Politika

Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa

© Sputnik / Михаил Климентьев / Pāriet pie fotobankasПрезидент Франции Эммануэль Макрон, президент РФ Владимир Путин, канцлер Германии Ангела Меркель (слева направо), архивное фото
Президент Франции Эммануэль Макрон, президент РФ Владимир Путин, канцлер Германии Ангела Меркель (слева направо), архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 02.04.2021
Putins nav sazinājies ar Merkeli un Makronu gandrīz trīs mēnešus. Kopš viņu telefona sarunām janvāra sākumā situācija saasinājusies ne vien Donbasā, bet arī Rietumu un Krievijas attiecībās.
Vladimira Putina sarunas ar Angelu Merkeli un Emanuelu Makronu vienlaikus bija neparedzamas un gaidītas. Otrdien notikušās videokonferences termiņi iepriekš netika precizēti, taču Ukrainas prezidents Zeļenskis jau apmēram trīs nedēļas runāja par nodomu sarīkot tikšanos Normandijas formātā. Beigu beigās Zeļenskis uz sarunām netika aicināts - Kremlis lika saprast, ka negrasās runāt ar politiķi, kurš pārkāpj pamieru un kurina karu Donbasā. Tomēr formāli Ukraina palika malā, jo trim līderiem bija daudz kas apspriežams, tostarp arī tēmas, ko var pārrunāt vienīgi trijatā. Ko apsprieda valstu līderi, stāsta Pjotrs Akopovs RIA Novosti portālā.
Putins nav sazinājies ar Merkeli un Makronu gandrīz trīs mēnešus. Kopš viņu telefona sarunām janvāra sākumā situācija saasinājusies ne vien Donbasā, bet arī Rietumu un Krievijas attiecībās. Kad šķita, ka sliktāk jau būt nevar, Baidena stāšanās amatā un Eiropas reakcija uz tiesas spriedumu Navaļnijam parādīja, ka var gan. Maskavā sāka atklāti runāt par to, ka attiecības ar Eiropas Savienību ir iesaldētas un tas nav noticis KF vainas vai iniciatīvas pēc. Jāsaka gan, ne Eiropa kopumā, ne atsevišķu valstu līderi nevar atļauties apturēt attiecības ar Maskavu – tieši otrādi, viņiem, ņemot vērā pašu intereses, tai skaitā arī iekšpolitiskās, ir nepieciešama aktīva politika Austrumu virzienā (nemaz nerunājot par sadarbību ar Krieviju dažādu reģionālo krīžu jautājumos). Kā to īstenot bez sarunām?
Последствия обстрелов в Донецкой области - Sputnik Latvija, 1920, 01.04.2021
Viedoklis
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Tagad triju valstu līderi pārrunājuši dažādas tēmas. No Ukrainas līdz Lībijai, no Krievijas vakcīnām līdz Irānai. Neaizmirsa arī Navaļniju un Lukašenko. Nekādas revolūcijas nebija un arī nevarēja būt nevienā no punktiem – pat paziņojums par darbu pie "Sputnik V" reģistrācijas un ražošanas Eiropā bija sagaidāms. Šajā aspektā Eiropai ir konkrēta interese un iespēja kaut ko paveikt, bet par citām tēmām nav vai nu iespēju (Irāna) vai vēlēšanās (Ukraina).
Jau agrāk Makrons un Merkele ir izteikušies, ka Krievijai "vajadzētu uzņemties karadarbības pārtraukšanu Ukrainā un izstrādāt plānu izejai no krīzes atbilstoši Minskas protokoliem" un piedāvāja Putinam tikšanos "Normandijas formātā" ar Zeļenska piedalīšanos. Pagaidām perspektīvu tādām pārrunām nav, turklāt Putins izteica "nopietnas bažas sakarā ar Ukrainas provocēto bruņotas konfrontācijas eskalāciju uz saskarsmes līnijas". Berlīne un Parīze nav gatavas piespiest Ukrainu sākt atklātu dialogu ar Donbasu un konstitucionālās reformas, bet bez tā nevar panākt nekādu progresu. Lai nu kā, tagad Kijevai būs sarežģītāk spekulēt par tēmu "jauns karš Donbasā" – Makronam un Merkelei būtu jāskaidro Zeļenskim, ka ar tādām metodēm Putinu nevar piespiest uz sarunām.
