RĪGA, 13. februāris — Sputnik. No 11. līdz 25. februārim ieceļot Latvijā var tikai būtiska un neatliekama iemesla dēļ, piemēram, ģimenes vai darba atkalapvienošanai. Kontrole tika pastiprināta ne tikai lidostā, bet arī uz sauszemes robežas: robežsargi cenšas apturēt gandrīz katru automašīnu, kas iebrauc no Lietuvas un Igaunijas, jo īpaši, ka automobiļu plūsma ir salīdzinoši maza.
Kad valdība paziņoja, ka iebraukt Latvijā varēs tikai svarīga iemesla dēļ, varētu domāt, ka pārējos robežsargi neielaidīs Latvijā un liks atgriezties atpakaļ. Taču patiesībā šajā situācijā valsts robežsardzei nav likumisku tiesību neielaist Latvijā ES pilsoņus, pat ja viņu ieceļošanas mērķis nav būtisks, ziņo TV3.
"Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka starp Eiropas iekšējām robežām notiek brīva pārvietošanās, un robežsardzes amatpersonām uz iekšējām robežām, kaut arī persona būs pārkāpusi kādus normatīvos aktus, nav tiesību neielaist viņu Latvijas teritorijā. Jebkurā gadījumā persona tiek ielaista valsts teritorijā," norāda Valsts Robežsardzes pārstāvis, majors Andris Beķeris.
Tomēr, ja ieceļotājs nevar pamatot sava brauciena būtiskumu, aizpildot anketu сovidpass.lv vietnē, tad viņam uzliek naudas sodu.
"Par "covidpass" neaizpildīšanu būs no 10 eiro līdz 2000 eiro. Ja personai nav veikts tests, sods ir no brīdinājuma līdz 700 eiro," skaidro Beķeris.
Aviokompānija airBaltic pirms iekāpšanas pārbauda, vai pasažieri aizpildījuši covidpass, bet nelūdz tos pierādīt brauciena nepieciešamību, to atstāj robežsargu vai policistu ziņā, kuriem ir tiesības apturēt pasažieri pēc ielidošanas Rīgā.
"Vēlamies uzsvērt, ka ilgstoši jau pirms šīs normas ieviešanas absolūtais vairākums "airBaltic" pasažieru ceļoja svarīgu iemeslu dēļ – vai tas būtu darbs, mācības vai citas nepieciešamības," norāda airBaltic pārstāvis Didzis Rudmanis.
Ideja paziņot sabiedrībai, ka Latvijā drīkst ieceļot tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, nāca no Veselības ministrijas. Satiksmes un Ārlietu ministrijās pauduši skepsi, apšaubot šī pasākuma pozitīvo ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, jo pēc būtības nevienam Eiropas Savienības pilsonim nedrīkst liegt pārvietošanos tās robežās.
Savukārt Civilās aviācijas aģentūra par maz efektīvu sauc tiešo avio reisu liegumu no Rīgas uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli.
"Ņemot vērā, ka Eiropa ir pietiekami plaša un kamēr šie lēmumi nav vienveidīgi visā Eiropā, un kā mēs šobrīd redzam – nav, tad arī šobrīd ir iespēja. Tuvākais piemērs ir kaimiņi – Lietuva. Tiešais reiss," saka aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.
Rezultātā no aizlieguma cieš lidosta Rīga un aviopārvadātājs airBaltic.
Situācijas Latvijā efektīvumu apšaubīja arī aviācijas eksperts no Lietuvas Simonas Bartkus.
""airBaltic" 9. februārī ir vairāk izlidojošo reisu no Viļņas nekā Rīgas lidostas. No Rīgas ir tikai divi reisi – Viļņa un Amsterdama. Abi no rīta, tā ka lidosta "Rīga" var savu izlidošanas termināli aizslēgt jau 7.30 no rīta," saka Bartkus.
Pēc Civilās aviācijas aģentūras domām, ir jāmotivē cilvēki lidot ar lidmašīnām, nevis iebraukt personiskajā transportā.
"Operatīvi tiek sniegta visa informācija par kontaktpersonām, par pasažieriem, kas sēdējuši konkrētajā reisā. Gadījumā, ja persona pārvietojas pa sauszemi, pa ceļam pieturot ļoti daudzās citās vietās, šī izsekojamība nav tik ātra un iespējama, jo nav zināms, ar ko tieši esi komunicējis," norāda Vincevs.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra ziņām, aviopasažieri vismazāk ieved Covid-19 no ārzemēm.
