Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

© Photo Valsts KancelejaПремьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш
Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija, 1920, 07.03.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Александр Кузьмин - Sputnik Latvija, 1920, 05.03.2021
Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

Ziņu lente
0