Mašīna jau pārvarējusi pieņemšanas un nodošanas izmēģinājumus, kas apstiprināja visas iepriekš prezentētās taktiski tehniskās īpatnības. Par perspektīvā pašgājēja īpašībām, kā arī citiem gaisa desanta vienībām paredzētajiem jaunumiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Vieglā svara kaujinieks
Poligonā "Lotos" bez kavēkļiem pārvarēja 400 kilometru distanci un palaida 14 šāviņus no 120 mm lielgabala. Nākamais posms – provizoriskie izmēģinājumi, kas sāksies jau šī gada nogalē.
Publika pašgājēju pirmo reizi ieraudzīja 2017. gadā, darbs pie projekta sākās 2009. gadā. Konstruktori plānoja izstrādāt desantnieku vajadzībām 152 mm artilērijas kompleksu "Zauralec" uz prettanku lielgabala "Sprut SDM1" bāzes, taču galu galā izvēlējās ne tik spēcīgu, toties mobilāku un vieglāku mašīnu.
Ar laiku "Lotos" aizvietos artilērijas un mīnmetēja iekārtu "Nona", kas pieņemta bruņojumā 1970. gadu beigās un itin labi parādījusi savas iespējas. Pašgājēja bāzei izmantota šasija no BDM-4M ar unificētiem mezgliem un agregātiem. Kaujas mašīnas masa nepārsniedz 18 tonnas, dīzeļa dzinējs ar 450 zirgspēku jaudu ļauj tai pārvietoties ar ātrumu līdz 70 km/h pa šoseju. Nobraukuma rezerve – 500 kilometri. Tāpat kā citas desanta tehnikas vienības, arī "Lotos" prot peldēt un pārvarēt vairākus metrus dziļas ūdens tilpes. Īpašu uzmanību izstrādātāji pievērsuši ekipāžas drošībai, it īpaši aizsardzībai no precīzajiem ieročiem. Bruņas ir atvieglotas: korpuss iztur lielkalibra ložmetēju uguni un šķembu trāpījumus. Toties perimetrā – lāzera indikatori, kas identificē "Lotos" iekļūšanu pretinieka prettanku līdzekļu tēmēšanas sistēmu darbības laukā.
Mašīnai izmantota "gudrā aizsardzība". Saņemtā informācija automātiski tiek noraidīta aerosola granātu palaišanas iekārtām, kas pavēršas pret izstarojuma avotu un izšauj lādiņus. Mašīnu acumirklī ieskauj blīvs dūmu aizkars un samulsina ienaidnieka precīzās raķetes, kas strādā lāzera un infrasarkanajā diapazonā.
"Lotos" "Nonas" vietā
Salīdzinājumā ar priekšgājēju trieciena iespējas ir būtiski uzlabojušās. Tornis ir automatizēta tilpne. Lielgabalam nodrošināta tālvadība. Tēmētājs atrodas mašīnas priekšdaļā kopā ar vadītāju-mehāniķi, ekipāžas komandieris un pielādētājs – tornī. Vēl viena īpatnība – mašīnu var desantēt no lidmašīnas kopā ar visiem ekipāžas locekļiem. Savukārt desantējot no gaisa "Nona", bija atļauts palikt mašīnā tikai komandierim un mehāniķim-vadītājam.
"Lielgabals izraudzīts, ņemot vērā to, ka "Lotos" radīts uz BMD-4 bāzes, kuras konstrukcija gabarītu un svara ziņā teicami piemērota desantējamaai tehnikai, - sarunā ar RIA Novosti paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Ja pārsniegti masas un gabarītu rādītāji, kara transporta lidmašīnas Il-76 nespēs uzņemt pietiekamu skaitu pašgājēju, taču operācijās nepieciešamas vismaz divas iekārtas."
"Lotos" munīcijas rezerve ir divreiz lielāka nekā "Nona" – apmēram 55 šāviņi. Pateicoties lielākam stobra garumam un stobrgala bremzei, efektīvais darbības rādiuss sasniedz 13 kilometrus. Tomēr izstrādātāji ziņo, ka speciālais planējošais lādiņš spēj pārvarēt arī 20 kilometrus.
Lielgabals tiek notēmēts horizontālā plaknē par 360 grādiem. Lielgabala pacelšanās leņķis vertikālē – no -4 līdz +80 grādiem. Tas ir, pašgājējs var šaut kā artilērijas lielgabals, haubice vai mīnmetējs. Turklāt paredzēta apšaude automātiskā režīmā arī tad, ja ekipāžas mašīnā nav. Papildu bruņojums – 7,62 mm tālvadības ložmetējs.
Ļeonkovs piezīmēja, ka, pateicoties moderniem sakaru līdzekļiem, jauno pašgājēju viegli integrēt automatizētajā bruņoto spēku vadības sistēmā.
"Ekipāža saņem informāciju par mērķiem no uguns koriģētājiem no zemes vai no bezpilota lidaparātiem," pastāstīja eksperts. – Veidojas savdabīgs izlūkošanas-uguns kontūrs, kas ļauj precīzi likvidēt pretinieka aizsardzības objektus. Tas ir ļoti svarīgi un nodrošina vērā ņemamas priekšrocības kaujā, it īpaši operācijās pretinieka aizmugurē, ja munīcijas krājums ir ierobežots."
Tanki un "Sprut"
Gaisa desanta vienību vajadzībām izstrādāts ne tikai pašgājējs "Lotos". Tuvākajos gados desantnieki saņems modernākos ieročus, turklāt virkne paraugu ir nopietni "pieņēmušies" svarā un ieguvuši plašākas trieciena iespējas.
Piemēram, pēc diviem gadiem noslēgsies peldošā tanka "Sprut SDM1": 125 mm artilērijas un raķešu komplekss ir tikpat spēcīgs, kā plašāk izplatītie tanki T-80 un T-90, bet mobilitātes ziņā drīzāk atgādina vieglās desanta kaujas mašīnas.
"Sprut" plānots izmantot kā spēcīgu līdzekli placdarma aizsardzībai, straujiem reidiem pretinieka aizmugurē un viegli bruņotas tehnikas kolonnu apsardzei pārgājienā.
"Domājamais pretinieks saņem jaunus uzbrukuma līdzekļus, pie tam pievērš uzmanību mobilajām vienībām, - piebilda Ļeonkovs. – Šodien NATO viegli bruņoto tehniku aizvien biežāk aprīko ar liela kalibra automātiskajiem lielgabaliem. Tāpēc mums būtu ne tikai ļoti dārgi pildīt uzdevumus ar agrākajām bruņumašīnām, - tā būtu īsta pašnāvība."
Pēdējā laikā gaisa desanta spēki veido arī pilnvērtīgas tanku vienības. Rietumvalstīs tās dēvē par aeromobilajām vienībām. Piemēram, pērn trijās desanta vienībās parādījušies bataljoni ar tankiem T-72B3. Nākotnē ar smago tehniku plānots apgādāt vēl piecas desanta vienības.
Eksperti uzskata, ka tanki būtiski uzlabos "spārnoto kājnieku" spēkus un ļaus vēl efektīvāk risināt kaujas uzdevumus jebkādos konfliktos.
