Zinātniekus satrauc gigantiska cunami risks Aļaskā, ko radīs kalnu iežu noslīdeņi pēc ledāju kušanas.
Zinātnieki apgalvo, ka ledāja atkāpšanās Prinča Viljama šaurumā Aļaskas dienvidu piekrastē ietekmē Barriarma fjorda kalnu nogāzes aptuveni 97 kilometru attālumā no Ankoridžas – lielākās pilsētas štatā.
Noslīdeņa risks pastāv, tomēr nav zināms, kad tieši sāksies nelaime. Ģeologi uzskata, ka tā varētu notikt tuvākajos divos gadu desmitos.
Speciālisti atzīmē, ka ledāju relatīvi ātrā atkāpšanās klimata pārmaiņu laikā var radīt līdzīgu noslīdeņu un cunami risku daudzviet pasaulē.
Zinātnieki apgalvo, ka ledāju kušana Aļaskā var novest pie graujoša cunami. Portedža ledājs
Jaunie pētījumi liecina: ledus kušanas rezultātā kalnu ieži var sabrukt un radīt cunami. Attēlā: kuģa Greenpeace Arctic Sunrise drons nofotografēja peldošo ledu
Problemātiska ir Barriarma fjorda nogāze, no kuras paveras kruīzu kuģu populāra maršruta vieta. Foto: Hārdinga ledus lauks Kenaifjorda nacionālajā parkā
Noslīdeņi netālu no Barrija ledāja pirmo reizi fiksēti pagājušā gadimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi strauji paātrinājās. Foto: Portedža ledājs
Ģeologi brīdināja: liels noslīdenis gaidāms tuvāko 20 gadu laikā. Foto: ledus lauks Kenaifjorda nacionālajā parkā
2015. gadā noslīdenis radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru augstumā Tāna fjorda nogāzēs Aļaskā. Foto: Hārdinga ledus lauks
30 gadus vecas satelītu fotogrāfijas liecina, ka noslīdeņi Aļaskā notikuši pašos siltākajos gados. Foto: Portedža ledājs
Pagājušā gadsimta laikā desmit no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami radušies ledus klātos kalnu rajonos. Foto: ledus Bēringa jūrā
Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielāko daļu dzīvību aiznesa zemūdens noslīdeņu radītas stihiskas nelaimes. Foto: Hārdinga ledus lauks
Eksperti cer ar detektoru palīdzību prognozēt brīdi, kad nogāzes, visticamākais, nobruks bīstamākajās vietās, un brīdināt par noslīdeni. Foto: ledus Utkiagvikas rajonā
