RĪGA, 10. janvāris — Sputnik, Zinaīda Juškeviča. Veselības ministra rīkojums Nr. 83 no 2020. gada 9. aprīļa "Par pasākumiem rīcībai ar tāda miruša cilvēka ķermeni, kurš ir bijis inficēts ar Covid-19 vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir bijis inficēts ar Covid-19" zaudējis spēku 10. jūnijā, taču arī tagad daudzas apbedīšanas firmas uzliek aizgājējiem aizsargmaskas vai pat iesaka tuviniekiem atvadīties no mirušā slēgtā zārkā. Iedzīvotāji ir šokēti, tomēr ārzemēs dzīvojoši paziņas mierina: daudzās valstīs atvadas atceļ pavisam un tuviniekiem atdod tikai urnu pēc kremācijas.
Bēdīgi slavenais rīkojums bija spēkā tikai divus mēnešus, un tā pieņemšanas procesā Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs apgalvoja, ka no Covid-19 mirušie ir bīstami arī pēc nāves, tāpat kā citu infekcijas slimību gadījumā. Protams, nelaiķi vairs neelpo un nešļauda, tomēr, kā pauž sakāmvārds, kas pats sargā, to arī Dievs sargā.
Aprīlī pieņemtie noteikumi paredzēja, ka Covid-19 upurus ir jāievieto maisos vai jāapglabā slēgtā zārkā.
Zārku tēma tika skarta arī sarunās par grozījumiem tirdzniecībā pieejamo preču sarakstā – tajā iekļauti arī šie apbedīšanas piederumi, kas raisīja dzīvu diskusiju sabiedrībā.
Tomēr speciālisti atgādina, ka aizliegums zārku pārdošanai nekad nav bijis noteikts, tāpēc joki par šo tēmu ir lieki. Cita lieta – atvadu ceremonija: sociālo ierobežojumu dēļ aizgājēja tuviniekiem tagad nākas izvēlēties, ko uzaicināt, ko – ne, jo ļauts pulccēties vien desmit cilvēkiem. Ārpus atļautajām "divām mājsaimniecībām" ir aizgājēja draugi, un faktiski viņi pārkāpj noteikumu, ierodoties kapos un izliekoties, ka viņiem ar notiekošo nav nekāda sakara, vai atļaujoties atklātu pārkāpumu. Parasti bērēs tik un tā pulcējas 30-50 cilvēki.
Atvadas kapličās ir aizliegtas, tāpēc ne vienmēr arī laikapstākļi ļauj cilvēcīgi atvadīties – nelaiķus pavada slēgtā zārkā. Dažkārt to pieprasa apbedīšanas firmas, atsaucoties uz slimnīcu morgu prasībām.
Absurdā prasība uzlikt mirušajam masku, lai arī zināms, ka ārpus cilvēka organisma vīruss nedzīvo vairāk kā 6 stundas, rada sašutumu. Izmanīgie britu zinatnieki apgalvo, ka līķis var izplatīt vīrusus pat 72 stundas pēc pēdējā elpas vilciena, lai arī "ticamu datu par to nav". Tāpēc Lielbritānijas sabiedriskās veselības resors ne tikai atcēlis pandēmijas sākumā pieņemtos noteikumus darbībām ar aizgājēju mirstīgajām atliekām (līdzīgus Latvijā pieņemtajiem), bet arī pastāvīgi atjauno tos (pēdējo reizi tas notika 2020. gada 14. decembrī).
Briti precīzi noteikuši, kā jārīkojas speciālistiem un nespeciālistiem, saskaroties ar letālu iznākumu koronavīrusa pandēmijas rezultātā mājās, slimnīcā, pansionātā, un izklāstījuši šo informāciju saprotamā valodā. Latvijas noteikumus pārpilda atsauces uz kaut kādiem citu likumdošanas aktu paragrāfiem, kas attiecas uz saistīto dokumentu vai rada izņēmumu. Pat juristam nav viegli izlauzties cauri šiem birokrātijas džungļiem, nerunājot jau par vienkāršiem cilvēkiem.
Viņiem atlikt tikai dusmoties, redzot masku uz aizgājēja sejas vai atteikties no atvadām, nopirkt ziedus vai kapu sveces (pēdēais aizliegums atcelts no 12. janvāra). Pat ar apbedīšanas ceremoniju noteikumiem valdība demonstrē: viņi strādā nevis ar mērķi aizsargāt līszpilsoņu veselību vai rūpēties par epidemioloģisko drošību, bet gan ar mērķi parādīt nodokļu maksātājiem viņu vietu. Pat ar gluži necilvēciskiem paņēmieniem.
