RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics iesniedza apelāciju Rīgas apgabaltiesā pēc tam, kad Eiropas tiesa (CJEU) atcēla lēmumu par viņa pilnvaru apturēšanu. CJEU atzina, ka pat pagaidu aizliegumu atrasties amatā ir jāskata kā atlaišana, raksta Neatkarīga.
Banka nodarbojās ar pašdarbību
Rimšēvičs pieprasīja piedzīt no Latvijas Bankas (LB) 151 704 eiro, kurus viņš varēja nopelnīt, turpinot izpildīt Latvijas Bankas vadītāja, Latvijas Bankas padomes un Eiropas Centrālās Bankas padomes locekļa pienākumus no 2018. gada februāra līdz 2019. gada februārim. Tiesa apmierināja viņa prasību pilnā apmēra.
Latvijas Banka grasās pārsūdzēt šo lēmumu. LB intereses pārstāvošais jurists Dainis Lasmanis paskaidroja, ka pienākumu izpildi Rimšēvičam liedza drošības līdzeklis, kuru pielietoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pēc viņa domām, LB nevar nest atbildību par neizmaksāto atalgojumu, jo banka tikai un vienīgi izpildīja KNAB lēmumu.
LB preses sekretārs Jānis Silakalns paziņoja apliecināja LETA, ka Rīgas rajona tiesa lēmums noteikti tiks pārsūdzēts.
"Vēršam uzmanību, ka 2018. gada februārī rīkojāmies, stingri ievērojot tiesībaizsardzības institūciju lēmumu un Rimšēviča advokātu sniegto informāciju par Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem," piebilda Silakalns.
Savukārt Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps uzskata tiesas lēmumu par taisnīgu un pamatotu. Viņš paskaidroja, ka, lai gan KNAB drošības līdzekļa kārtā izvēlējās aizliegumu izpildīt Latvijas Bankas vadītāja pienākumu, viņa algas izmaksāšana tika apturēta ar atsevišķu bankas lēmumu.
"KNAB jau neteica, ka ir jāaptur algas izmaksa, bet tikai ierobežoja Rimšēviča funkcijas," paskaidroja prasītāja pozīciju advokāts, piebilstot, ka KNAB lēmumam nav cēloniska sakara ar algas neizmaksāšanu Rimšēvičam.
Ko teiks Eiropas tiesa
Kā jau iepriekš ziņots, 2018. gada februārī KNAB darbinieki aizturēja Rimšēviču sakarā ar aizdomām par korumpētām darbībām. Pēcāk pret viņu tika pielietota virkne drošības līdzekļu, tostarp aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičš atsāka darbu bankā, taču nesaņēma algu.
Pēcāk Rimšēvičs iesniedza apelāciju Eiropas tiesā, kura atcēla lēmumu par viņa atstādināšanu no pienākumu izpildes. Savā lēmumā CJEU paziņoja, ka pat pagaidu atstādināšana skaitās atlaišana.
Eiropas tiesa neatrada pierādījumus tam, ka Rimšēviča atlaišana bijusi balstīta uz pietiekamiem pamatojumiem, kuri liecinātu par nopietnu likumpārkāpumu pastrādāšanu.
Krimināllieta pret Rimšēviču šobrīd atrodas Rīgas apgabaltiesā. Viņam ir jāsēž uz apsūdzēto sola kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēviču apsūdz divos noziegumos – kukuļa saņemšanā (apmaksāts atpūtas brauciens) un kukuļa saņemšanā naudas veidā. Tāpat viņu apsūdz naudas līdzekļu atmazgāšanā. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās.
Rīgas rajona tiesa Rimšēviča un Martinsona krimināllietā Jūrmalā uz laiku apturējusi tiesvedības un vērsās Eiropas tiesā ar virkni jautājumu, kuri skar Rimšēviča kriminālprocesuālo Eiropas Centrālās Bankas padomes locekļa imunitāti, paziņoja Tiesas administrācijas pārstāve Ināra Makarova.
Līdz ar to, krimināllietas izskatīšana tiek apturēta līdz Eiropas tiesas lēmuma saņemšanai.
