RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.
Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.
"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.
Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.
Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.
Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.
"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.
Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.
"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.
Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.
"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.
Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.
Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"
Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.
