Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

© SputnikАрмен Гаспарян
Армен Гаспарян - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Политолог Александр Асафов - Sputnik Latvija
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

Ziņu lente
0