otro vietu pasaulē militārā spēka reitingā... 29.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-29T12:24+0300
2021-04-29T12:24+0300
2021-04-29T00:20+0300
viedoklis
nato
krievija
aizsardzība
izdevumi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/13/15527345_0:161:3068:1887_1920x0_80_0_0_ead587476c79dac1502f78395818256d.jpg
Šis paradokss liecina par valsts pārvaldes augsto kvalitāti, militārās attīstības pareizu stratēģiju un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa efektivitāti, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Stokholmas Miera problēmu pētījumu starptautiskā institūta (SIPRI) dati rāda, ka 2020. gadā Krievijas Federācija militārām vajadzībām atvēlējusi 61,7 miljardus dolāru un ieņēmusi ceturto vietu pasaulē. Saglabājoties militāro izdevumu pieauguma tendencei pasaulē, Krievija pērn iztērēja par 6,6% mazāk salīdzinājumā ar apstiprināto aizsardzības budžetu. Iepriekš, 2019. gadā Krievijas militārie izdevumi sastādīja 65,1 miljardu dolāru – redzama izdevumu samazināšanās pērn par 3,4 miljardiem. Maskavas mērķis nav neapturama militarizācija, aizsardzības spējām jābūt saprātīgām un pietiekamām.Starp valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem ierindojušās ASV, Ķīna, Indija, Krievija un Lielbritānija – uz tām pienākas 62% vispasaules izdevumu, 1,98 triljoni dolāru.Ar relatīvi pieticīgu militāro budžetu Krievija militārā spēka reitingā Global Firepower tradicionāli ieņem otro vietu aiz ASV, Ķīna ir trešajā vietā, Indija – ceturtajā, bet Lielbritānija pirmajā piecniekā nav ierindojusies (8. vieta).Krievijas paradokss – lielāki panākumi ar mazākiem izdevumiem – skaidrojams ar pareizu militārās attīstības stratēģiju, efektīvu valsts un nacionālā aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) pārvaldi un tehnoloģiski attīstīta bruņojuma izstrādi. Interesanti, ka Global Firepower Krievijas militāro budžetu ierindo tikai 11. vietā – tas skaidrojams ar dažādām aprēķinu metodikām. Jāpatur prātā, ka valsts militārie izdevumi ietver visus valdības izdevumus bruņoto spēku vajadzībām, ieskaitot atalgojumu, bruņojuma un militārās tehnikas iepirkumus, militāro celtniecību, zinātniski pētnieciskos un izmēģinājumu-konstruktoru darbus, pārvaldi un aizmugures nodrošinājumu. Bruņojuma izdevumi sastāda mazāko daļu no militāro izdevumu kopējā apjoma.Protams, nebūt ne visi militārie izdevumi ir "caurskatāmi", SIPRI reitinga objektivitāte ir relatīva, bet summas ar 6-9 nullēm nav tieši saistītas ar armijas cīņas gatavību. Piemēram, NATO valstu militārie izdevumi 2020. gadā pārsniedza triljonu dolāru – 25 reizes vairāk nekā Krievijai. Pie tam Rietumu koalīcija ar kaunu pamet Afganistānu, - 20 gadus ilgās kaujas operācijas nav nesušas uzvaru pār talibiem.Pēcpadomju telpaCitu NVS valstu militārie izdevumi izskatās visai pieticīgi, reitingos tās būtiski atpaliek no līderiem.Krievijas militārās celtniecības stratēģija – labākais rezultāts par mazākajiem līdzekļiem – sekmīgi projicējas pēcpadomju teritorijā. Maskava palīdz sabiedrotajiem ar bruņojumu par valsts iekšējām cenām, dažus paraugus piegādā bez atlīdzības.Atgādināšu, ka iepriekš publicētajā SIPRI pārskatā par ieroču eksportu 2016.-2020. gg. Krievijai piešķirta otrā vieta pasaulē pēc ASV. Tā ir savdabīga militāro izdevumu transformācija ienākumos un NVS (KDLO) kolektīvajā drošības sistēmā.Piemēram, kopš 2015. gada Kazahstāna pirmā NVS valstu vidū ar privileģētiem noteikumiem iepirka Krievijā 12 iznīcinātājus-bumbvedējus Su-30SM, kara transporta un trieciena helikopterus Mi-17Š un Mi-35, modernizēto Il-76MD-90A. Iepriekš republika saņēma frontes bumbvedējus Su-24, iznīcinātājus MiG-31 un MiG-29, zenītraķešu kompleksus (ZRK) S-300 – bez atlīdzības.Baltkrievija saņem no Krievijas plaša spektra bruņojumu. Iepriekš valsts Aizsardzības