ASV Valsts kase publicējusi atskaiti par ikgadējām pārbaudēm Gaisa spēku, Jūras spēku, Jūras kājnieku un Sauszemes spēku aviācijas parkā. Dokumentā izskanējis apgalvojums, ka liela daļa lidaparātu pat nespēsies pacelties gaisā. Situācija kļūst aizvien ļaunāka – lidmašīnu un helikopteru apkalpošanas izmaksas joprojām pieaug, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Relatīvi lietojami
Valsts kases komisija strādāja bruņoto spēku vienībās un aviācijas bāzēs no 2011. līdz 2019. gadam. Tās speciālisti pārbaudīja aviotehnikas gatavību pildīt kaujas uzdevumus. Normatīvi paredz: vismaz 80% lidaparātu jābūt gataviem jebkurā brīdī pacelties gaisā. Komisija pārbaudīja 46 tipu lidmašīnas un helikopterus visās bruņoto spēku kategorijās un izdarīja bēdīgu slēdzienu – tikai trīs no tiem vairāk vai mazāk atbilst šīm prasībām.
Deviņu gadu periodā maksimālu cīņasspējas un tehniskā līmeņa pakāpi demonstrēja daudzfunkcionālie helikopteri UH-1N. Gaisa spēki un armija izmanto šos lidaparātus no 1968. gada, tiem ir pietiekami daudz rezerves daļu, speciālisti jau sen apguvuši to remonta un ekspluatācijas nianses.
Otro vietu ieņem radioelektroniskās cīņas un radiotehniskās izlūkošanas lidmašīnas EP-3E Aries II, ko ASV Gaisa spēki saņēma 70. gadu beigās. Septiņus gadus no deviņiem izdevies saglabāt cīņasspēju 80% avioparka. Līderu trijotni noslēdz vadības un sakaru lidmašīnas E-6B Mercury. Tās ir ierindā no 1989. gada, un to cīņasspēja piecu gadu laikā no 2011. gada pārsniedza 80%.
Valsts kases analītiķi atzīmēja, ka ši tipu lidaparātu nav daudz, un, ņemot vērā šauro specializāciju, tie paceļas gaisā salīdzinoši reti, tātad tie lēnāk patērē resursu un daudzkārt mazākus apkalpei piešķiramos līdzekļus. Vienlaikus, jo intensīvāk tiek ekspluatēts avioparks, jo zemāka ir tā tehniskā gatavība. Piemēram, ASV Gaisa spēku galvenie iznīcinātāji – divvietīgie F-15E Strike Eagle saglabāja cīņasspēju 80% līmenī tikai četrus gadus no deviņiem. Ar citu tipu lidaparātiem stāvoklis ir vēl bēdīgāks. Analītiķu publicētajā grafikā tie visi atrodas "sarkanajā zonā".
Riska zona
Tikai trīs gadus no deviņiem cīņasspēju saglabāja ASV GS degvielas uzpildes lidmašīnas KC-10 Extender un KC-135 Stratotanke. Tas ir saprotams. Amerikāņi bieži izmanto degvielas uzpildi gaisā dažādās operācijās, un tehnika nolietojas. Līdzīgs ir arī stratēģisko bumbvedēju B-52 Stratofortress un B-2 Spirit, "pastardienas lidmašīnu" E-4B, kā arī pārvaldes un mērķa norādes lidmašīnu E-8C rādītājs.
Slavēto 5. paaudzes iznīcinātāju F-35 rezultāts (dažādām modifikācijām) – tikai divi gadi. Tiem ir milzum daudz "bērna kaišu", ko konstruktori nekādi nevar izārstēt. Skeptiķi jau skaidro, ka tā ir visdārgākā izgāšanās ASV GS vēsturē. Situāciju vēl apgrūtina rezerves daļu trūkums.
Divus punktus izpelnījušās kara transporta lidmašīnas C-5 Galaxy, C-130H Hercules, REC lidmašīnas EA-18G Growler un pretzemūdeņu helikopteri MH-60R. Pa vienam punktam saņēmuši trieciennieki A-10 Thunderbolt II, klāja iznīcinātāji F/A-18A-D Horner un helikopteri HH-60G Pave Hawk.
