RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā sāksies 2021. gada 15. janvārī, informēja Dānijas Jūras pārvalde. Būvdarbus veiks kuģis "Fortune" ar Krievijas Jūras glābšanas dienesta kuģu "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel" atbalstu. Decembra vidū kļuva zināms, ka atsākušies cauruļvadu izbūves darbi gāzesvada iecirknī Vācijā.
Dānijas sniegtā informācija nozīmē, ka būvdarbos tomēr būs iesaistīti divi kuģi – "Akademik Cherskiy" pievienosies "Fortune", radio Sputnik ēterā pastāstīja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.
"Patlaban "Fortune" pabeidz iecirkni Vācijā – tur ir burtiski trīs kilometri. Var teikt, ka kuģis strādā nesteidzīgi. Tas ir saprotams – kuģis tikai nesen sācis darbus. Domājams, tiek izmēģināti dažādi cauruļbūves režīmi, iet lēmām, tomēr galvenais – būvē," atzīmēja Juškovs.
Analītiķis pastāstīja, ka "Fortune" jāpabeidz abi cauruļvadi Vācijas iecirknī, katrs – apmēram pusotru kilometru garš.
"Fortune" ne tikai izvelk caurules. Kuģis savieno pērn būvēto iecirkni ar otru galu, tas viss jāsametina vienā cauruļvadā. Pēc tam "Fortune" būs vajadzīgs laiks, lai pagrieztos un turpinātu darbu pie otra cauruļvada," paskaidroja eksperts.
Juškovs uzskata, ka darbs pie "Ziemeļu straumes 2" iecirkņa Vācijā ilgs līdz gada beigām, bet 2021. gadā darbi turpināsies Dānijas ūdeņos, kur atrodas garākais nepabeigtais iecirknis.
"Intriga ir tikai viena – kādu cauruļvadu kurš būvēs. Loģiski būtu pieņemt, ka "Fortune" ķertos pie īsākā cauruļvada, kur vajag izvilkt apmēram 38-40 kilometrus, bet "Akademik Cherskiy", kā mūsdienīgāks kuģis, ķertos pie garākā – 80 kilometru – iecirkņa. Pateicoties tam, ka "Akademik Cherskiy" darba ātrums ir lielāks, viņi varētu pabeigt būvdarbus vienlaikus," atzīmēja Juškovs.
Pēc viņa domām, "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšanai vajadzīgi 3-4 mēneši, vēl pāris mēneši būs nepieciešami noregulēšanas darbiem.
"Bet pēc tam viss būs atkarīgs nevis no "Gazprom", bet gan no Krievijas partneriem Eiropā – vai viņi izsniegs atļauju ekspluatācijas sākumam un sāks izmantot gāzesvadu, vai ne. Cerēsim, ka viņi nenobīsies un izpildīs paši savus likumus, nevis amerikāņu sankcijas," piebilda Juškovs.
Saskaņā ar plānu "Ziemeļu straume 2" vedīs pāri Baltijas jūrai no Krievijas uz Vāciju paralēli esošajam gāzesvadam "Ziemeļu straume". Plānots, ka topošā cauruļvada jauda sastādīs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. 2019. gada beigās pēc amerikāņu sankciju draudiem būvdarbi tika apturēti. 2020. gada vasarā Valsts departaments piedraudēja paplašināt ierobežojumus. Kremlis norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas nav pieļaujamas, un paziņoja, ka Krievija noslēgs projekta būvdarbus saviem spēkiem. Berlīne apliecināja pilnīgu bezierunu atbalstu "Ziemeļu straumei 2".
