RĪGA, 16. decembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Pašvaldību savienība organizējusi skolēnu un viņu vecāku aptauju 562 skolās par to, vai viņiem ir "tālmācībām" nepieciešamā tehnika. Aptauja notika jau koronavīrusa rudens viļņa karstumā – no 5. novembra līdz 11. decembrim. Rezultāti skumdina.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vēstīja, ka aptaujas rezultāti parādīja: 18% skolēnu (36 347 cilvēkiem) vajadzīgi portatīvie datori, vēl 4% skolēnu (8140) vajadzīgi planšetdatori.
Lai segtu visas skolu vajadzības, vajadzīgi 86 896 datori. Mazliet vairāk nekā 53 tūkstoši – portatīvo datoru, 20,5 tūkst. – planšetdatoru, 12,5 tūkst. – stacionāro datoru. Patlaban vēl 36,51% skolotāju (9214 cilvēkiem) vajadzīgs vēl viens portatīvais dators darbam, vēl 6% - planšetdators. Skolām vajadzīgi 11 786 planšetdatori un 8186 portatīvie datori. Vēl 9468 stacionārie datori būtu jānomaina un jāuzlabo, 3120 – jānoraksta un jāiegādājas jauni.
"Nabadzīgākās" ir skolas lauku rajonos, kur klēpjdatoru 1.-6. klasēs nav 23,23% skolēnu (5223 bērni), planšetdatori vajadzīgi vēl 11,35% jaunāko klašu skolēniem. Rīgā šajā vecuma grupā situācija ir labāka, taču ne īpaši: planšetdatori vajadzīgi 14,81% skolēnu, planšetdatori – 1423 bērniem.
7.-12. klašu grupā portatīvie datori vajadzīgi 24,23% lauku skolu audzēkņu, 19,88% - pilsētu skolu, 15,22% – republikānisko pilsētu un 16,18% - Rīgas skolās. Mācībām vajadzīgo portatīvo datoru laukos nav 34,15% pedagogu, 34,87% - Rīgā, 40,83% - republikāniskajās pilsētās, 38,04% pedagogu reģionālajās pilsētās.
Piedevām daudzos lauku rajonos nav iespējams pieslēgties internetam. 176 skolas valstī nevar nodrošināt tiešās translācijas nodarbību laikā. LPS prezidents Gints Kaminskis paziņoja, ka notiek pārrunas ar Satiksmes ministriju par iespējām palielināt interneta pārkājumu ar valsts atbalstu.
Kādi no tā izriet slēdzieni? Ināra Dundure pastāstīja, ka tehnikas trūkuma dēļ tālmācību periodā emocionāli "izdeg" ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Viņa atgādināja, ka daļa bērnu tālmācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskajām problēmām un noslēdzas sevī, jo nespēj piedalīties mācību procesā līdz ar saviem klasesbiedriem.
No skolu viedokļa, pašreizējais tehniskais nodrošinājums neļauj garantēt kvalitatīvu izglītību valstī, nav iespējams nodrošināt arī pāreju pie kompetenču izglītības jaunajiem standartiem pienācīgā līmenī.
Dundure uzskata, ka prioritārs ir skolēnu (un skolotāju) nodrošinājums ar datortehniku piespiedu tālmācību laikā. Pie tam jāsāk no bērniem no daudzbērnu un maznodrošinātajām ģimenēm.
Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa šim viedoklim piekrīt: dators nav luksuss, tas ir nepieciešams līdzeklis mācībām. Viņa atzina, ka tehniskā nodrošinājuma jautājums šobrīd ir viens no aktuālākajiem un prioritārajiem, turklāt ne tikai krīzes periodā, bet arī no valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa.
Jau pavasarī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka "bērnu nodrošināšana ar nepieciešamo tehniku ir vecāku problēma". LPS sniegtie dati apliecina: IZM uzvēlusi pašvaldību, tālāk – skolu, tātad – arī vecāku plecos problēmu ar bērnu un pedagogu nodrošināšanu ar tehniku. Rezultātā bērni no ģimenēm ar nelieliem ienākumiem palikuši ārpus mācību procesa – gan pavasarī, gan tagad. Valsts garantēto izglītību nesaņem tūkstošiem cilvēku.
