Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.
Lidojošais spārns
Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.
Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.
Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).
Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.
"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."
Mūsdienīgas iekārtas
TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.
"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.
"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."
Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.
Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.
"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."
Aukstā kara veterāni
Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.
Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.
Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.
Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.
Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.
