RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.
Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.
"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.
IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.
"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.
Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.
Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.