ministrija informeja, ka tiek gatavots līgums par zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 iepirkumu. GKS UN PGA vajadzībām iepirkti četri ZRK S-300PS divizioni. Iepriekš Baltkrievija saņēma astoņus komplektus S-300PMU-1, četrus ZRK "Tor-M2" (baterija) un tiem paredzētu raķešu partiju (saskaņā ar 2017. gadā noslēgto līgumu). Liela daļa piegāžu paredz atvieglotus noteikumus vai notika bez atlīdzības.Armēnijai bez maksas nodeva divus ZRK S-300 divizionos (NVS PGA apvienotās sistēmas formēšanas ietvaors), tā pirmā importēja četrus raķešu kompleksus "Iskander E" (un 25 raķetes), iegādājās 12 iznīcinātājus Su-30SM, izcilos ZRK "Buk-M1-2", "Tor-M2KM", "Osa-AK", smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1A "Solncepiok". Maskava piegādā bruņojumu Erevānai par valsts iekšējām cenām, palīdz ar valsts kredītiem par kopsummu 300 miljoniem dolāru. Protams, jebkāds bruņojums ir tikai instruments, kam vajadzīgas prasmīgas rokas. Zināšanas un pieredze ir iegūstamas un lielus izdevumus neprasa.No otras puses, pēc ilgiem gadiem NATO Baltijas valstu militārie budžeti neļauj tām iegādāties nevienu kara lidmašīnu, tanku vai kuģi (vecie mīnu tralētāji un jaunie kuteri neskaitās). Polija faktiski ir zaudējusi pēdējo zemūdeni "Orzel" (padomju laika), flote turpina degradēt. Rumānija jau gandrīz "novalkājusi" vecos padomju "Migus". Tā ir savdabīga NATO "stratēģijas" – milzu naudas izmešana vējā – projekcija. Bez redzama armijas cīņasspējas pieauguma, bez hiperskaņas raķetēm, bez militārajām uzvarām Afganistānā, Irākā, Sīrijā un citos "karstajos punktos".Lai nu būtu, kā būdams, šodien un tuvākajā perspektīvā daudzas pasaules valstis ir spiestas cīnīties ar iekšpolitisko nestabilitāti – uz pilsoņu kara robežas, vai cīnīties ar starptautisko terorismu – kara operāciju formātā. Tas viss nozīmē aizsardzības izdevumu tālāku pieaugumu.
https://sputniknewslv.com/20210407/Krievijas-AM-komenteja-NATO-lemumu-palielinat-militaros-izdevumus-15458102.html
https://sputniknewslv.com/20210425/Mediji-Polijas-vieniga-zemudene-nav-cinasspejiga-15561720.html
https://sputniknewslv.com/20210415/Neatkarigas-Latvijas-Juras-spekiem30-Rezultati-perspektivas-15509663.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
nato, krievija, aizsardzība, izdevumi
nato, krievija, aizsardzība, izdevumi
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
SIPRI pārskatā Krievija ierindojusies ceturtajā vietā pasaulē aizsardzības budžeta apjoma ziņā un pārliecinoši ieņem otro vietu pasaulē militārā spēka reitingā Global Firepower.
Šis paradokss liecina par valsts pārvaldes augsto kvalitāti, militārās attīstības pareizu stratēģiju un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa efektivitāti, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Stokholmas Miera problēmu pētījumu starptautiskā institūta (SIPRI) dati rāda, ka 2020. gadā Krievijas Federācija militārām vajadzībām atvēlējusi 61,7 miljardus dolāru un ieņēmusi ceturto vietu pasaulē. Saglabājoties militāro izdevumu pieauguma tendencei pasaulē, Krievija pērn iztērēja par 6,6% mazāk salīdzinājumā ar apstiprināto aizsardzības budžetu. Iepriekš, 2019. gadā Krievijas militārie izdevumi sastādīja 65,1 miljardu dolāru – redzama izdevumu samazināšanās pērn par 3,4 miljardiem. Maskavas mērķis nav neapturama militarizācija, aizsardzības spējām jābūt saprātīgām un pietiekamām.
Starp valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem ierindojušās ASV, Ķīna, Indija, Krievija un Lielbritānija – uz tām pienākas 62% vispasaules izdevumu, 1,98 triljoni dolāru.
Ar relatīvi pieticīgu militāro budžetu Krievija militārā spēka reitingā Global Firepower tradicionāli ieņem otro vietu aiz ASV, Ķīna ir trešajā vietā, Indija – ceturtajā, bet Lielbritānija pirmajā piecniekā nav ierindojusies (8. vieta).
