Pentagona pārstāvji stāsta, ka to iespējams izvietot uz visiem eskadras kuģiem ar sistēmu Aegis un tā spēj notriekt jebkuras SBR. Par to, vai pārtvērējs tiks galā ar Krievijas "Jars" un "Avangard", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Klusā okeāna robeža
Jauno lādiņu izmēģināja Klusā okeāna akvatorijā, uz ziemeļaustrumiem no Havaju salām. Mērķis imitēja starpkontinentālās ballistiskās raķetes šāviņu. Apšaudi izpildīja "Arleigh Burke" klases eskadras kuģis "USS John Finn".
ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūra paziņoja, ka Jūras kara spēki pirmo reizi iznīcinājuši SBR. Atgādināsim, ka SM-3 Block IIA tika pieņemta bruņojumā 2010. gadu vidū. Izmēģinājuma starti organizēti piecas reizes, daži no tiem atzīti par neveiksmīgiem. Patiesībā lādiņš tika izstrādāts vidējā darbības rādiusa raķešu likvidācijai, bet tagad to nolemts pielāgot SBR.
SM-3 Block IIA pieder pie saimes RIM-161 Standard Missile 3 zenītraķešu klases. Šodien tā ir mūsdienīgākā modifikācija – lido tālāk, augstāk un ātrāk nekā agrākās versijas. Šāviņā nav spridzekļa, mērķis tiek likvidēts ar kinētisku iedarbību, tas ir, lādiņš vienkārši tajā ietriecas. Tādas raķetes iespējams, piemēram, pielāgot amerikāņu PRA sistēmas sauszemes bāzei Rumānijā, kurp amerikāņi pārvietoja universālās starta iekārtas Mk 41.
ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūras vadītājs viceadmirālis Džons Hills izmēģinājumus nosauca par "neiedomājamu sasniegumu un jaunu posmu visas sistēmas Aegis attīstībā. Viņš atzīmēja, ka kuģi ar SM-3 Block IIA varēs strādāt saiknē ar PRO sauszemes sistēmām Aļaskā.
Pentagons apgalvo, ka jaunie pretraķešu lādiņi paredzēti Ziemeļkorejas SBR pārtveršanai, kas potenciāli var sasniegt ASV austrumu piekrasti. Starp citu, SM-3 tika izmēģinātas gandrīz tūlīt pēc Phenjanas arsenālā esošās lielākās starpkontinentālās raķetes nesenās demonstrācijas.
Šaušana tukšā
Neskatoties uz amerikāņu militārpersonu izstaroto optimismu, perspektīvā raķete var izrādīties absolūti neefektīva pret jaunajiem lādiņiem no KTDR kodolarsenāla, nerunājot jau par Krievijas stratēģiskajiem hiperskaņas ieročiem un Ķīnas bruņojumu. Starp citu, - tieši tāpat kā visa amerikāņu sistēma Aegis.
"Ar Korejas raķetēm amerikāņiem neveicas, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tās spēj startēt no jebkuras vietas – vēl joprojām nevienam nav zināms, kur atrodas starta iekārtas. Kad radari fiksē SBR startu, iespējams, PRA sistēma vienkārši neiedarbosies. Cita starpā arī šī iemesla dēļ japāņi atteicās no krasta sistēmas Aegis. Mēs visi atceramies, kā Ziemeļkorejas ballistiskā raķete nolidoja virs Japānas un nokrita Klusajā okeānā. Amerikāņu aizsardzība nelīdzēja."
Eksperts atzīmēja, ka pēdējos gados ASV PRA sistēma iekļāvusies globālā acumirklīgā trieciena koncepcijā. Tai uzticēta no šahtu, mobilajām vai jūras bāzes starta iekārtām startējošo ballistisko raķešu pārtveršanas funkcija pēc pirmā atbruņojošā uzlidojuma.
Tomēr visi pretraķešu kompleksi, ar ko šodien lepojas amerikāņi – gan jūras Aegis, gan sauszemes THAAD – strādā tikai ar ballistiskajiem mērķiem. Taču Krievijas mūsdienīgās SBR un hiperskaņas raķetes, kas radītas pēc 2002. gada, kad ASV izstājās no Līguma par PRA, aprīkotas ar manevrējošajiem lādiņiem. Ir gandrīz neiespējami tās pārtvert – speciālisti vērtē, ka pat modernākā PRA sistēma nespēs prognozēt tāda kaujas bloka lidojuma trajektoriju.
"Tiklīdz objekts sāk manevrēt, tas kļūst par ļoti sarežģītu mērķi, – paskaidroja Ļeonkovs. Pretraķešu sistēmām ir precīzi jāizskaitļo punkts, kurā "kinētiskais" lādiņš sastapsies ar raķeti. Ja šāviņš maina trajektoriju, tas ir ļoti sarežģīti. Pie tam būtiski pieaugs raķešu patēriņš. Piemēram, aplēses liecina, ka vienas hiperskaņas raķetes pārtveršanai būs vajadzīgas aptuveni divdesmit SM-3."
Mūžīga konfrontācija
Krievijas Stratēģisko raķešu spēku galvenā štāba bijušais priekšnieks ģenerālpulkvedis Viktors Jesins atzīmēja, ka informācija par amerikāņu organizētajiem izmēģinājumiem bija zināma jau iepriekš – Pentagons to sniedza jau pirms vairākiem gadiem. "Protams, ASV PRA iespējas paplašināsies – krastu tuvumā izvietotajiem kuģiem būs noteikts potenciāls SBR kaujas bloku pārtveršanas jomā lejupejošā trajektorijā, - norādīja ģenerālis. – Tomēr lidojuma vidus posmā, 1500-1700 kilometru augstumā sistēma SM-3 nespēj tās pārtvert. To spēj tikai GBI (Ground-Based Interceptor), kas izvērsta Aļaskā un Kalifornijā. Un amerikāņiem ir tikai 44 tamlīdzīgas starta iekārtas."
Jesins piebilda, ka amerikāņu jūrnieki palaiduši raķeti nevis pret reālu lādiņu, bet pa visnotaļ primitīvu mērķi bez PRA pretdarbības līdzekļiem. "Visām mūsu SBR atdalāmajos kaujas blokos ir viltus mērķi, - viņš precizēja. – Ir ļoti grūti identificēt īsto šāviņu tādā mākonī."
Piemēram, kompleksa "Jars" raķete nes 3-6 kaujas blokus pa 300 kilotonnām katrs. Tie pārklāti ar speciālu vielu, kas absorbē radiolokācijas starojumu, - tas vien jau padara tos gandrīz neredzamus radariem. Pie tam pēc sadales kaujas blokus pavada liels skaits viltus bloku, kuru funkcija ir pievilināt pretraķešu lādiņus.
Jautājumā par mērķi, pret ko vērsta jaunā sistēma, jāsaka, ka, acīmredzot, amerikāņi krāpjas, norādot uz KTDR radītajiem draudiem. Starta iekārtām un tēmēšanas sistēmām ir vienalga, kāda raķete ir gaisā – no Ziemeļkorejas vai, piemēram, Krievijas.
Jesins uzsvēra, ka ASV pašreizējā PRA sistēma nespēj atvairīt masveida raķešu triecienu, un vismaz līdz 2020. gadu beigām amerikāņiem neizdosies paplašināt tās iespējas. Eksperti ir vienisprātis, ka spēku līdzsvaru reāli mainīs, iespējams, tikai PRA kosmiskais ešelons – 1600 satelīti ar trieciena sistēmām.
