Eiropā iedegas kārtējais skandāls – negaidot atklājies, ka lēmumu par iznīcinātāju F-35 Lightning piegādēm Dānijas GKS, iespējams, ietekmējis ASV izlūkdienests. Par to, kāds aiz okeāna valda viedoklis par tirgus attiecībām un brīvo konkurenci, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Spiegu lobijs
Dāņu mediji stāsta, ka amerikāņi izspiegojuši zviedru kompāniju SAAB, iznīcinātāju Gripen ražotāju, un dāņu Terma – radaru un citu armijas vajadzībām paredzētu radiotehnisko iekārtu ražotāju.
Nacionālās drošības aģentūra (NDA) izsekojusi datu trafiku optiskās šķiedras kabeļos un datu centrā ASV kara bāzē Dānija. Noplūdi konstatējis viens no Dānijas Militārās izlūkošanas dienesta darbiniekiem un ilgi pūlējies piesaistīt problēmai vadības uzmanību.
Noskaidrojies, ka NDA saņēmusi informāciju par Dānijas GKS kara lidmašīnu parka atjaunošanas programmu. Pēc Eiropas ekspertu domām, ASV ilzlūkdienests, iespējams, ietekmējis dāņu izvēli – viņi nopietni izvērtēja iespējas iegādāties zviedru Gripen. Tomēr galu galā Kopenhāgena pērk 27 F-35 Lightning par kopsummu gandrīz četru miljardu dolāru apmērā. Tātad Eiropa atkal atbalstījusi ASV aizsardzības rūpniecības kompleksu un atteikusies no pašmāju ražojuma lidmašīnām.
Krievijas Kara zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs konstatēja, ka jebkura liela ASV korporācija var oficiāli pieprasīt informāciju NDA, FIB un CIP par saviem partneriem.
"Zviedrijas uzņēmuma jaudas ļauj bez grūtībām nodrošināt ar aviotehniku visas Ziemeļeiropas valstis, - Sudakovs atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bet ASV nekad nespēlē godīgi. Finansiālā un rūpnieciskā spiegošana viņiem ir norma. It kā jau draugi, vienā pusē NATO, tomēr pastāvīgi zog noslēpumus, izspiego valstu līderus, iztausta konkurentu vājības."
Piedāvājums rada pieprasījumu
ASV ražoto piektās paaudzes iznīcinātāji pasaulē patiešām ir pieprasīti, lai arī lidaparāts vēl nemaz nav gatavs un to nekādi nevar pabeigt. Neskatoties uz visiem strīdiem un skandāliem, lidmašīnas pērk par milzu naudu. Arī valstis, kam tās patiesībā vispār nav vajadzīgas.
Tādu izšķērdības piemēru demonstrē Polija, kas nolēmusi kardināli atjaunot kara lidmašīnu parku un atteikties no Varšavas līguma mantojuma.
"Varšava varēja izvēlēties to pašu Gripen, tas ir daudz lētāks nekā F-35, - norādīja Sudakovs. – Tomēr tā nopirka amerikāņu "neredzamo" lidmašīnu partiju par paaugstinātu cenu, un to neviens nespēj aptvert. Ar rūpnieciskās spiegošanas, spiediena, dažādu ziņu un atklātu informācijas zādzību palīdzību ASV kļūst par monopolistiem. Tas attiecas gan uz militāro, gan civilo tehniku – to apliecina arī Airbus un Boeing konflikts. Amerikāņi šantažē Eiropas koncernus. Rietumu pasaule zaudē vienotību."
Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Vašingtona izmanto spiegus, lai meklētu izdevīgākos aizsardzības līgumus tā saucamā drošības eksporta ietvaros – aizsardzību sabiedrotajiem Eiropā nodrošina tikai ar noteikumu, ja tā obligāti iegādājas amerikāņu produkciju. Pie tam izlūkdienestu aktivitāte, gatavojot bruņojuma darījumus, iespējams, saistīta ar to, ka augstākos posteņus ASV korporāciju drošības struktūrās ieņem atvaļināti specdienestu darbinieki.
"Viņi ir gatavi "pateikties" kolēģiem ar amatiem pēc iziešanas pensijā, konsultāciju pasūtījumiem un karjeras kāpnēm ar lobētāju starpniecību, - paskaidroja eksperts. – Tātad operāciju par dāņu iespējamo darījumu ar zviedriem Lockheed Martin vadība varēja saņemt gan tieši, gan ar Baltā nama starpniecību. Pēc tam jau amerikāņu lobētāji, pārrunu speciālisti un militāristi strādāja pie sava kontrakta."
Iemēģināta stratēģija
Nav jau pirmā reize, kad eiropieši saskaras ar amerikāņu negodīgo konkurenci. Piemēram, 2017. gadā, kad Bulgārija plānoja iegādāties zviedru Gripen, amerikāņu spiediena rezultātā valsts no tiem atteicās par labu iznīcinātājiem F-16.
"Pagaidām zviedriem pieejami tikai jaunattīstības valstu tirgi, Eiropā viņu tehnikas iepirkumu spēja noturēt tikai Ungārija, - uzsvēra Kurejevs. – Informācijas uzbrukumi vērsti arī pret lielāku spēles dalībnieku – konsorciju Eurofighter. Piemēram, Austrija plānoja jau 2017. gadā atteikties no eiropiešu daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem."
Amerikāņu agresīvais mārketings ir pieveicis arī Beļģiju – Brisele tāpat pērk vairāk nekā 30 iznīcinātājus F-35, lai arī beļģu GKS būtu bijis prātīgāk izvēlēties eiropiešu zīmolu. Gan zviedri, gan francūži, gan konsorcijs Eurofighter GmbH piedāvāja viņiem aviācijas tehniku. Tomēr iepirkumā uzvarēja ASV. Beļģijas GKS pilnībā pāries pie "zibeņiem" 2020. gada beigās. Ekonomisti lēš, ka līdz ar apkalpošanu tas izmaksās Briselei astronomisku summu – 15 miljardus dolāru.
Darījumam pretojās. Pretinieki centās izteikt savu viedokli parlamentā, tomēr viņus atteicās uzklausīt. Daži beļģu mediji nosauca līgumu par "nodevību", tomēr premjerministrs pielika punktu diskusijā – viņš paskaidroja, ka F-35 esot izdevīgāks komerciālais piedāvājums.
