RĪGA, 1. marts – Sputnik. Ja Krievija oficiāli nopirktu no Igaunijas krievu zemes, ko KPFSR reiz atdeva igauņiem saskaņā ar 1920. gada Tartu līgumu un paņēma atpakaļ 1945. gadā, tas varētu novest pie "mūžīga miera" starp divām kaimiņvalstīm, uzskata Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, stāsta Sputnik Meedia.
Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas tēma, ko nesen dienas gaismā atkal izcēla Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa, radījusi asus strīdus mazās valsts sabiedriskajās un politiskajās aprindās. Ar pušu "apmierināšanas" plānu nācis klajā Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, pazīstams ar savu publicistisko darbību nacionālkonservatīvā garā.
Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar militāru spēku
Pēc arhitekta domām, ko publicējis Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) neoficiālais rupors – "Uued Uudised", Igaunijas valdība varētu ierosināt Kremlim "nopirkt" labā krasta Pienarvu ar Ivangorodu un Pleskavas apgabala Pečoru rajonu, - teritorijas, kas de facto un de iure ietilpst Krievijas sastāvā.
"Igauņi bijuši spiesti iztērēt daudz naudas Aizsardzības spēku izveidei un militārās gatavības nodrošināšanai, lai neļautu Krievijai iekarot Igauniju," apgalvoja Kivilo. Taču, viņš atgādināja, lielāko daļu Igaunijas neatkarības aizsardzības uzdevumu valsts nodevusi NATO, jo Igaunijai nav iespējams uzvarēt karā ar Krieviju.
"Cik igauņi izdzīvos, atjaunos sagrauto valsti un nodrošinās igauņu nācijas un kultūras izdzīvošanu, - protams, tas ir jautājums, atbilde uz kuru kļūs skaidra, kad apklusīs ieroči," konstatēja arhitekts. Taču, pēc viņa domām, karā ar NATO arī Krievija cietīs milzīgus cilvēku upurus un plašu kaitējumu dzīves videi.
"Mēs nezinām, kas uzvarēs šajā karā, Krievija vai NATO, taču ir skaidrs, ka Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar spēku," secināja arhitekts.
Daudz vienkāršāk ir nopirkt
"Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš saņēmis no savas tautas mandātu palikt pie varas līdz 2036. gadam, ir daudz darījis, lai izplatītu pareizticību un celtu nacionālo pašapziņu. Viņš ierosināja ASV līderim Džo Baidenam spert kopīgus soļus un ļāva savam ārlietu ministram paziņot, ka Krievija ar Eiropas Savienības valstīm kontaktēsies tieši," raksta igauņu publicists.
Tas viss, pēc Kivilo domām, ļauj secināt, ka Putins plāno pārvērst Krieviju par "pietiekami demokrātisku" Krievijas impēriju, bet pēc tam pamudināt Igaunijas valdību legalizēt krievu valodu ar otrās valsts valodas statusu.
"Pēc pāris gadu desmitiem parādīsies iespēja padarīt Igauniju par Krievijas impērijas daļu, jo gadījumā, ja Igaunijā būs divas oficiālās valodas, krievu valoda, domājams, kļūs par "dienišķās maizes valodu", bet igauņu valoda nespēs kļūt par dominējošo saziņas valodu," viņš izklāstīja savu netālās nākotnes vīziju.
Pirkums padarīs Putinu par "galveno miernesi uz Zemes"
Ņemot vērā šo prognozi, Kivilo uzskata, ka Igaunijas piedāvājums Putinam varētu būt "ļoti piemērots". Piedevām, viņaprāt, summā, ko Maskava samaksātu Tallinai par Krievijas zemēm, varētu ietilpt arī bēdīgi slavenā "kompensācija par padomju laikā Igaunijai nodarītajiem zaudējumiem".
"Tā rīkojoties, abas valstis varētu uz visiem laikiem saglabāt labas kaimiņu attiecības, bet Igaunija pie tam pat nepārkāptu savu konstitūciju. Taču Putins var kļūt par pašu galveno miernesi uz Zemes," uzskata Kivilo.
Tomēr arhitekts pagaidām nav izteicis minējumus par to, cik varētu maksāt zemes, kas Igaunijai nepieder.
Kāpēc vajadzētu pirkt divas reizes
Iepriekš Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa paziņoja, ka Igaunija, sperot "pirmo soli", varētu nodemonstrēt Krievijai savu gatavību ratificēt parakstīto robežlīgumu. Pēc viņas domām, stipras robežas un drošība ir to vērtas.
Lai arī kopš Tartu līguma parakstīšanas pagājis jau vairāk nekā gadsimts, dažs labs Tallinā pat oficiālā līmenī vēl joprojām uzskata, ka tas ir spēkā, un pretendē uz Krievijas zemēm, ko reiz Igaunijai nodeva boļševiki. Maskava neizprot tamlīdzīgu Igaunijas valdības viedokli – KF Tartu miera līgumu pamatoti uzskata tikai par vēsturisku dokumentu, bet teritoriālās pretenzijas – par absurdu.
Uz visām Igaunijas pretenzijām Kremlis reaģē stingri un uzsver, ka Krievijas acīs Tartu līguma, tāpat ka teritoriālo strīdu jautājums KF un Igaunijas attiecībās ir slēgts uz visiem laikiem. Jautājums par "padomju laikā nodarīto zaudējumu kompensēšanu", ko Igaunija laiku pa laikam pacilā, Krievijā rada vienīgi smieklus.
Savukārt par ideju piedāvāt Kremlim iespēju nopirkt no Igaunijas zemes, kas pieder Krievijai, var atsaukt atmiņā arī to, ka atbilstoši 1721. gadā noslēgtā Nīštates līguma noteikumiem Krievija jau nopirkusi no Zviedrijas visu Estlandi kopā ar Livoniju piedevām par 2 miljoniem jefimku, tas ir, par 56 tonnām sudraba. 2019. gadā Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis jau ierosināja Igaunijai atgriezties pie Nīštates līguma Tartu mierlīguma vietā.
*Par jefimku krievi sauca joahimstāleri – 28 gramus smagu monētu, ko kala Joahimstāles pilsētā (tagadējā Jahimova) Čehijā ar svētā Joakima attēlu no augstas raudzes sudraba. Tas bija toreizējās Eiropas valūtas etalons.
