RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Latvijas Pašvaldību savienība konstatējusi, ka attālināts mācību process joprojām nav pieejams daudzām maznodrošinātajām ģimenēm, norāda Latvijas radio.
Attālināti patlaban mācās 7. līdz 12. klašu skolēni. Pirms dažām nedēļām Izglītības un zinātnes ministrija vienojusies par datoru iepirkumu, taču konkrētu laiku, kad skolām un skolēniem tehnoloģijas piegādās, vēl nenosauc.
Šajā laikā skolēni no maznodrošinātām ģimenēm nevar mācīties. Saldus novada sociālā dienesta speciāliste Antra Jansone pastāstīja, par 9. klases skolnieci, kam ir tikai mobilais tālrunis.
"Vaicāju viņai, kāpēc viņa nepieslēdzas mācībām un nepilda uzdevumus. Viņa stāsta, ka nav tādas iespējas, viņa nevar pieslēgties attālināti un nevar arī ar viņai pieejamo telefonu nosūtīt šos mācību darbus.
Runāju arī ar vecākiem, kas atzina, ka viņiem nav iespējas nopirkt datoru vai planšeti un nodrošināt pieslēgumu," stāstīja Antra Jansone.
Viņa atzina, ka no pavasara tehnoloģiskais nodrošinājums ir uzlabojies, tomēr joprojām ir ģimenes, kam nav iespēju nodrošināt kvalitatīvas mācības šajos apstākļos.
Dažkārt atbalstu sniedz labdarības organizācijas, jo datoru iepirkumi skolu apgādei ir ievilkušies.
Līdzīgas problēmas apstiprināja arī Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
"Jāsaka godīgi, ka pa šo īso laiku kopš iepriekšējās ārkārtējās situācijas šīm ģimenēm materiālā situācija nav uzlabojusies. Tiesa gan, šobrīd šīs apmācības notiek posmā no 7. līdz 12. klasei attālināti, un mazi bērni ir skolā, kas mazina spriedzi un vajadzību pēc ierīcēm. Taču kopumā, protams, to pietrūkst, lai daudzbērnu ģimenēs visi bērni varētu mācīties," stāstīja Strankale.
Pašvaldību savienības padomniece Izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure skaidroja, ka arī kopumā pašvaldībās joprojām daudzām ģimenēm un skolām ir problēmas ar stabilu interneta pieslēgumu, kā arī ar datortehnikas nodrošinājumu.
Aptaujas rezultāti rāda, ka nepietiekams interneta ātrums mācību procesa nodrošinājumam ir gandrīz 19% skolēnu, nepietiekams tehnoloģiju nodrošinājums – 21% skolēnu. Nepieejamais tehnoloģiskais nodrošinājums apgrūtina darbu 11% pedagogu.
"Šī digitālā plaisa Covid-19 apstākļos kļūst arvien lielāka. Proti, ģimenēm ar augstākiem ienākumiem izglītības pieejamība paaugstinās. Savukārt ģimenēm, kurām nav šo tehnoloģiju, tā pazeminās. Rezultātā notiks reāla skolēnu un galu galā arī sabiedrības segregācija,'' prognozēja Dundure.
Daudzas pašvaldības meklē risinājumus, taču finansējums ir nepietiekams. Dundures ir pārliecināta, ka par šo jautājumu jārūpējas valstij, tomēr patlaban tas uzkrauts pašvaldību plecos.
"Jāatceras, ka pašvaldībām nākamā gada budžets samazināsies par vairāk nekā 90 miljoniem, piemēram, Latgalē tas samazinājums ir pat aptuveni 8%. Un pašvaldībām šīs iespējas būtiski samazināsies.
Taču, ja valsts līmenī nosaka ārkārtas situāciju un attālinātas mācības, tad arī valsts līmenī jābūt finansējumam iedalītam, lai palīdzētu tehniku iegādāties vismaz tām ģimenēm, kurām tas nav iespējams," uzsvēra Dundure.
Septembrī valdība piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai 3,9 miljonus eiro skolu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai. Plānots, ka kopumā datorus saņems vairāk nekā 400 skolas. Tomēr IZM nenosauc precīzu termiņu, kad tas notiks, vien apgalvo, ka līdz gada beigām jautājums tikšot risināts.
"Mūsu Informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma nodaļa minēja, ka datoru iepirkumi skolām notiks pakāpeniski, tiklīdz kā privātie partneri spēs fiziski tos piedāvāt, tā mēs arī to nogādāsim skolām. Es saprotu, ka tur ir kopumā tirgū izveidojies portatīvo datoru deficīts," skaidroja IZM valsts sekretārs Jānis Volberts.
Volberts norādīja, ka IZM panākusi vienošanos ar vairākiem tehnoloģiju uzņēmumiem un mobilo tīklu operatoriem par jaudīgāka interneta pieslēgumu skolās attālākos reģionos un tam plānots prasīt papildu finansējumu.
Pagaidām Pašvaldību savienība veic detalizētu aptauju par tehnoloģiskā nodrošinājuma vajadzībām ģimenēs un skolās.
