Ārste sūdzas par krievu valodas prasībām Rīgas bērnu slimnīcā

RĪGA, 28. decembris — Sputnik. Diskusiju sociālajā tīklā īpaši pikantu padara fakts, ka to iniciējusi emigrante no Latvijas Somijā un strīdā iesaistījušies citi latviski runājoši emigranti no dažādām valstīm. Publikācijas autore Twitter raksturota kā "bērnu ārsts uz polārā loka, kam tomēr nav vienalga, kas notiek Latvijā".

"Skumji, ka mana mīļā  @bernuslimnica (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā – red.) 2020.gadā vēl joprojām prasa jaunajiem darbiniekiem "labas krievu valodas zināšanas", lakonisku ierakstu Twitter atstāja somu Rovaniemi iedzīvotāja Linda Rautiainene, papildinot to ar sludinājumu, kurā līdz ar latviešu valodas prasībām lūgtas labas krievu un vēlams – arī angļu valodas zināšanas.

​​"Un nē, sāpe nav par to, ka māsu palīgs drīkstētu zināt krievu valodu. Bet pēc šī sludinājuma sanāk, ka visādi citādi pēc izglītības atbilstošs un slimnīcā strādāt gribošs cilvēks netiks pieņemts darbā, ja nebūs labas krievu valodas zināšanas," ārste pūlējās pamatot savu viedokli.

​Tikai dažs labs komentētājs nejuta līdzi somu ārstes "​sāpēm".

"Skumji, ka jāprasa... jo ir taču svarīgi, lai mazs bērniņš tiktu saprasts, ja mammas nav blakus..." teica žurnāliste Baiba Strautmane.

​Viņai iebilda cits ārsts-emigrants no Latvijas. Viņš tagad strādā Amerikā.

"Viss kas slimnīcai būtu jānodrošina, labi apmācīti medicīniski tulki, valstij tie būtu jāapmaksā, domāju tāda prasība zināt labā līmenī krievu valodu ir pret likumu," uzskata Uģis Gruntmanis.

​"Un kādā valodā bērnu slimnīcas darbiniekiem būtu jāsazinās ar vienu trešdaļu Latvijā dzimušo bērnu, kuru dzimtā valoda ir krievu?!" mediķi norāja Andrievs Niedra.

​Diskusijai pievienojās vēl viens mediķis – no Vācijas.

"Es esmu integrācijas paraugs, bet arī es runāšu ar savu bēbi latviski. Tā nu kamēr neies dārzā, iespēja, ka runās tikai latviski (Vācijā - svešvaloda) ir ļoti liela. Krievu mazuļiem tāpat, ja nav latviešu draugu," mazo pacientu pusē nostājās Kristīne Pitkeviča.

​​"Nu, tāds nu ir Latvijas etniskais sastāvs. Kā citādi sapratīsies ar pacientiem un viņu vecākiem?" raksta reālaIVFmamma.

​Daudzi pievērsa uzmanību faktam, ka diskusijas autore pati ir emigrante un dzīvo svešumā.

"Raksta Linda, kura ir emigrējusi Somijā. Nu tādi mēs te esam. Visus krievvalodīgus neizsūtījā (čemodan, vokzal, roģina) un ar trīsgadīgo bērnu būs jārunā krieviski. Getto mums arī nav. Bērnu slimnīcu drīkst izmantot arī 30% krievvalodīgo sabiedrības daļa," sarkasktiski atgādināja komentētājs ar lietotājvārdu"JK #wearyourfuckingmask".

​Daži bija sašutuši par nepieciešamību prast runāt krieviski.

"Un tā mēs paši savus tautiešus sūtām trimdā. Un Bērnu slimnīca galīgi nav vienīgā Latvijas iestāde, kurā obligāti jāprot krieviski," viedokli pauda Juris Bisnieks.

​​"Viens no iemesliemm kāpēc atmetu iespēju strādāt kā klīniskais logopēds. Es krieviski neprotu gandrīz neko un pacientiem ar insultu, kuriem pirmā valoda ir krievu, es nevaru palīdzēt, un krievvalodīgs ir katrs trešais pacients," reālo ainu atklāja Kristiāna.

​​"Latvijā darbu ir vieglāk atrast bez latviešu valodas zināšānām nekā bez krievu valodas zināšānām," uzskata Normunds Siliņš.

​Vētraina saruna sākās arī pēc uztura blogeres, juristes un cilvēktiesību ekspertes Lindas Mazures analoģiskās publikācijas.

"Nožēlojami, ka Bērnu slimnīca 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sagaida, ka profesionāls darbinieks runās labā krievu valodā. Profesionāļi, kas skolā apguvuši vācu valodu, šajā slimnīcā nav gaidīti un aizbrauc no LV. Krievu valodas nezināšana nav darbinieka problēma," bija sašutusi Linda Mazure.

​​"Katastrofa," Mazures sašutumam pievienojās politiķis Veiko Spolītis.

​Tomēr arī šajā diskusijā parādījās cits viedoklis.

"Nožēlojami šeit ir tikai tas, ka Latvijā ir sabiedrības atkritumi, kuriem liekas, ka prasība ārstam sniegt pakalpojumu cilvēka dzimtajā valodā liekas nožēlojama. Pie tam vēl jātvīto šis Ziemassvētkos," norādīja Ivars Lipskis.

​Neskatoties uz visiem mēģinājumiem izspiest krievu valodu no sabiedriskās telpas Latvijā, vietējie darba devēji vēl joprojām dod priekšroku darbiniekiem, kuri līdztekus latviešu valodai pārvalda arī citas, un par priekšrocību tiek uzskatītas krievu un angļu valodu zināšanas.