RĪGA, 21. novembris – Sputnik, Danara Kurmanova. Maskavā norisinās starptautiskais zinātniski praktiskais forums "Nirnbergas mācība", ko organizēja Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa". Galvenais foruma temats: kāpēc mūsdienu sabiedrībā parādās tik liels skaits nepatiesu ziņu par Otro pasaules karu un vai pastāv reāla iespēja tām pretoties? Jo publikācijas, kas izkropļo vēsturi un noniecina padomju karavīru ieguldījumu uzvarā pār nacismu, lielākoties parādās sociālajos tīklos, un tās ir ļoti grūti kontrolēt.
Tomēr ar to var cīnīties, uzskata mediju eksperti. Par galvenajiem Otrajam pasaules karam veltītajiem mītiem lasiet Sputnik rakstā.
Mīts par to, ka uzvara karā ir ASV nopelns
"Falsifikācijas mēģinājumi, runas par to, ka Amerika uzvarējusi karā, bija arī agrāk, tikai nekaunības līmenis toreiz bija zemāks," uzskata vācu rakstnieks, vietnes "Antispiegel" vadītājs Tomass Ropers (Thomas Röper). – Agrāk vismaz runāja, ka PSRS un ASV bija sabiedrotie, ka vislielākos zaudējumus cieta tieši Austrumu fronte. Tagad padomju karavīrus arvien biežāk sauc par okupantiem, bet amerikāņi, izrādās, ir ieradušies Vācijā ar šokolādi."
Pēc Ropera domām, vēstures pārrakstīšanu lielā mērā veicina Eiropas mediji, tajā skaitā Vācijas izdevumi. Viņš atgādina, kā vācu žurnāls "Der Spiegel" publicēja sociālajos tīklos rakstu par to, ka Osvencimas koncentrācijas nometni atbrīvojuši amerikāņi. Vēlāk, pēc kritikas viļņa, izdevums paziņoja, ka pieļāvis "kļūdu" un koriģēja publikāciju: tagad tajā teikts, ka Aušvicas koncentrācijas nometni atbrīvojusi Sarkanā armija.
Speciālisti rosina nosodīt jebkuru vēstures izkropļojumu. Tā, sabiedrības uzmanību "Der Spiegel" publikācijai piesaistīja saniknoti vāciski runājošie lietotāji. Viņi uzskata, ka aizstāv ne vien faktu, bet arī Aušvicā bojāgājušo – 1,4 miljonu cilvēku piemiņu.
Mīts par to, ka jaunā paaudze neinteresējas par toreizējo karu
Valda uzskats, ka jaunieši arvien mazāk interesējas par Otrā pasaules kara tēmu. Tomēr tā nav, uzskata Russia Today žurnāliste Marija Butina. Kā piemēru viņa minēja gājienu "Nemirstīgais pulks": ja agrāk ārpus Krievijas šajā akcijā piedalījās tikai 39 valstis, tad dažu gadu laikā to skaits pieaudzis līdz 115.
"Tāpēc ir svarīgi atbalstīt mūsu tautiešus, viņi ir vēsturiskās atmiņas aizstāvji, viņi popularizē miera un sadarbības idejas, atbalsta Krievijas pilsoņus ārzemēs," stāsta Butina.
Arī tuvākajās valstīs aizvien lielāks skaits cilvēku vēlas saglabāt patiesību par karu, uzskata foruma spīkeri. Pierādījums tam ir Krievijas pilsoņa Sergeja Mirošņičenko brīvprātīgais darbs: savā brīvajā laikā viņš pārtulko Nirnbergas procesa stenogrammas un citus dokumentus, kas saistīti ar Otro pasaules karu. Nesen internetā parādījās arī jauns portāls "Nuremberg Media", kas stāsta par Nirnbergas tribunālu. Projekta veidotāji ir mediju grupa "Rossija Segodņa" un aģentūra "Sputnik".
Runājot par karu, ir jāņem vērā fakti, pārliecināti foruma "Nirnbergas mācība" dalībnieki. Cilvēki, kuri apgalvo, ka komunisms un nacisms ir viens un tas pats, zaudē visus savus argumentus pēc iepazīšanās ar masveida sterilizācijas ideju. Šo projektu ierosināja vācu ārsts Ādolfs Pokornijs: savā vēstulē 1941. gada oktobrī viņš apgalvoja, ka "ienaidnieks ne tikai jāuzvar, tas jāiznīcina". Šim nolūkam Pokornijs piedāvāja sterilizēt "3 miljonus ieslodzīto boļševiku, kuriem jāatņem vairošanās iespējas". Turklāt, pēc ārsta domām, gūstekņus varēja līdz mūža galam izmantot kā darbaspēku – un ja eksperiments noritētu veiksmīgi, Hitlera uzvaras gadījumā tāpat plānoja rīkoties ar pārējiem PSRS iedzīvotājiem.
Viltus ziņas parādījās, pateicoties internetam?
Patiesībā viltus ziņas pastāvējušas vienmēr, vēsta žurnālists un YouTube kanāla "Ciparu vēsture" autors Jegors Jakovļevs. Lai gan, pateicoties internetam, viltus ziņas ātri izplatās informācijas telpā, to līmenis manāmi krities. Piemēram, XIX gadsimtā vēsturiskie meli bija daudz radošāki.
1817. gadā čehu dzejnieks Vaclavs Ganka paziņoja, ka Krālūvdvūras pilsētas vecajā baznīcā atradis manuskriptu – senu eposu par to, kā 1242. gadā čehi satrieca... tatāru mongoļus. Daudzi čehi leģendai noticēja. Atmaskot dzejnieku izdevās tiesā tikai 70 gadus vēlāk.
Vēl vienu pazīstamu viltus ziņu 1939. gadā publicēja Francijas informācijas aģentūra "Havas". Tā apgalvoja, ka Josifs Staļins gribēja iekarot Poliju, un pat izplatīja runu, ar kuru ģenerālisimuss esot uzstājās Politbirojā Vācijas atbalstam Otrā pasaules kara priekšvakarā.
Tikai pēc kara britu un vācu zinātniekiem izdevās pierādīt, ka "Havas" aģentūras publicētā runa bija falsificēta.
