Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Leģendārie frontinieki
Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.
La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.
Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.
Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.
Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.
Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.
Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.
Korejas kara varoņi
Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.
MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.
MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.
Smagais MiG
50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.
Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.
MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.
MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu.
70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.
"Sukhoi" saime
Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.
Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.
Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".
