Igaunijas premjers apsveica krievus krievu valodā. Kas tur liels?

Taču pie mums, Latvijā, šis — "kas tur liels?" nebūt nav tukšs jautājums. Tas automātiski vedīs pie vēl viena jautājuma: vai mūsēji tā varētu?

Nē, mūsējie ne. Ne jau tāpēc, ka Latvijas prezidents Egils Levits un ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir tādi nacionālisti, lai gan, protams, ir. Redziet, ja viņi kaut vārdu pateiktu krievu valodā, viņus saplosītu mūsu mazās tautas latviešu daļa. Pirmkārt, tā saucamā inteliģence.

Pie tam apmēram desmit dienu laikā prezidents un premjers savās runās vairākkārt izgāzušies. Ja mūsu tauta būtu iecietīgāka (tas ir īpaši aktuāli Ziemassvētkos), tad neievērotu viņu kļūmes un žēlsirdīgi piedotu - nu, uztraukušies, noguruši, viss kas taču var gadīties. Ko tādu teica prezidents? Ka tiem, kuri mirs no Covid, nebūs Ziemassvētku? Pareizi jau ir, viņš taču ir jurists, tātad ateists.

Dažas minūtes pirms Jaungada bija redzams, ka gan Levits, gan Kariņš jūtas nedroši, baidās pateikt kaut ko lieku. Turpretī Ratass bija pārliecināts, ērti iekārtojās krēslā un dzēra tēju no krūzes (tiesa, diezin vai kāds pārbaudīja, kas tur bija).

Kāpēc latvieši būtu sašutuši, ja mūsu līderi būtu apsveikuši savu tautu arī krievu valodā? Ierastā versija – ja jau pirmās valsts amatpersonas izmantos šo "svešvalodu", tad Latvijas krievvalodīgie nekad neapgūs valsts valodu – viņiem vienkārši nebūs stimula. It kā Latvijas prezidenta Jaungada uzruna ir labs iemesls mācīties valodu – ha-ha!

Ja viņš savā runā būtu pateicis kaut ko vērtīgu... piemēram, ikviens, kurš 1. janvārī parādīs kasē prezidenta fotogrāfiju, saņems 25% atlaidi visiem pirkumiem uz Valsts prezidenta kancelejas rēķina. Lūk, tā būtu motivācija. Bet visi šie aicinājumi turēties, precēties (demogrāfijas dēļ) un uzņemties atbildību, mums ir līdz kaklam jau kopš padomju laikiem.

Tāpēc patiesais iemesls, kāpēc prezidents un premjers nedrīkst runāt krievu valodā, nav tas, ka krieviem jāiemācas teicami runāt latviiski. Nē, viņiem jāzina sava vieta, jāprotas.

Parasti Latvijas iestāžu un pat Latvijas komercuzņēmumu oficiālajās vietnēs ir divas valodas – latviešu un angļu. Dažreiz ir arī krievu valoda, bet tā tiek izvietota nevis otrajā — aiz latviešu, bet trešajā vietā — aiz angļu valodas. Arī tas nav slikti – tikt pie finiša trešajam.

Starp citu, 31. decembrī Latvijas prezidents Egils Levits pieminēja - nē, nevis Latvijas krievu – visu cilvēci uzreiz. Savā mikroblogā Twitter viņš publicēja dīvainu ierakstu angļu valodā: "Take a moment. To think. To see. To hear. To change".

​Sak, ķer mirkli. Lai padomātu. Lai redzētu. Dzirdētu. Mainītos.

Tāpēc, attiecībā uz Latvijas tautas krievvalodīgo daļu, šīs mirklis, iespējams, vēl nav pienācis. Nav vēl laiks redzēt, dzirdēt un mainīties, biedri!