RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Latvijas valdība 1. decembrī nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot virkni jaunu ierobežojumu. Tomēr ir arī mīkstinājumi. Ministru kabinets atzina, ka aizliedzot manikīra pakalpojumi nekontrolēti tiek sniegti mājās, tādēļ manikīra un pedikīra meistariem, kopā ar frizieriem, no 7. decembra ir atļauts strādāt. Šiem pakalpojumiem tiek ieviesta vienāda regulēšanas kārtība.
Pagājušajā mēnesī, 25. novembrī, pie valdības ēkas notika divas protesta akcijas, kuras papildināja viena otru. Tieši zem Ministru kabineta durvīm ar plakātiem rokās un rozā zārku ar manekenu bez galvas stāvēja aptuveni 50 sievietes, kuras pārstāvēja kosmetoloģijas un manikīra salonus, kurus valdība nosūtīja dīkstāvē.
Tieši pretī, Brīvības bulvāra alejā, sapulcējās tie, kas atsaucās uz biedrības "Stabilitātei – Jā!" aktīvistu Alekseja Rosļikova un Valērija Petrova aicinājumu. Tur bija pārstāvēts plašāks ar darba ierobežojumiem neapmierināto loks. Plakāti atgādināja par tūrisma, viesmīlības un restorānu nozares krīzi un asāk kritizēja valdību.
Pēc tam, kad valdība pārskatīja ierobežojumus skaistumkopšanas industrijas darbā, Valērijs Petrovs paziņoja Sputnik Latvija intervijā, ka atbalsta valdības pieņemto lēmumu. Protesta akcija pierāda, ka varasiestādes iespējams ietekmēt, sevišķi, kad tās jūt, ka to reitings krīt. Un krišanai ir iemesls – daudzi Ministru kabineta pieņemtie pasākumi Covid-19 pandēmijas apstākļos ir nekonsekventi un neefektīvi.
"Tas ir teicami (atļauja strādāt manikīra meistariem – red.), jo vairumā cilvēki ievēro visus drošības pasākumus, var tikt izmantoti norobežojošie ekrāni, cilvēks atrodas maskā – tas ne ar ko neatšķiras no tā, kad cilvēks atnāk griezt matus," sacīja Petrovs.
Viņaprāt, daudzi valdības pieņemtie pasākumi vispār ir absurdi. Tas, piemēram, skar prasības valkāt maskas.
"Vīrusu var aizkavēt tikai medicīniskā maska, bet mums spiež valkāt auduma maskas. Ja cilvēks tajā elpo, vīrusam tur izdzīvot ir vēl vieglāk, nekā vienkārši nokļūstot uz kaut kādas sausas virsmas. Cilvēki bāž šīs maksas kabatās, pēc tam šajās kabatās bāž rokas…" paskaidroja savu viedokli Petrovs.
Viņš uzsvēra, ka statistika liecina, ka ieviestie pasākumi nesamazina inficēto skaitu. Visi šie ierobežojumi tiek ieviesti vienīgi tāpēc, lai kaut ko pasāktu.
"Šodien mēs redzam, ka brīvdienās aizliedza pārdot alkoholu un cigaretes. Ja kādam kaut ko atļāva, tad valdība skatās uz to savādāk: vajag ārējai ainai, ka mēs strādājam, kaut ko izdarīt, kaut ko izdomāt, un lūk aktuāla ziņa: brīvdienās nevarēs nopirkt cigaretes un alkoholu. (…) Taču vīrusa izplatību tas nekādā veidā neietekmēs," pārliecināts Petrovs.
Kritiskā brīdī Latvijas valdība parādījusi savu nespēju ar kaut ko tikt galā, uzskata viņš.
Runājot par notikušo mītiņu tēmu, Petrovs atzīmēja: protesta akcijas, tai skaitā Internetā, kā tas bija sporta zāļu slēgšanas gadījumā, pašlaik biedē varasiestādes. Valdība redz, ka 68% iedzīvotāju tai vairs neuzticas, kad viņu pieņemtie pasākumi sāk raisīt sašutumu tautā, Internets vārās, zem Ministru kabineta logiem dedzina lāpas – vara saprot, ka ir jāpiekāpjas.
"Cilvēkiem ir jāredz, ka, stāvot uz ielas, viņi var daudz ko izmainīt," nobeigumā sacīja Petrovs, apsolot jaunu akciju.
