RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīms koronavīrusa pandēmijas apstākļos radījis nopietnus ierobežojumus no atpūtas un izklaides viedokļa. Šī iemesla dēļ vairāki mediķi Latvijā fiksējuši alkoholisma pieauguma risku iedzīvotāju vidū. Pētījumu centrs SKDS noskaidroja, kā pēdējo gadu desmitu laikā mainījusies cilvēku attieksme pret alkoholiskajiem dzērieniem.
" Kā jau vairāki to trāpīgi ir norādījuši, viena no šī ārkārtas stāvokļa simboliskajās iezīmēm ir tāda, ka alkohols ir nopērkams brīvi, bet grāmatu tirdzniecība ir ierobežota. : ) Tāpēc paskatījos, ko SKDS aptaujas vēsta par iedzīvotāju attiecībām ar alkoholu," savā lapā Twitter pastāstīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Atgādināsim, ka līdz 11. janvārim veikali valstī var tirgot tikai pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus un ierobežotu nepārtikas preču klāstu, kurā grāmatas nav iekļautas.
Kā jau vairāki to trāpīgi ir norādījuši, viena no šī ārkārtas stāvokļa simboliskajās iezīmēm ir tāda, ka alkohols ir nopērkams brīvi, bet grāmatu tirdzniecība ir ierobežota. : ) Tāpēc paskatījos, ko SKDS aptaujas vēsta par iedzīvotāju attiecībām ar alkoholu.
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) December 27, 2020
Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu sākumu Latvijā 18-75 gadu vecuma grupā pieaudzis atturībnieku skaits – tas sasniedzis jau 27%, lai gan 2013. gadā bija 23% līmenī.
Lielākā daļa (73%) iedzīvotāju (vecuma grupā 18 – 75) atzīst, ka mēdz lietot alkoholiskos dzērienus. Iepriekš % bija mazliet lielāki. Tāpēc var izvirzīt pieņēmumu, ka varbūt kopš aizejošās desmitgades pirmās puses mazliet ir pieaudzis pilnīgu atturībnieku īpatsvars. pic.twitter.com/jfvKgO71nd
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) December 27, 2020
Pie tam šī gada decembrī katrs trešais (32%) respondents atzina, ka dzer biežāk nekā vajadzētu. Rādītājs jūtami krities, kopš 2013. gada, kad šādu atbildi aptaujā sniedza – 41% respondentu.
Šogad decembrī gandrīz katrs trešais (32%) alkohola lietotājs atzinās, ka tam dažkārt gadās iedzert vairāk nekā vajadzētu. Aizejošās desmitgades pirmajā pusē šis īpatsvars bija augstāks (41%). pic.twitter.com/rCfgRskWzQ
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) December 27, 2020
Katrs piektais respondents (20%) paziņoja, ka alkohola lietošana raisījusi nesaskaņas ģimenēs. Tas ir zemākais rādītājs, vismaz kopš 2001. gada, kad jautājums tika iekļauts SKDS aptaujās. Salīdzinājumam: 2006. gadā rādītājs sasniedza pat 39%.
Šogad decembrī ir iegūts vēsturiski zemākais (vismaz kopš 2001 gada, kad sākām šo mērīt) to respondentu īpatsvars (20%), kuri atzīst, ka alkohola lietošana ir radījusi nesaskaņas viņu ģimenē. 2006.gadā šis procents bija uzlēcis pat līdz 39%. pic.twitter.com/CVI6gGhZlT
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) December 27, 2020
Jāpiebilst, ka iepriekš eksperti deva padomu, no kādiem dzērieniem būtu ieteicams izvairīties Jaungada svētkos, ja negribas saskarties ar smagām paģirām.