RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Vācijas parlamenta Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts iebilda pret "Ziemeļu straumes 2" "apturēšanas mehānisma" "apspriešanu ar Savienotajām Valstīm.
Intervijā RIA Novosti Ernsts informēja, atzinīgi novērtē faktu, ka prezidenta Džo Baidena darbības laikā ASV sākušas demonstrēt "lielāku gatavību sarunāties".
"Taču "Ziemeļu straumes 2" apturēšana nav apspriežama, tāpat kā apturēšanas mehānisms, kas saistīs gāzes piegādes ES ar Ukrainas nodrošināšanu," norādīja deputāts.
Iepriekš Vācijas avīze Handelsblatt informēja, ka no ASV administrācijas saņemti jauni ierosinājumi par projektam noteikto ierobežojumu iespējamu atcelšanu. Cita starpā runa ir par gāzes tranzīta "apturēšanas mehānisma" ieviešanu gadījumā, ja Krievija "pārkāpj" cilvēktiesības. Tāpat ASV vēlas garantēt Ukrainai gāzes tranzīta saglabāšanu cauri tās teritorijai.
Krievijas zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadītājs Vladislavs Belovs radio Sputnik ēterā atzīmēja, ka bundestāga komitejas vadītājs paudis deputātu vairākuma viedokli.
"Pretinieki ir "Savienība 90/Zaļie", viņi bija un ir projekta pretinieki, taču citu, no ASV atšķirīgu iemeslu dēļ. Izņemot "Zaļos", lielas opozīcijas projektam bundestāgā nav...
Vācijas viedoklis ir daudzpusība enerģētiskās drošības jomā, bet šos jautājumus lemj nevis ASV, bet ES un Vācija. Tā ir skaidra pozīcija, un te nav nekā, ko apspriest ar ASV," teica Vladislavs Belovs.
Eksperts atgādināja, ka Berlīne pieturas pie šī viedokļa jau kopš brīža, kad ASV sāka savus mēģinājumus iejaukties Eiropas enerģētiskās drošības jautājumos.
"2017. gada vasarā bija toreizējā ārlietu ministra Gabriēla un Austrija federālā kanclera paziņojums. Tajā bija skaidri teikts: enerģētiskā drošība ir Eiropas Savienības iekšējā lieta, nevajag iejaukties. Viss, punkts ir pielikts," teica KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadītājs.
Toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels un Austrijas federālais kanclers Kristiāns Kerns paziņoja, ka Eiropas energoapgāde ir pažas Eiropas, nevis ASV darīšana. "Kas un kā piegādā mums energoresursus, mēs lemjam saskaņā ar tirgus atvērtības un konkurences noteikumiem," teikts politiķu kopīgajā paziņojumā.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai uz Vāciju.
2019. gada decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projektā iesaistītajām kompānijām. Darbi tika atsākti 2020. gada decembrī: cauruļvadu izbūves kuģis "Fortuna" izbūvēja 2,6 km cauruļu Vācijas ūdeņos. Saskaņā ar projekta operatora Nord Stream 2 AG datiem, nepaveikti ir aptuveni 148 km cauruļvadu: 120 km Dānijas ūdeņos, 28 km – Vācijas ūdeņos.