Nesanāca pārrunāt arī Baltkrievijas tēmu – uz mēģinājumu apspriest "vispārēja inkluzīva dialoga un brīvu vēlēšanu" jautājumus Putins atzīmēja, ka nav pieļaujama ārējā iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās.
Пресс-секретарь президента РФ Дмитрий Песков - Sputnik Latvija, 1920, 30.03.2021
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV
Neveicās saruna arī par "Navaļnija kunga stāvokli" – Merkele un Makrons pievērsa "prezidenta Putina uzmanību nepieciešamībai ievērot viņa tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un rūpēties par viņa veselību." Aizkustinošas rūpes par personu, ko Krievijā uzskata par cilvēku, kurš darbojas ārējo interešu labad. Situācija ar Navaļniju jau stipri ietekmējusi Krievijas un Eiropas attiecības, bet vai eiropieši ir gatavi turpināt izmantot šo tēmu papildu spriedzes uzturēšanai? Vai viņi saprot, ka šajā jautājumā nekādas piekāpšanās nebūs, ka Navaļnija tēma kā instruments spiedienam pret Putinu ir ne vien bezjēdzīga, bet arī kontrproduktīva? Skaidrs taču, ka Krievija nepieļaus nekādu iejaukšanos savās iekšējās lietās, tai skaitā arī caur Navaļnija kampaņu.
Galvenais punkts sarunās bija Putina paziņojums, ka Krievija ir gatava "atjaunot normālu depolitizētu sadarbību ar ES, ja tai tiks izrādīta interese". Jā, depolitizētu, proti, bez piespiešanas un primitīvām manipulācijām: "kā jums klājas ar Navaļniju?" Mēs taču nelienam jūsu iekšējās lietās - kāpēc jūs atļaujaties iejaukties mūsējās? Viss ir vienkārši – būs vēlme, būs arī dialogs.
Taču problēma ir tāda, ka tagadējā Eiropas situācijā nav ar ko runāt. Kur nu vēl ar Merkeli un Makronu. Viņi nav spējīgi risināt (pat mēģināt) stratēģiskus jautājumus, jo viņiem rūp iekšējās lietas. Rudenī Merkele nodos kanclera amatu, bet situācija Vācijas politikā kļūst arvien sarežģītāka, un tagad kancleri visvairāk interesē, kā nodot varu savam partijas biedram vai vismaz sabiedrotajam no Bavārijas kristīgo sociālistu partijas. Bet Makronam jāgatavojas prezidenta vēlēšanām, pārvēlēšana kurās viņam nemaz nav garantēta. Un cīnīties viņam nāksies ar Marinu Lepēnu.
Московский Кремль и небоскребы делового центра Москва-сити, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 30.03.2021
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Tas viss – ES ģeopolitiskā vājuma fonā. Jā, Vācijas viedoklis par "Ziemeļu straumi 2" nav atkarīgs no kanclera uzvārda — gāzesvada aizsardzība atbilst vācu ģeopolitiskajām interesēm. Bet vai tām atbilst atbalsts anglosakšu spēlēm ar Ukrainu, solījumi to eirointegrēt un atlantizēt? Nebūt ne, taču nedz Berlīne, nedz Parīze nav spējīgas tam pretoties. Savukārt, ja Ukrainas jautājums netiks risināts, Eiropas attiecības ar Krieviju vienmēr varēs ietekmēt atlantisti, proti, labākajā gadījumā Maskava vienmēr uzskatīs Eiropas līderus par nepatstāvīgiem politiķiem, cilvēkiem ar ierobežotām ģeopolitiskām iespējām un vājinātu suverenitāti.
Te nelīdzēs nekāds Krievijas "Sputnik V", jo Krievijai ir imunitāte pret ārējo iejaukšanos (un par tās atgūšanu valsts samaksājusi ļoti lielu cenu), bet eiropiešiem tā ir kritiski vājinājusies. Taču nekad nav par vēlu sakopot spēkus un ķerties klāt savai veselībai – galvenais, jābeidz izlikties, ka nezini savu diagnozi.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала