23. februāris ir svētki, Tēvijas aizstāvja diena. Tā ir svarīga un svinīga diena – Krievijā godina Tēvzemes aizstāvjus, cilvēkus, kuri ir gatavi kuru katru brīdi celties tās aizstāvībai.
Šajā dienā apsveikumus saņem visi, kas aizstāvējuši Tēviju no ienaidniekiem, kara veterānus, visus, kas dienējuši armijā vai turpina dienestu. Apsveic zēnus – nākamos Tēvijas aizstāvjus. Viņi pārņems godpilno misiju – aizstāvēt Dzimteni. 23. februārī tradicionāli tiek apsveikti visi vīrieši – kolēģi, tēvi, vectēvi un jaunā paaudze.
23. februāris Krievijā ir īpaša diena, jo tur zina: Dzimtene ir svēta, tā ir zeme, kur esam dzimuši, auguši, kur dzīvo mūsu bērni un vecāki. Kur cilvēki mācās un strādā, kur audzē maizi...
Mūsdienās 23. februāris ir Tēvijas aizstāvja diena, taču agrāk tās nosaukums bija citāds.
Svētku vēsture meklējama 1918. gada 28. janvārī (15. janvāris pēc vecā stila). Eiropā plosījās Pirmais pasaules karš, un Tautas komisāru padome (Padomju Krievijas faktiskā valdība) ar priekšsēdētāju Vladimiru Ļeņinu priekšgalā pieņēma Dekrētu par Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas organizāciju.
1919. gada janvāra pirmajās dienās padomju valdība atcerējās, ka tuvojas Tautas komisāru padomes dekrēta par SA organizāciju gadadiena. 10. janvārī KA Augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs Nikolajs Podvoiskis iesniedza Viskrievijas Centrālajā izpildkomitejā ierosinājumu nosvinēt Sarkanās armijas nodibināšanas gadadienu, pielāgojot svētkus 28. janvārim tuvākajai svētdienai. Tomēr ierosinājums bija iesniegts par vēlu, tāpēc lēmumu pieņemt nepaspēja.
Iniciatīvu organizēt Sarkanās armijas pirmo gadadienu uzņēmās Maskavas padome. 1919. gada 24. janvārī padomes prezidijs nolēma pieskaņot svētkus Sarkanās dāvanas dienai, ko organizēja VCIK komiteja, lai sniegtu palīdzību sarkanarmiešiem. Sarkanās dāvanas diena bija ieplānota 16. februārī, tomēr komisija nepietika laika to organizēt. Tāpēc Sarkanās dāvanas dienu un Sarkanās armijas dienu nolēma nosvinēt nākamajā svētdienā, proti, 23. februārī.
1923. gadā VCIK prezidija lēmumā, kas pieņemts 18. janvārī, bija teikts, ka 1923. gada 23. februārī Sarkanā armija svinēs savu 5. gadadienu, jo šajā dienā pirms pieciem gadiem esot publicēts TKP dekrēts, kas lika pamatus Sarkanajai armijai, proletariāta diktatūras balstam. Taču šis paziņojums neatbilda patiesībai – dekrēts bija publicēts centrālajās avīzēs gandrīz nekavējoties, bez kavēšanās.
1938. gadā izdevumā "Vissavienības (boļševiku) komunistiskās partijas īsais kurss" bija izklāstīta principiāli jauna svētku izcelsmes versija, kam nav saiknes ar TKP dekrētu. Grāmatā apgalvots, ka 1918. gadā pie Narvas un Pleskavas "tika demonstrēts apņēmīgs pretspars vācu okupantiem. Viņu kustība uz Petrogradu tika apturēta. Diena, kad vācu imperiālisma spēkiem tika dots pretspars – 23. februāris – kļuva par jaunās Sarkanās armijas dzimšanas dienu".
Vēlāk, 1942. gada 23. februārī PSRS Aizsardzības tautas komisāra pavēlē bija teikts: "Jaunās Sarkanās armijas vienības, kas pirmo reizi iesaistījās kaujās, sakāva vācu uzbrucējus pie Pleskavas un Narvas 1918. gada 23. februārī. Tieši tāpēc 23. februāris tika izsludināts par Sarkanās armijas dzimšanas dienu."
1995. gada 13. martā saskaņā ar likumu "Par Krievijas karavīru slavas dienām". 23. februāris ir "Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizariskajiem spēkiem (1918. gads) – Tēvijas aizstāvju diena". 2001. gada decembrī tika pieņemts lēmums iekļaut to svētku dienu sarakstā.
Saskaņā ar tradīcijām, tā kļuvusi par visas tautas svētkiem, kas veltīti visu paaudžu Tēvzemes aizstāvjiem. Gadsimtu gaitā Krievijas iedzīvotāji daudzos karos pašaizliedzīgi aizstāvējuši suverenitāti un neatkarību, dažkārt pat tiesības uz Krievijas valsts pastāvēšanu.
Dzimtenes aizstāvju varonību spilgti ilustrē 1812. gada Tēvijas karš, varoņdarbi 1941.-1945. gada Lielā Tēvijas kara gados, drosme un vīrišķība Afganistānā, pašaizliedzība Ziemeļkaukāzā un miernešu operācijās. Šodien, turpinot savu priekšteču tradīcijas Krievijas armijas karavīri pilda savu pienākumu cīņā ar starptautisko terorismu.
Tēvijas aizstāvju dienā godina ne tikai tos, kuri dienējuši vai turpina dienestu valsts Bruņotajos spēkos, tie ir neformāli visu vīriešu svētki. Tos svin gan kolēģi darba kolektīvos, gan ģimenes. Šajā dienā sveic arī sievietes – Lielā Tēvijas kara veterānes un kareives. Maskavā notiek svinīga vainagu nolikšanas ceremonija pie Nezināmā karavīra kapa, Varoņpilsētās pēc svētku pasākumiem vakarpusē iedzīvotāji iziet ielās pavērot krāšņos svētku salūtus.