Krievijas paradokss – lielāki panākumi ar mazākiem izdevumiem – skaidrojams ar pareizu militārās attīstības stratēģiju, efektīvu valsts un nacionālā aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) pārvaldi un tehnoloģiski attīstīta bruņojuma izstrādi. Interesanti, ka Global Firepower Krievijas militāro budžetu ierindo tikai 11. vietā – tas skaidrojams ar dažādām aprēķinu metodikām. Jāpatur prātā, ka valsts militārie izdevumi ietver visus valdības izdevumus bruņoto spēku vajadzībām, ieskaitot atalgojumu, bruņojuma un militārās tehnikas iepirkumus, militāro celtniecību, zinātniski pētnieciskos un izmēģinājumu-konstruktoru darbus, pārvaldi un aizmugures nodrošinājumu. Bruņojuma izdevumi sastāda mazāko daļu no militāro izdevumu kopējā apjoma.
Protams, nebūt ne visi militārie izdevumi ir "caurskatāmi", SIPRI reitinga objektivitāte ir relatīva, bet summas ar 6-9 nullēm nav tieši saistītas ar armijas cīņas gatavību. Piemēram, NATO valstu militārie izdevumi 2020. gadā pārsniedza triljonu dolāru – 25 reizes vairāk nekā Krievijai. Pie tam Rietumu koalīcija ar kaunu pamet Afganistānu, - 20 gadus ilgās kaujas operācijas nav nesušas uzvaru pār talibiem.
Citu NVS valstu militārie izdevumi izskatās visai pieticīgi, reitingos tās būtiski atpaliek no līderiem.
Krievijas militārās celtniecības stratēģija – labākais rezultāts par mazākajiem līdzekļiem – sekmīgi projicējas pēcpadomju teritorijā. Maskava palīdz sabiedrotajiem ar bruņojumu par valsts iekšējām cenām, dažus paraugus piegādā bez atlīdzības.
Atgādināšu, ka iepriekš publicētajā SIPRI pārskatā par ieroču eksportu 2016.-2020. gg. Krievijai piešķirta otrā vieta pasaulē pēc ASV. Tā ir savdabīga militāro izdevumu transformācija ienākumos un NVS (KDLO) kolektīvajā drošības sistēmā.
Piemēram, kopš 2015. gada Kazahstāna pirmā NVS valstu vidū ar privileģētiem noteikumiem iepirka Krievijā 12 iznīcinātājus-bumbvedējus Su-30SM, kara transporta un trieciena helikopterus Mi-17Š un Mi-35, modernizēto Il-76MD-90A. Iepriekš republika saņēma frontes bumbvedējus Su-24, iznīcinātājus MiG-31 un MiG-29, zenītraķešu kompleksus (ZRK) S-300 – bez atlīdzības.
Baltkrievija saņem no Krievijas plaša spektra bruņojumu. Iepriekš valsts Aizsardzības ministrija informeja, ka tiek gatavots līgums par zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 iepirkumu. GKS UN PGA vajadzībām iepirkti četri ZRK S-300PS divizioni. Iepriekš Baltkrievija saņēma astoņus komplektus S-300PMU-1, četrus ZRK "Tor-M2" (baterija) un tiem paredzētu raķešu partiju (saskaņā ar 2017. gadā noslēgto līgumu). Liela daļa piegāžu paredz atvieglotus noteikumus vai notika bez atlīdzības.
Armēnijai bez maksas nodeva divus ZRK S-300 divizionos (NVS PGA apvienotās sistēmas formēšanas ietvaors), tā pirmā importēja četrus raķešu kompleksus "Iskander E" (un 25 raķetes), iegādājās 12 iznīcinātājus Su-30SM, izcilos ZRK "Buk-M1-2", "Tor-M2KM", "Osa-AK", smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1A "Solncepiok". Maskava piegādā bruņojumu Erevānai par valsts iekšējām cenām, palīdz ar valsts kredītiem par kopsummu 300 miljoniem dolāru. Protams, jebkāds bruņojums ir tikai instruments, kam vajadzīgas prasmīgas rokas. Zināšanas un pieredze ir iegūstamas un lielus izdevumus neprasa.
No otras puses, pēc ilgiem gadiem NATO Baltijas valstu militārie budžeti neļauj tām iegādāties nevienu kara lidmašīnu, tanku vai kuģi (vecie mīnu tralētāji un jaunie kuteri neskaitās). Polija faktiski ir zaudējusi pēdējo zemūdeni "Orzel" (padomju laika), flote turpina degradēt. Rumānija jau gandrīz "novalkājusi" vecos padomju "Migus". Tā ir savdabīga NATO "stratēģijas" – milzu naudas izmešana vējā – projekcija. Bez redzama armijas cīņasspējas pieauguma, bez hiperskaņas raķetēm, bez militārajām uzvarām Afganistānā, Irākā, Sīrijā un citos "karstajos punktos".
Lai nu būtu, kā būdams, šodien un tuvākajā perspektīvā daudzas pasaules valstis ir spiestas cīnīties ar iekšpolitisko nestabilitāti – uz pilsoņu kara robežas, vai cīnīties ar starptautisko terorismu – kara operāciju formātā. Tas viss nozīmē aizsardzības izdevumu tālāku pieaugumu.
