RĪGA, 6. janvāris - Sputnik. Izrādās, piedodiet, tā ir parasta lieta karantīnas laikā – gāzt pa purnu ģimenē, stāsta Abiks Elkins Bb.lv.
Protams, tādā situācijā var arī apjukt. To mūsu varasvīri sekmīgi nodemonstrēja. Pamēģināsim izanalizēt valdības kļūdas aizgājušajā gadā – patiešām, tas bija īsti žurcisks gads.
Analizēsim ne tālab, lai atkal iespertu politiķiem (lai ari viņi to ir pelnījuši), bet gan tālab, lai saprastu, kā dzīvot tālāk un kādus secinājumus izdarīt.
Kā zināms, aina labāk paveras no attāluma, un šodien, skatoties uz Covid-19 izplatības šausminošo statistiku, mēs visi ar nostalģiju atceramies pandēmijas pirmo vilni, kad valdība operatīvi pieņēma lēmumus un tie bija loģiski, tāpēc arī efektīvi. Tomēr arī pavasarī, bet īpaši vasaras sākumā tika pieļautas liktenīgas kļūdas. Pirmkārt, valdība absolūti neņēma vērā vietējo un ārvalstu epidemiologu un virusologu brīdinājumus par neizbēgamo otro vilni. Pie tam visi eksperti vienā balsī prognozēja, ka otrais vilnis būs smagāks, it īpaši valstīs, kur pavasarī saslimušo skaits bija relatīvi neliels.
Šķiet, ministri, kopā ar pārējiem iedzīvotājiem vasarā bezrūpīgi sauļojās un bija pārliecināti, ka ar otro vilni tiks galā tikpat sekmīgi. Tagad par kļūdām nākas maksāt augstu cenu – cilvēku dzīvības.
Ne gultasvietu, ne mediķu, ne pašizolācijas
No jūnija līdz septembra beigām, kad saslimstība strauji pieauga, gandrīz nekas nebija paveikts. Nebija sagatavoti rezerves varianti masveida hospitalizācijas gadījumam, papildu gultasvietas nācās radīt jau ugunsgrēka apstākļos. Bet laika taču bija pietiekami, lai atvēlētu naudu tās pašas Rīgas 1. slimnīcas iekļaušanai diennakts stacionāru kategorijā. Salīdzinoši vieglu Covid-19 formu ārstēšanai varēja likt lietā arī privātās sanatorijas, kaut vai tos pašus "Jaunķemerus". Jā, tas prasītu būtiskus līdzekļus no budžeta, tomēr premjers un finanšu ministrs jau pavasarī iegalvoja, ka naudas kasē pandēmijas vajadzībām ir papilnam.
Nebija sagatavoti varianti, kā iesaistīt valsts medicīnā mediķus no privātajām ambulatorijām, medicīnas centriem un dienas stacionāriem. Iespējams, jau vasarā vajadzēja parūpēties par mediķiem-viesstrādniekiem, māsām un to palīgiem, mīkstināt valodas un citas prasības ārkārtējās situācijas režīmā.
Tikai no 2021. gada janvāra valdība plāno izmantot tukšās, atklāti sakot, uz bankrota sliekšņa nonākušās slimnīcas, lai izolētu slimos ar vieglu Covid-19 formu. Kāpēc šo pakalpojumu nevarēja sākt jau septembrī? Skaidrs taču, ka nav iespējams izolēt slimu ģimenes locekli padomju laika dzīvokļos ar divām un trim istabām. Ja mēs jau vasarā plaši pavērām robežas, arī mūsu repatriantiem, tad vajadzēja vismaz jau augusta beigās izmitināt tautiešus tajās pašās viesnīcās uz 14 dienas ilgu izolāciju. To valdība plāno darīt tikai tagad, pusgadu par vēlu.
Nav labākais laiks taupīšanai
Otrkārt, pirmā viļņa laikā un pat jau otrā viļņa laikā valdība nolēma, ka naudu var ietaupīt arī pandēmijas laikā. Valdība nevis reāli atbalstīja biznesu un algotos strādniekus, tādējādi uzsildot ekonomiku, bet gan ieslēdza taupības režīmu. Jau noskaidrojies, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kas vismazāk devusi ekonomikas un iedzīvotāju atbalstam pandēmijas periodā. Skaidrs, ka tas sāpīgi skars ekonomiku arī šogad, kad, cerēsim, saslimstība ES vasaras pusē mazināsies.
Jau martā un aprīlī Finanšu ministrija apgalvoja, ka pandēmijas seku pārvarēšanai rezervējusi vismaz 3 miljardus eiro un var piesaistīt vēl vismaz 1 miljardu. Decembra sākumā bija iztērēts tikai 1,5 miljards.
Ko tik sliktu nodarījušas zeķbikses, burtnīcas un šnabis?
Trešā globālā kļūda – valdības dīvainais lēnīgums un svārstīšanās novembrī un decembra sākumā, kad jau bija skaidrs, ka koronavīrusa izplatība Latvijā draud pārvarēt kontroles slieksni. Valdība nevis nekavējoties uz 3-4 nedēļām ieviesa stingru izolāciju, pārraujot inficēšanās ķēdītes, bet gan sāka ierobežot kaut kādu preču tirdzniecību veikalos, it kā lēmums līdz ar desu un maizi nopirkt pāri zeķbikšu un šnabja pudeli varētu sadusmot vīrusu un veicināt saslimstības pieaugumu.
Līdz ar kļūdām cīņā ar pandēmiju valdošie sastrādāja nedarbus arī citās jomās. Kāpēc pandēmijas un ekonomiskās krīzes apstākļos bija jāuzsāk tā saucamā nodokļu reforma, kas iznīcina mikrouzņēmumus un sagādā papildu grūtības tiem, kas strādā alternatīvajos nodokļu režīmos.
Varēja taču piebremzēt arī administratīvo reformu, kas radīja protestu vilni, virkni prasību Satversmes tiesā un prasīs vēl lielākus budžeta izdevumus.
Totālas neuzticēšanās atmosfērā
Varasvīri ļoti atzinīgi novērtēja savu "veikumu", nepārprotami pārvērtējot ietekmi uz cilvēkiem. Viņi nevis sāka profesionālu informatīvo kampaņu par slimību, par vakcīnām, par ierobežojumiem, bet gan sāka cept augšā ziņas, uzņēmās viedokļu līderu un psihoterapeitu lomu. Tas radīja tikai nepatiku, protestus un "disciplīnas pārkāpumus".
"Vislatvijas prezidents" Egils Levits līdz ar pandēmijas otro vilni pavisam apjuka un aizejošajā gadā iespiedās atmiņā tikai ar ļoti neveikliem izteikumiem par to, ka kovidā mirušajiem Ziemassvētku nebūs un ka viņam neviens nevarot paskaidrot, kāpēc pabalsts ir tāds, kāds tas ir (intervijā TV24).
Optimismu iedveš tikai viens: šausmīgais gads ir beidzies, un cerēsim, ka tagad tā kļūdas mūs pārlieku sāpīgi nevajās.
