RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.
Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.
Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.
Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.
"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!
Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.
Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.
"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.
Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.
Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.
Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.
Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?
Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.
