RĪGA, 18. novembris – Sputnik. Krievijas un Eiropas Savienības attiecības turpina pasliktināties, un tas nenotiek Maskavas vainas dēļ – Eiropa pieļāvusi tuvredzīgu kļūdu, tostarp – arī aizjūras spiediena dēļ, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzrunā foruma "Potsdamas tikšanās" organizatoriem un dalībniekiem, ko rīko aģentūra RIA Novosti.
"Pēdējos gados Krievijas un Eiropas Savienības attiecības degradē, un tas nenotiek mūsu vainas dēļ. Diemžēl kolēģi ES tieksmē nodrošināt sev vienpusējas priekšrocības uz citu rēķina visnotaļ tuvredzīgi izvēlējušies loģiku "vadošais-vadāmais" par labu arhaiskām ģeopolitiskajām spēlēm ar "nulles sumu", par labu jaunām pārdales līnijām," pastāstīja Lavrovs.
Viņš norādīja, ka šajā kategorijā iekļaujams atbalsts antikonstitucionālajam bruņotajam apvērsumam Ukrainā, vienpusēju neleģitīmu sankciju ieviešana pret Krieviju un visas plašās Krievijas un ES dialoga sistēmas sagraušana.
"Rezultātā mūsu kopīgais kontinents ir saskāries ar plašu uzticības krīzi, un Eiropas, tostarp arī vācu, bizness cieš nopietnus zaudējumus," uzsvēra diplomāts.
Viņš konstatēja, ka pašreizējā spriedze dārgi maksā Eiropas tautām, kuru drošība tagad kļuvusi atkarīga no aizokeāna uzspiestajām šauri savtīgajām politiskajām nostādnēm.
"Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka joprojām saglabājas iespēja veidot miera, līdztiesīgas un nedalāmas drošības arhitektūru Eirāzijā un Eiropā-Atlantijā. Turklāt mēs visi saskaramies ar kopīgiem pārrobežu izaicinājumiem un draudiem – sākot ar terorismu un beidzot ar masu iznīcības ieroču izplatības draudiem, kam pēdējā laikā vēl pievienojusies koronavīrusa pandēmija," atzīmēja ministrs.
Lavrovs norādīja, ka ar šiem draudiem iespējams efektīvi cīnīties tikai sadarbībā uz vispāratzītiem starptautiski tiesiskiem pamatiem.
"Mēs uzskatām, ka sarežģītajā ceļā panākumus varētu nest atteikšanās no hegemonija sun dominēšanas filozofijas, no "sanitārajiem kordoniem" un "dzelzs aizkariem". Krievija no savas puses ir nemainīgi gatava godīgam, līdztiesīgam darbam, interešu līdzsvara meklējumiem," uzsvēra KF ārlietu ministrs.
Diplomāts norādīja, ka Maskava ir ieinteresēta atjaunot savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Vāciju.
"Paliek nerealizēts arī plašais Krievijas un Vācijas saikņu potenciāls. Berlīnē pastiprinās kurss Krievijas apturēšanai – nepārtrauktas apsūdzības, ultimāti un draudi mums kļūst par Vācijas ārpolitikas ikdienišķiem instrumentiem. Esam pārliecināti: situācijas atveseļošanu Eiroas mērogā veicinātu arī savstarpējas cieņas pilna dialoga atjaunošana starp Maskavu un Berlīni. Mēs to neliekuļoti vēlamies," teica Lavrovs.
Krievija ņem vērā, ka spriedzes periodu divpusējās attiecībās ar Vāciju iespējams pārvarēt un tas jāpārvar.
"Savu ieguldījumu šajā darbā var sniegt mūsu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Krievijas un Vācijas sabiedriskie dialoga formāti. To starpā ir arī "Potsdamas tikšanās", kas nemainīgi dāvā dalībniekiem iespējas atklātai, neformālai un biedriskai diskusijai ne tikai par perspektīvajiem, bet arī aktuālākajiem un sarežģītākajiem tekošās dienas kārtības jautājumiem," noslēgumā piezīmēja Lavrovs.
Iepriekš Eiropas Savienība īstenoja lēmumu par sankcijām pret sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātnisko institūtu sakarā ar situāciju ar Navaļniju. Krievijas pilsoņiem aizliegta iebraukšana ES teritorijā. Krievija jau apstiprinājusi atbildes sankcijas pret vairākiem Vācijas un Francijas pārstāvjiem. Tuvākajā laikā par to tiks informēti partneri Eiropā.
