RĪGA, 31. marts — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Gamaleja vārdā nosauktā institūta direktors, Krievijas zinātņu akadēmijas akadēmiķis Aleksandrs Gincburgs nāca klajā ar uzmanības cienīgu paziņojumu. "Koronavīruss vēl nav īstenojis savu patogēno potenciālu. Nākamais posms, - uzskata akadēmiķis, - lauksaimniecības un mājdzīvnieku inficēšanās. Kad mēs gada laikā aizsargāsim cilvēci ar labu vakcīnu palīdzību, tobrīd būs inficēti mājdzīvnieki."
Diezin vai izcilais speciālists nāktu klajā ar vieglprātīgām prognozēm, ja tās nebūtu zinātniski pamatotas.
Mūsu mazie brāļi
Patlaban pasaules zinātnieku aprindās nav vienprātības par Covid-19 ietekmi uz mājdzīvniekiem un to spēju pārnēsāt infekciju. Pagaidām, ņemot vērā esošos faktus, valda uzskats, ka cilvēks var inficēt savu mīluli, bet mājdzīvnieks nevar inficēt saimnieku.
Tomēr reiz arī no sikspārņa tādu "dāvanu" neviens negaidīja. Virkne zinātnieku uzskata, ka inficēšanās ķēdīte "cilvēks-dzīvnieks-dzīvnieks-cilvēks" Covid-19 gadījumā ir iespējama. Viennozīmīgas atbildes nav.
Toties skaidrs ir viens: XXI gadsimtā, burtiski mūsu acu priekšā notika radikālas pārmaiņas cilvēka attiecībās ar pilsētas mājdzīvniekiem. Protams, vienmēr bijuši cilvēki, kas mīl kaķus un suņus, kas rūpējas par dzīvniekiem. Taču pēdējo gadu desmitu laikā šādu cilvēku skaits ir būtiski pieaudzis. Kā reiz skolā mūs mācīja, kvantitatīvas pārmaiņas pāraugušas kvalitatīvās. Rūpes par mūsu mazajiem brāļiem kļuvušas par konkrēta cilvēka un visas sabiedrības morālu pienākumu.
Vēl tikai pirms dažiem gadsimtiem, kad pāri Eiropai vēlās epidēmijas, pilsētas varasiestādes bez mazākās nožēlas un kauna deva pavēles likvidēt visus suņus un kaķus kā iespējamos slimības pārnēsātājus (atcerieties, piemēram, Daniela Defo "Mēra gada žurnālu"). Šodien nekas tāds nav iedomājams: mājdzīvniekus mēs jau uzskatām par ģimenes locekļiem.
Variants Latvijai
Kāds ir mājdzīvnieku skaits Latvijā? Precīzas informācijas nav, taču, salīdzinot dažādu avotu datus, var droši apgalvot, ka vismaz pusmiljons. Ļoti daudz. Daudzi daļu dzīves pavada mājās, daļu - uz ielas, saskaras ar citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. Iespējams, ir jēga jau savlaicīgi, pirms vēl nav nācis kā zibens no skaidrām debesīm, padomāt par mājdzīvnieku vakcināciju pret koronavīrusu?
Tā nav nekāda fantāzija. Aprīļa sākumā Krievijā plānots prezentēt vakcīnu mājdzīvniekiem Covid-19 profilaksei. Krievijas lauksaimniecības produkcijas kontroles struktūra ziņoja, ka jau iespējams priekšlaicīgi pasūtīt jauno preparātu.
Ir arī specializēti projekti. Piemēram, divas nelielas biotehnoloģiju kompānijas, itāļi un amerikāņi kopā izstrādā vakcīnu pret Covid-19 kaķiem. Izstrādātāji stāsta, ka vēlas novērst mutējuša vīrusa paveida attīstību kaķiem, kas varētu inficēt cilvēkus.
Šī nozare varētu pavērt jaunas iespējas arī Latvijai. kā zināms, vairākas farmaceitiskās kompānijas Latvijā paudušas vēlmi organizēt koronavīrusa vakcīnas ražotnes (protams, ar lieliem kredītiem). Tikai pasaulē jau ir pietiekams skaits kompāniju, ka vēlas ražot "cilvēku" vakcīnu.
Toties dzīvniekiem paredzētas vakcīnas ražošana būtu tālredzīgs un negaidīts solis. Noieta tirgus ir liels. Turklāt veterinārija Latvijā ir pietiekami attīstīta, un nepieciešamības gadījumā būs iespējams organizēt vakcinācijas "konveijeru".