Galvenie autsaideri
24 tipu lidaparātu avioparks – vairāk nekā puse no visiem izpētītajiem – ne reizi deviņu gadu laikā nesasniedza 80% tehnisko gatavību. Valsts kases speciālisti to uzskata gandrīz vai par katastrofu. Tas attiecas arī uz iznīcinātājiem F-16 un konvertoplāniem V-22 Osprey, klāja izlūkošanas lidmašīnām E-2 Hawkeye un daudziem citiem lidaparātiem. 11 tipu lidmašīnu un helikopteru cīņasspēja nepārsniedza ne 55%.
Visbēdīgākais stāvoklis vērojams stratēģisko bumbvedēju B-1 Lancer parkā. Augustā Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāja vietnieks ģenerālis Džons Haitens informēja, ka no 62 šī tipa lidmašīnām vien sešas var uzskatīt par cīņas spējīgām. ASV Gaisa spēki intensīvi izmantoja B-1 visā pasaulē – tie veikuši tūkstošiem reisu. Lielākoties bumbvedēji strādāja Tuvajos Austrumos – klimatiskajos apstākļos, kādiem tie nav piemēroti. Pārsvarā lielākā daļa parka vienkārši ir nolietota. Septembrī izskanēja ziņa, ka Pentagons plāno norakstīt 17 problemātiskākos bumbvedējus.
Remontu apgrūtina rezerves daļu trūkums, turklāt runa nav tikai par jaunajiem lidaparātiem, piemēram, par klāja lidmašīnām F/A-18E/F Super Hornet un EA-18G Growler, kas nonākušas GS 1999. un 2009. gadā. Rezerves daļu ražotāji tās vairs neražo vai vienkārši aizgājuši no tirgus.
Grūtības ir arī darbā ar armijas aviāciju. Inspekcija parādīja, ka lielākā daļa slaveno helikopteru AH-64 Apache periodiski iziet no ierindas. ASV sauszemes spēki tos bieži izmanto lielākajā daļā bruņoto konfliktu. Daudzas mašīnas vairākkārt bojātas cīņās, citas netika turētas kārtībā speciālistu trūkuma dēļ.
Problēmas ar floti
Tehnikas strauja novecošana vajā arī amerikāņu varenības galveno balstu – Jūras kara spēkus. Oktobrī JKS speciālā komisija ziņoja Kongresam par kuģu neapmierinošo stāvokli – daudziem no tiem tuvojas "pensijas vecums". Speciālisti konstatējuši, ka amerikāņu "vimpeļi" visbiežāk sakaras ar spēkiekārtu disfunkcijām, informācijas un kontroles sistēmas Aegis bojājumiem, nestabilu iekārtu darbību, kas paredzētas kuģa helikoptera pacelšanās un nolaišanās nodrošināšanai. Komisijas vadītāji atgādināja, ka visiem Ticonderoga tipa kreiseriem tuvojas 35 gadu vecums, tāpat kā pirmajiem 27 "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem. JKS pieņēmuši lēmumu pagarināt pamata tipa kara kuģu ekspluatācijas laiku, taču tas ir tikai pagaidu pasākums. Kreiseri un eskadras kuģi būvēti bez īpašām domām par bruņojuma modernizāciju, tātad jaunos un perspektīvos kompleksus uzņemt nespēs.
Protams, gan amerikāņu aviācija, gan JKS vēl joprojām ir spēcīgākie pasaulē – lielākie un tehniski labākie. Tomēr neseno pārbaužu rezultāti uzskatāmi rāda, ka Pentagons pat ar nesamērīgi uzpūstu aizsardzības budžetu saskaras ar absolūti tādām pašām nepatikšanām, kas vērojamas citu valstu militārajos resoros. Diezin vai izdosies ar naudu vien atrisināt novecojošās tehnikas problēmu.
