RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Zviedrijas Karalistes vēstnieks, pagaidu pilnvarotais Polijas Republikas lietās un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības vēstnieks aizvakar tika izsaukti Krievijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijā, ziņots Krievijas resora oficiālajā mājaslapā.
"Diplomātiem tika izteikts protests sakarā ar Zviedrijas Karalistes un Polijas Republikas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā, kā arī Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Maskavā diplomātisko darbinieku piedalīšanos neatļautās akcijās 2021. gada 23. janvārī. Tika uzsvērts, ka šādas darbības no viņu puses nav pieņemamas un neatbilst viņu diplomātiskajam statusam," ārlietu resora teikto citēja Igaunijas ziņu portāls Sputnik Meedia.
Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs nosauca Krievijas varas iestāžu darbību par labu mācību citiem.
"Ļoti labi, tas atdzesēs "karstās galvas" un kļūs par labu mācību citiem," teica senators RIA Novosti. "Diplomāti, attiecībā uz kuriem Krievijas Ārlietu ministrija ir pieņēmusi lēmumu, pieļāvuši atklātu iejaukšanos Krievijas iekšlietās. Mūsu diplomātiskie darbinieki nekad nav iejaukušies citu valstu iekšlietās."
Pēc Džabarova vārdiem, ja citas valstis pieņems lēmumu par analoģisku atbildi uz šo izraidīšanu, tas būs "absolūti nelikumīgi".
Ko atbildēja skandāla vaininieki
Polijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atbildes kārtā uz Maskavas rīcību varētu izsūtīt Krievijas diplomātu, ja Krievija "nepārskatīs savu lēmumu". Turklāt tika piebilsts, ka "poļu puses lēmums tiks pieņemts pēc saskaņošanas ar Eiropas Savienības partneriem", vēsta RIA Novosti.
Vācijas ārlietu ministrs Haiko Mass paziņoja, ka Maskavas lēmums izsūtīt trīs Eiropas diplomātus nav pamatots un pasliktinās Krievijas un Eiropas Savienības attiecības. "Vācijas diplomāts izpildīja vienīgi Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām ietvaros paredzētos uzdevumus, lai iegūtu informāciju par notikumu attīstību ar likumīgiem līdzekļiem," viņš sacīja.
Vācijas kanclere Angela Merkele piedraudēja paplašināt personālās sankcijas pret Krieviju. Turklāt valdības vadītāja uzsvēra, ka Eiropai un Krievijai ir jāuztur dialogs "stratēģiskās nepieciešamības" dēļ.
Zviedrijas Ārlietu ministrija arī nosauca Krievijas puses darbības par "pilnīgi nepamatotām" un solīja īstenot atbildes pasākumus.
Alekseja Navaļnija atbalstītāji izplatīja tīmeklī aicinājumus 23. janvārī organizēt nesaskaņotas akcijas. Varasiestādes brīdināja akciju organizētājus un dalībniekus – šādi soļi paredz atbildību. Policija aplēsa, ka nesankcionēto protestu dalībnieku skaits Maskavā sasniedzis apmēram 4 tūkstošus, apmēram tūkstotis tika aizturēti. Pret viņiem ierosinātas krimināllietas par vardarbību pret varas pārstāvjiem, ceļu bloķēšanu, īpašuma bojāšanu un huligānismu. Protestētāju rindās bija diezgan daudz bērnu. Sakarā ar to Krievijas prezidents Vladimirs Putins salīdzināja akciju organizatorus ar teroristiem.
