RĪGA, 14. janvāris — Sputnik. Lielbritānijas vēstniecība Kijevā finansēs projektus, kuri paredz Krimas "reintegrāciju" Ukrainas sastāvā, teikts Lielbritānijas valdības mājaslapā, vēsta RIA Novosti.
Programmas "Atklātā nākotne" ietvaros, kas startēja 1. janvārī un turpināsies līdz 2021. gada 15. martam, plānota pussalas un Kijevai nepakļauto teritoriju Ukrainas austrumos "reintegrācijas attīstība", kā arī "cilvēktiesību pārkāpumu" fiksācija no Krievijas puses šajos reģionos un palīdzības sniegšana "upuriem".
Reintegrāciju īstenos caur sabiedriskajām organizācijām ar valsts institūciju atbalstu.
Publikācijā teikts, ka par programmas panākumu rādītājiem kalpos "cilvēktiesību pārkāpumu" dokumentēšana šajās teritorijās un šīs situācijas "efektīvā" atspoguļošana, kā arī pussalas iedzīvotāju "tiesību aizsardzība" ar jauno Kijevas stratēģiju attiecībā uz Krimu.
Misijas mērķu vidū tāpat ir vietējo bezpeļņas - īpaši Krimas tatāru – organizāciju informēšana par cilvēktiesībām, lai "veicinātu to informētību". Tāpat tiek plānots veicināt viņu politisko un tiesiskās aizsardzības aktivitāti.
Projektu finansēšana sastādīs apmērām desmit tūkstoši sterliņu mārciņu. Līdzfinansējums un patstāvīgs finansējums tāpat ir sveicināti. Atsevišķi atzīmēts, ka administratīvās izmaksas nedrīkst pārsniegt astoņus procentus no kopējās kampaņas budžeta summas.
"Mēs nevaram finansēt akadēmiskos kursus vai pētījumus, angļu valodas kursus un iekārtu iepirkšanu," precizēts dokumentā.
Naudas līdzekļi tiek piešķirti tikai Lielbritānijas finansiālām 2020. -2021. gadam.
Ukraina un Rietumvalstis regulāri spekulē uz Krimas tatāru "tiesību pārkāpumiem" Krievijā. Turklāt, pateicoties pussalas atgriešanai valsts sastāvā, Krimas tatāri ieguva tiesības, brīvības un iespējas, kuras viņiem nebija ukraiņu periodā, atzīmēja Valsts domē. Krimas tatāru delegācija pauda gatavību doties uz Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, lai pastāstītu objektīvo patiesību par dzīvi pussalā. Reģionālās nacionālās un kultūras autonomijas vadītājs Eivazs Umerovs pastāstīja, ka kopš 2014. gada mazākumtautību jautājumā starptautiskie laukumi deva priekšroku tikai tiem pilsoņiem, kuri jau daudzus gadus nedzīvo Krimā.
